Izraudzīts jaunais Valkas novadpētniecības muzeja direktors un Vijciemaun Zvārtavas pagasta pārvalžu vadītāja

Ceturtdien, 29. jūnijā, notikušajā Valkas novada pašvaldības domes sēdē deputāti vienbalsīgi atbalstīja novada pašvaldības izpilddirektora Valda Šaicāna ieteiktās kandidatūras uz Valkas novadpētniecības muzeja direktora amatu un Vijciema un Zvārtavas pagasta pārvalžu vadītāja amatu.

Turpmāk vietējo novadpētniecības muzeju vadīs smiltenietis Reinis Kulbergs. Viņš savus amata pienākumus sāks veikt no 1. septembra. Savukārt Vijciema un Zvārtavas pagasta vadības stūri rokās turēs bijusī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas matemātikas skolotāja, klašu audzinātāja un Zvārtavas pagasta iedzīvotāja Irina Ziemiņa.

Pēc diviem konkursiem beidzot ir rezultāts

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka novada pašvaldībai bija vajadzīgs izsludināt divus konkursus, lai atrastu konkursa nolikumam atbilstošu muzeja direktoru. Pirmajā gadījumā, kad novada pašvaldību vadīja vēl Vents Armands Krauklis, konkursa komisija no trim kandidātiem par piemērotāko kandidatūru atzina gados jauno valcēnieti Karmenu Lazdiņu, taču balsojumā toreizējās opozīcijas deputātu vairākums jauno censoni neatbalstīja šim amatam, norādot uz K. Lazdiņas pieredzes trūkumu ne tikai vadošā amatā, bet arī muzeja darbā. Pēc tam, kad 18. maijā novada pašvaldībā notika vadības maiņa, jaunā administrācija izsludināja atkārtotu konkursu uz muzeja direktora amatu. V. Šaicāns informē, ka konkursā savus pieteikumus iesniedza trīs kandidāti. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka konkursam savu pieteikumu iesniedza arī pirmā konkursa uzvarētāja K. Lazdiņa. Taču 16. jūnijā novada pašvaldības Personāla nodaļa nosūtīja K. Lazdiņai elektronisku pazi-ņojumu, kurā teikts, ka “konkursa komisija ir izskatījusi jūsu pieteikumu un konstatējusi, ka jums nav atbilstošas darba pieredzes vadošā amatā vai pieredze muzeja darbā. Līdz ar to iesniegtais pieteikums neatbilst izvirzītajām prasībām preten-dentiem un jūsu kandidatūra uz šo amatu tiek noraidīta”.

V. Šaicāns skaidro, ka konkursa komisija uz darba interviju aicināja divus pretendentus. Pēc notikušajām intervijām komisija apstiprināšanai muzeja direktora amatam virzīja R. Kulbergu.

Pirms pozitīvā balsojuma R. Kulbergs atzina: “Pirmo reizi esmu jūsu vidū, bet ar atsevišķiem cilvēkiem esmu ticies dažādos kontekstos. Ar lielu interesi iepazīstu Valkas novadu. Strādāju arī pie tā, lai ar ģimeni pārceltos uz dzīvi Ērģemē. Manā dzīves un darba pieredzē sirdij tuva ir muzeju un vēsturiskas lietas. Redzot, ka tiek atkārtoti izsludināts konkurss uz Valkas muzeja direktora amatu, nolēmu, ka tas būtu labs veids, kā izmantot savu sakrāto pieredzi. Uzskatu, ka muzejā ir saskanīgs kolektīvs. Valkas muzeju esmu iepazinis saistībā ar patreizējo dzīves un darba vietu. Vairāk esmu pētījis Smiltenes puses vēsturi. Ceru, ka tā izjūta, kāda rodas, kontaktējoties ar Valkas puses cilvēkiem, mentāli ir tuvāka tām daudznacionālām pilsētām, kuras iepriekš ilgstoši esmu iepazinis. Esmu dzimis Rīgā, bet ilgāku laiku dzīvojis Rēzeknē. Lai neizplūstu filozofiskās domās, vēlētos iepazīties ar muzeja ēku tehnisko stāvokli, gatavoties muzeja budžeta apspriešanas jautājumiem. Cik saprotu, ir jārisina apkures jautājums muzeja ēkai Semināra ielā. Kontaktējoties ar muzeja darbiniekiem, jādomā par saskanīgu un veiksmīgu darbu, kā arī kā veiksmīgi izmantot muzeja saimniecisko darbinieku atbilstoši muzeja vajadzībām. Nākotnē jādomā var vairākām citām lietām, kas palīdzētu popularizēt šo profilēto Valkas muzeju. Tas ir ar savām īpašām bagātībām saistībā ar Latvijas Pagaidu nacionālās padomes dibināšanu un darbību, kā arī Jāņa Cimzes vēsturisko devumu Latvijas kultūrai. Protams, ārzemju tūristiem vissvarīgākās šķiet vietas, kas skar viduslaika periodu. Valkas novadā tās ir Ērģemes pilsdrupas.”

Pēc R. Kulberga teiktā, deputāts V. A. Krauklis interesējās, vai vēl ir kādas lietas muzeja darbā, kurām būtu jāpievērš vairāk uzmanības, kā arī kādā veidā muzejs varētu aktīvāk izmantot lokālās sabiedrības kopienas grupas. Atbildot uz šiem jautājumiem, R. Kulbergs atzina, ka jau pašlaik muzejam ir cieša sadarbība ar skolēniem, un tas ir labi.

“Šī sadarbība būtu vēl jāpapildina, jo skolēni ir tie, kurus vēl vairāk varētu iesaistīt muzeja izglītojošās programmās. Būtu labi pārņemt ideju kultūras mantojuma saglabāšanas ziņā, kā to dara Kuldīgas novadā. Mūsu novada iedzīvotājiem, privātpersonām, kurām īpašumā ir, domāju, gana daudz vēsturisku ēku, attīstīt, informēt un piedāvāt variantus šī mantojuma saglabāšanā. To varētu, piemēram, darīt vai nu Lielā robežtirgus, vai Valkas pilsētas svētku laikā. Varētu īpašā muzeja teltī piedāvāt izglītojošu programmu, kurā iedzīvotājus informēt par kultūras mantojuma saglabāšanu. Šī lieta būtu saistīta ar lokālu piesaisti. Perspektīvā saskatu, ka, strādājot ar šīm divām iedzīvotāju grupām, muzejs varētu būt noderīgs.

Savukārt jaunās opozīcijas deputāte Unda Ozoliņa interesējās, kāda nākotnē būs muzeja loma Latvijas – Igaunijas sadarbības jautājumos.

“Latvijas teritorijā ir maza vēsturiskā Valkas daļa. Ir labi, ka tūristiem ir apskates objekti abās robežas pusēs. Tas skar arī Valkas vēsturi. Būtu svarīgi arī komunicēt ar Valgas kolēģiem, veidojot sinerģiju un savstarpējo sastapšanos.”

Jāpiebilst, ka “Ziemeļlatvijas” lasītājiem R. Kulberga vārds nav svešs, jo viņš ir Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs.

Pēc pozīcijas un opozīcijas deputātu atbalsta R. Kulbergam noteikts pārbaudes laiks līdz šī gada 30. novembrim.

Jaunajai pagasta pārvalžu vadītājai ir svarīgi lauki un vietējie iedzīvotāji

Novada pašvaldībai vajadzība izraudzīties jaunu Vijciema un Zvārtavas pagasta pārvalžu vadītāju radās tāpēc, ka līdzšinējais abu pagastu vadītājs Valdis Šaicāns veiksmīgi startēja konkursā uz novada pašvaldības izpilddirektora amatu. Izsludinot konkursu uz abu pagastu pārvalžu vadītāja vietu, novada pašvaldība saņēma tikai divus pretendentu pieteikumus. Viens pretendents neatbilda konkursa nolikumam.

“Noslēdzoties konkursam, un atbilstoši minētajam nolikumam komisija ir sniegusi savu atzinumu. Proti, vienprātīgi nolemjot, ka Irina Ziemiņa ir atzīstama par konkursa uzvarētāju. Arī vienlaikus secinot, ka šī persona ir piemērota Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvaldes vadītāja amatam un būtu virzāma apstiprināšanai pašvaldības domes sēdē,” skaidro V. Šaicāns.

Pirms balsojuma I. Ziemiņa savā uzrunā skaidroja: “Ja kādu mulsina, kāpēc pieteicos uz šo amatu, tad stāstu, ka dzīvoju Zvārtavas pagastā. Man rūp, kas tur notiek. Es pārzinu Zvārtavas pagasta situāciju, lietas un vajadzības. Pārzinu arī Vijciema pagastu, pazīstu Valda izveidoto kolektīvu. Viņš tiešām ir paveicis milzu darbu, jo abos pagastos izveidojis labus kolektīvus. Mans mērķis ir saglabāt pagastos šīs skaistās vietas – Jāņa Lūsēna mūzikas namu “Ozolu skola”, Vijciema pagastā – “Bergervillu” un vēsturisko zemnieku sētu “Ielīcas”. Saprotu, ka tie ir privātīpašumi, bet mēs nevaram stāvēt malā un tikai noskatīties. Ar šiem objektiem mēs popularizējam savus pagastus, savu novadu. Pieļauju, ka daudzi Latvijā nezināja, kur ir Zvārtavas pagasts. Pateicoties Jānim Lūsēnam un viņa rīkotajiem pasākumiem, cilvēki ir iepazinuši Zvārtavas pusi, apskatījuši daudzos ezerus. Ir svarīgi nedaudz attīstīt arī tūrismu. Piemēram, tas varētu būt velotūrisms. Jādomā, kā ap ezeriem varētu izveidot dabas taku. Tas ir nedaudz sarežģīti, jo arī šajās teritorijās gar ezeriem ir privātīpašumi. Līdz šim strādāju Valkas ģimnāzijā. Kādam interesē, kāpēc es mainu nodarbošanos? Citēšu kādas savas brīnišķīgās kolēģes teikto – tas ir tas vecums, kad var darīt, ko grib, un pieņemt izaicinājumus. Tas man tiešām būs izaicinājums – sevi “izsist” no komforta zonas. Skolā esmu strādājusi jau divdesmit piecus gadus. Esmu vadījusi arī mazu iestādi, tāpēc pārzinu, kā veidot budžetu. Esmu no laukiem, man rūp tur dzīvojošie cilvēki, arī skolēni. Man ir svarīgi, lai viņi mācītos Valkas novadā, nevis aizietu uz blakus novadu. Šis jautājums man būs svarīgs – popularizēt iespēju mācīties Valkas ģimnāzijā jau pirmsskolas vecuma posmā. To mēs darām tikai tad, kad bērni sāk mācīties 9. klasē. Ir svarīgi, lai ne tikai pēc 9. klases beigšanas bērns turpinātu iegūt vidējo izglītību Valkā, bet jau 1. klasē atnāktu uz Valku. Viens no maniem pirmajiem darbiem būs klientu apkalpošanas centra izveide Vijciemā un Zvārtavā. Mūsdienās cilvēkiem ir jāsastopas ar e-pakalpojumiem, tāpēc ir svarīgi viņiem palīdzēt arī šajā jautājumā. Jāgādā, lai šajos centros būtu zinošs darbinieks, kurš spēj atrisināt jebkuru jautājumu.”

Deputāts un I. Ziemiņas kolēģis Andris Dainis interesējās, vai viņa skolā turpinās arī mācīt matemātiku. Viņa skaidro – ja izdosies vienoties ar izpilddirektoru, tad, iespējams, dažas matemātikas stundas viņa vadīs. V. Šaicāns apgalvoja, ka, ņemot vērā savu pieredzi un laika plānošanu, ir iespējams apvienot šīs lietas.

Par citiem domes sēdē apspriestajiem jautājumiem rakstīsim otrdienas laikrakstā “Ziemeļlatvija”.