Jāgūst prieks te un tagad

Jaunā gada pirmo redakcijas sleju rakstu vēl vecajā gadā. Teikšu godīgi, ir diezgan grūti izteikties, jo ar vienu kāju vēl esmu aizgājušajā gadā, bet tomēr jau ar skatu nākotnē.

Nebūšu oriģināla un teikšu, ka galvenais, lai mums visiem būtu veselība, dzīvesprieks un mīlams algots darbs. Protams, svarīga ir arī ģimenes un tuvu cilvēku klātbūtne. Mainoties gada skaitlim, nekas būtiski jau mūsu dzīvē nemainīsies. Tāpat no rīta dosimies uz darbu, vakarā – uz mājām pie savējiem. Reizēm šķiet, ka ikdiena nomāc, bet, ja šajā ierastajā ritmā pēkšņi nomainās vai iztrūkst kāds ķēdes posms, ir jūtams diskomforts. To pārpārēm jau mums ir sagādājusi pasaules dižķibele Covid-19. Gribot negribot mums ar to ir jāsadzīvo. Kā – tas katra paša ziņā, jo šķiet, ka arī jaunajā gadā nekur mēs no šīs pasaules ligas neaizbēgsim. Taču nav ļaunuma bez labuma. Pateicoties pandēmijai, daudzi saprata, ka spēj strādāt attālināti mājās. Galvenais, lai būtu kvalitatīvs internets un pašiem spēja mājās ievērot nosacījumu, ka darbs jāizdara kārtīgi un bez kavēšanās.

Taču viena no manām jaunā gada cerībām ir, kaut ātrāk atgrieztos iepriekšējā dzīve, kurā nebija jānēsā sejas maskas, jābaidās no tikšanām ar cilvēkiem, kā arī, parādoties saaukstēšanās pazīmēm, drebēt, vai tikai nav saķerts koronavīruss. Gribētos kā agrāk, bet vai tā būs, nemāku teikt. Līdz ar to ir jādzīvo un jāmēģina gūt prieku no tā, kas mums dots te un tagad.

Novēlu “Ziemeļlatvijas” uzticamajiem lasītājiem nezaudēt vēlmi lasīt par Valkas un Smiltenes novadu notikumiem un aktualitātēm. Novēlu saglabāt interesi par dzīvi un tad jau pati dzīve mums sagādās pārsteigumus. Lai tie mums būtu tikai priecīgi!