Ja īpašniekiem aizliegs saimniekot savā mežā, valstij ir jākompensē neiegūtie ienākumi

Īpašuma slēpta nacionalizācija? Jauna aizceļotāju viļņa veidošana, palielinot nabadzību lauku teritorijās? Daudzus Latvijas mežu īpašniekus satrauc dzirdētais par  plānoto jaunu aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidošanu Latvijā un jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas šajās teritorijās ierobežotu mežsaimniecisko darbību (aizliegtu galvenās un rekonstruktīvās cirtes) un līdz ar to privātīpašniekam liegtu gūt ienākumus no sava meža.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība turpina vākt parakstus par taisnīgas kompensāciju sistēmas izveidi šādos gadījumos un jaunu aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidošanas apturēšanu, līdz tiks izveidota kompensāciju sistēma.

Petīciju “Nē jaunām aizsargājamām teritorijām, bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!” šīs nedēļas sākumā ar saviem parakstiem bija atbalstījuši vairāk nekā 700 cilvēku.

Īpašnieki var nonākt fakta priekšā – savu mežu cirst nedrīkst

Latvijas Meža īpašnieku biedrība parakstu vākšanu turpina, šādi dodot cilvēkiem iespēju iepazīties ar problēmu, par kuru viņi vēl nav padomājuši, ka tā var skart arī viņus, un paralēli šonedēļ gatavoja vēstuli iesniegšanai gan esošajam, gan jaunajam Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimā ievēlētajām partijām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai, ko tām nosūtīt kopā ar petīciju, “Ziemeļlatviju” informē Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Ar šo kolektīvo iesniegumu Latvijas Meža īpašnieku biedrība un petīcijas parakstītāji aicina valdību nekavējoties pārtraukt jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidi, līdz netiek izveidota un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem. Tā ir vajadzīga, lai neiznīcinātu Latvijas iedzīvotāju spēju dzīvot un saimniekot laukos, nepasliktinātu ģimeņu labklājības līmeni un neliegtu pat elementāru vajadzību nodrošināšanu, kā, piemēram, malkas ieguvi apkurei vai līdzekļus zāļu iegādei.

Petīcijā uzsvērts, ka, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, Latvijā straujā tempā tiek veidotas jaunas aizsargājamas teritorijas, kas aptver milzīgas zemes platības.

“Tiesību aktu portālā esošā informācija liecina, ka ir paredzēts izveidot jaunas vai paplašināt esošās aizsargājamās teritorijas – dabas liegumus un aizsargājamos ainavu apvidus, kas aptvertu vairāk nekā 42 tūkstošus hektāru lielu teritoriju. Līdztekus turpinās arī jaunu mikroliegumu veidošana. Nepieņemama ir arī pati aizsargājamo teritoriju veidošanas procedūra, jo ierosinājumu par jaunu aizsargājamu teritoriju izveidošanu valsts iestādes gatavo, neinformējot zemes īpašnieku, līdz ar to, neko nenojaušot, zemes īpašnieks par pieņemto lēmumu uzzina tikai pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas. Tas liedz iespēju zemes īpašniekiem piedalīties publiskās apspriešanas procesā. Normatīvie akti neparedz konkrētās zemes īpašniekam tiesības apstrīdēt ne priekšlikumu, ne pieņemto Ministru kabineta lēmumu. Netiek publicēta informācija par teritoriju veidošanas sociāli ekonomisko novērtējumu. Zemes īpašnieki nav pret saprātīgas dabas aizsardzības sistēmas izveidi, taču pašreizējā situācijā cilvēki nonāk beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta. Esošā kompensāciju sistēma ir klaji netaisnīga, jo reālās īpašumu vērtības vietā tiek maksāti 50 līdz 160 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par vienu procentu no reālās vērtības. Šāda netaisnīga sistēma ir jāaptur! Demokrātiskā valstī tiesību sistēmai jābūt izveidotai tā, lai visās situācijās indivīdam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības,” norādīts petīcijā.

Petīcijas parakstītāji protestējot norāda, ka uzspiests privātīpašuma izmantošanas liegums bez tirgus vērtības kompensācijas noved pie sabiedrības nihilistiskas attieksmes pret valsti. Kompensācijām ir jābūt taisnīgām, un dabas vērtību aizsardzība nedrīkst notikt uz cilvēku rēķina, kuri jau vairākās paaudzēs apsaimnieko savus īpašumus un, pateicoties mežam, cer nodrošināt pārtikušas vecumdienas sev un atbalstīt bērnus un mazbērnus, kad tas būs nepieciešams.

Mežu īpašnieki arī bažījas, ka jaunās, plānotās aizsargājamās teritorijas veicinās vēl lielāku nabadzību lauku teritorijās un iedzīvotāju aizceļošanu.

Latvija piekāpjas Eiropas Zaļā kursa prasībām

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par dabas liegumiem”, ko sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ieviesīs izmaiņas dabas liegumu iedalījumā un to teritorijās visā Latvijā. Tas paredz noteikt 76 jaunus dabas liegumus Latvijā un paplašināt sešus esošus dabas liegumus, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotajiem priekšlikumiem. 76 jaunie dabas liegumi atradīsies 21 000 ha platībā (96% – valsts/pašvaldību īpašumā, 4% – privātā īpašumā), “Ziemeļlatviju” informē VARAM.

Noteikumu projektā lasāms, ka zemes īpašniekiem, kuru īpašumi tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu, bet kopumā sabiedrības ieguvums būs dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību. Rezumējot īsumā – šie noteikumi ir Latvijas atbilde Eiropas Komisijas (EK) prasībām, lai EK izbeigtu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem.

EK pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru par Biotopu direktīvas saistību neizpildi attiecībā uz aizsardzības statusa nodrošināšanu prioritārajam Eiropas Savienības (ES) biotopam Staignāju meži. Saistībā ar to Latvijai ir pienākums veidot papildus “Natura 2000” teritorijas biotopa “Staignāju meži 9080” un biotopa “Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas 6270” aizsardzībai, skaidro VARAM.

Latvija savā nostājā (tā apstiprināta Ministru kabinetā 2020. gada 21. janvārī) arī apņēmās noteikt jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas minētā ES biotopa aizsardzībai.

Ar noteikumu projektu plānots noteikt aizsardzības statusu 21 871 hektāram (ha), daļēji novēršot pārkāpumu procedūru. Kā lasāms tiesību aktu projektu publiskajā portālā publicētajā noteikumu projektā, šajos hektāros aizsardzības statusu paredzēts noteikt ne tikai staignāju mežiem, bet arī ķērpjiem bagātiem priežu mežiem, lakstaugiem bagātiem egļu mežiem, skujkoku mežiem uz osveida reljefa formām un citiem biotopiem. Faktiski tie būs dabas liegumi, piemēram, Valkas novadā tāds statuss būs Purgailes upes mežiem.

Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde turpina darbu pie priekšlikumu sagatavošanas jaunu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju noteikšanai, lai pilnībā novērstu pārkāpumu procedūrā norādīto attiecībā uz aizsardzības statusa nodrošināšanu gan staignāju mežiem, gan citiem ES biotopiem un sugām, kuru aizsardzības stāvoklis nav pietiekams.

“Katras ES dalībvalsts uzdevums ir dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un faunas aizsardzība, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, kā rezultātā uzlabojas visas sabiedrības kopējā dzīves kvalitāte un vide. Šī noteikumu projekta rezultātā tiks pasargāti bioloģiski vērtīgi meži, jo dabas lieguma statuss nosaka mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus – galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegumu un kopšanas cirtes ierobežojumus – konkrētajā teritorijā. Noteikumu projektā ir paredzēti arī ikgadējie atbalsta maksājumi jeb kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Provizoriski izmaksājamo ikgadējo kompensāciju apmērs varētu sasniegt 200 tūkstošus eiro,” informē Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas speciāliste Santa Biseniece.

Tuvākajā laikā noteikumus plānots virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā.

“Ņemot vērā, ka tie ir Ministru kabineta noteikumi, tos apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabinets tos varēs apstiprināt pēc saskaņošanas procedūras, provizoriski – gada otrajā pusē,” skaidro VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Cilvēkos rūgst aizvainojums pret valsti

Ja valdība neieklausīsies meža īpašnieku viedoklī, tad Latvijas Meža īpašnieku biedrība vērsīsies Satversmes tiesā, to kā vienu ceļu saredz biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

“Ir arī otrs ceļš. Mēs jau redzējām skolotāju protestus. Ja Latvijā klaji tiks veidotas jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, neieklausoties meža īpašniekos, domāju, cilvēki laukos sapratīs, ka viņi tādā veidā tiek aplaupīti, un Rīgā būs protesti. Nav jau citas izejas,” norāda Arnis Muižnieks.

Viņš piebilst, ka Latvijā plānots veidot vēl vienu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju “Koknese – Odziena” , kas aizņem 19 610 ha, lai aizsargātu sikspārņa sugu – Eiropas platausi. Arī šajā teritorijā tiks noteikti dažādi apsaimniekošanas nosacījumi.

Arnis Muižnieks arī uzsver – varbūt kādam šķiet, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas skars salīdzinoši nelielas privātīpašuma platības, taču aiz katra hektāra ir reāli cilvēki, kuru dzīves var tikt sabojātas.

“Man zvanīja kāda kundze, kurai zālēm vajag 500 eiro mēnesī, un valsts viņai šīs zāles nekompensē. Mežs kundzei ir atspaids, lai viņa dzīvotu, bet pēc mūsu sniegtās informācijas sieviete sapratusi, ka arī viņas īpašumā atradīsies īpaši aizsargājama dabas teritorija. “Es neesmu tas cilvēks, kurš visu cērt nost, biju domājusi pamazām paņemt, ko man tagad darīt?” viņa vaicā. Tāda ir reālā situācija. Redzam, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās plānots iekļaut arī labas, kvalitatīvas mežaudzes, piemēram, priedes ciršanas vecumā. Tas nozīmē, ka īpašnieks savu mežu nevarēs atjaunot, arī tur būs aprobežojumi. Diemžēl dabas aizsardzības sistēma Latvijā  tiek veidota uz aizliegumiem, nepieļaujot citas iespējas. Jau tā noskaņojums cilvēkiem nav labs, redzot, kas valstī notiek kopumā. Ar medicīnas aprūpi ir slikti – vai nu gaidi pusgadu rindā, vai ej uz privāto medicīnu, ja tev ir nauda. Arī ar skolotāju algām ir slikti. Tagad vēl šī te tēma. Zeme ir mūsu galvenais resurss. Tad jautājums ir, cik mēs labi, saimnieciski spējam to apsaimniekot, lai iegūtu ražu un valstij būtu kaut kāda nauda. Kad to visu saliek kopā, cilvēkiem rodas aizvainojums uz valsti, viņi pat vaicā, ko tad darīt, braukt projām?” teic Arnis Muižnieks.

Ar “Noteikumu par dabas liegumiem” projektu ikviens interesents var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē www.daba.gov.lv sadaļā “Publiski apspriežamie dokumenti”.

Petīcijas teksts ir pieejams Latvijas Meža īpašnieku biedrības mājaslapā mezaipasnieki.lv.

VIEDOKĻI

Gatis Ziediņš, meža īpašnieks Cēsu un Valmieras novados:

– Nepiekrītu jaunu īpaši aizsargājamo teritoriju veidošanai bez paša zemes īpašnieka piekrišanas. Tas nostāda zemes īpašniekus nevienlīdzīgā situācijā un ir nepieļaujami no tiesiskuma principa, jo īpaši, ja nav mehānisma, kas nodrošinātu adekvātu kompensāciju par neiegūto labumu. To pat var vērtēt kā neokomunismu, – ņem un atkal konfiscē cilvēkiem īpašumus, kuros viņi ielikuši savu darbu un varbūt taupījuši bērniem vai mazbērniem, lai palīdzētu viņiem izstudēt.

Plānotās jaunās teritorijas manus īpašumus neskar, taču petīciju parakstīju solidaritātes dēļ, jo ar līdzīgu situāciju esmu saskāries savos meža īpašumos, kas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā un kur man jau atņemtas diezgan lielas meža platības tādā ziņā, ka es tur neko nedrīkstu darīt. Mežsaimnieciskā darbība tur ir aizliegta, krituši koki guļ zemē, bet īpašnieks tos nedrīkst savākt. Jau skolā bērniem māca, ka pārmērīga meža piespiedu saglabāšana ir kaut kas labs, daudzi tā arī domā, taču kokam, tāpat kā cilvēkam, ir dzīves cikls. Egles vecuma “griesti” ir līdz 140 gadiem, pēc tam vējš to nogāzīs vai arī kaitēklis ēdīs pirmo. Tāpēc jau tagad ir mizgraužu invāzija, jo meži ir pilni ar veciem kokiem. To labi redz, piemēram, orientēšanās sacensībās, kad jāskrien pa tik ārkārtīgi pielūžņotu mežu, ka cauri netiek, pat zvērs tur nelien iekšā, izņemot lūsi. Taču Gaujas Nacionālajam parkam atkal maina zonējumu, un dabas lieguma zonā būs pavisam citi noteikumi, kas skars jau trešo daļu no manā īpašumā esošajiem mežiem. Vēl nebūtu tā sāpe tik liela, ja mežsaimniecisko darbību aizliegtu purvainā vietā vai gravas nogāzē. Varbūt tur tiešām ir unikāls biotops, ko vajag aizsargāt. Taču, ja meža īpašniekam pasaka, ka viņš nevarēs cirst 130 gadus vecu priedi, kas aug līdzenā platībā, tas ir pavisam kas cits. Ja, piemēram, tādā mežaudzē vienā hektārā aug 400–500 kubikmetri koksnes un viens kubikmetrs pagājušajā rudenī maksāja ap 100 eiro, bet šo mež­audzi nedrīkst cirst, tad īpašnieks pazaudē aptuveni 40 000 eiro, bet pretī no valsts saņem 160 eiro lielu kompensāciju gadā. Esmu arī meža inventarizators, taksēju mežu kādai vecai kundzei. No 4,35 hektāriem meža, kas ir viņas īpašumā, 4,2 ha ir biotops un vēl dabas lieguma zona. Viss, tante, tev ir īpašums, bet tu tam netiec klāt, brauc vecumdienas pavadīt uz pansionātu, tev nav variantu.

Eiropas Savienībā viena no tā saucamajām Zaļā kursa iniciatīvām ir bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kas paredz 30% no valsts teritorijas noteikt par aizsargājamām, bet 10% no tām – par īpaši aizsargājamām dabas platībām, kur aizliegta pilnīgi jebkāda mežsaimnieciskā darbība. Manā uzskatā tā ir valsts ekonomikas graušana. Jā, Eiropas Savienībā ir arī Dānija, Holande, kur mežu palicis tik maz, ka tur tos faktiski varbūt arī vajadzētu aizsargāt, taču regulas prasības attiecas arī uz Somiju, uz Latviju, kur meži ir. Tagad arī somi plēš matus par šo pašu problēmu, jo ir tieši tādā pašā ārprātā iekšā.

Aigars  Dudelis, meža īpašnieks Smiltenes novadā:

– Parakstīju petīciju, jo uzskatu, ka tā ir atbalstāma. Meža īpašnieki neiestājas pret to, ka vajag aizsargāt dabu. Problēma ir citur. Ja Latvijā veido jaunas aizsargājamas teritorijas, šinī gadījumā tie ir dabas liegumi, kuros ir mežsaimnieciskās darbības aizliegums, tādā gadījumā īpašnieks negūst plānotos ieņēmumus no sava īpašuma. Tā kā dabas aizsardzība ir visas sabiedrības labā, tad ir jābūt mehānismam, kā īpašniekam šos zaudējumus kompensēt. Šinī brīdī kompensācijas ir, bet nepilnīgas un tikai daļējas, tālu no pilnā apmēra.

Biotopi mums ir visriņķī un apkārt, tos varētu saglabāt, arī neveidojot jaunas aizsargājamas teritorijas vai pilnībā nepārtraucot mežsaimniecisko darbību. Katrā konkrētā gadījumā jārīkojas atbilstoši dabas vērtību veidam.

Jānis Vāvere, meža īpašnieks Valkas un Valmieras novados:

– Parakstīju petīciju, jo, manuprāt, aizsargājamo teritoriju jau ir pietiekami daudz. Ja ir būts mežā, tad ir redzēti sagāzušies koki, bet aiztikt tos nedrīkst. Ja Gaujas Nacionālajā parkā mežā izceļas ugunsgrēks, klāt ar mašīnu uz dzēšanu netiek, jo vietās, kur neko nedrīkst aiztikt, ir džungļi. Domāju, ka tas galīgi nav pareizi. Zaļā domāšana ir pārspīlēta. Gar upēm ir aizsargjoslas, upēs krīt koki, un ir gudrinieki, kuri tīra upes, lai laši varētu ienākt. Cīnās no

#SIF_MAF2023

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.