Izkustēties un dziļi ieelpot – orientēšanās sacensību entuziasti uzsāk jauno sezonu

Ar svētku akcentu un noskaņojumu šajā otrdienā aizsākās orientēšanās seriāla “Horizonts 2024” 40. sezonas atklāšana, ko organizē orientēšanās klubs “Alūksne”. Pasākumu iecienījuši dalībnieki no dažādām vietām, tostarp orientēšanās sacensībām gadiem uzticīgs ir arī prāvs pulciņš entuziastu no Gaujienas pagasta.

Kā jau sezonas sākumā, orientēšanās dalībniekus sagaidīja tādas kā iesildīšanās distances, kuras nebija pārāk garas, bet ar pietiekami lielu apmeklējamo kontrolpunktu skaitu.

“Mums te ir laba kompānija no Gaujienas, ar ko kopā orientējamies. Mani paaicināja pirmo reizi pamēģināt piedalīties orientēšanās pasākumā, viss ļoti iepatikās. Šobrīd man tas ir gan hobijs, gan brīvā laika pavadīšanas veids, lai gan ir kārtīgi jāpiedomā, kā organizēt ikdienas pienākumus, lai šo brīvo laiku atrastu. Kad bērni bija mazi, tos arī iesaistīju, vēlāk arī mazbērnus, bet nu jau visi lieli un skrienu viena pati,” atzīst Ilze Dāve, kura “Horizonta” trasēs dodas jau 18. sezonu.

Jaunās sezonas atklāšanas dienā orientieristi devās maršrutā – “Liepkalni”, ceļš Ape–Alūksne 3 km. “Šajā apvidū pirms 40 gadiem notika pirmā kārta. Otrdien bija brīnišķīgs laiks, arī mežs ļoti patīkams skriešanai, izbaudījām iespēju reizē izkustēties un dziļi ieelpot. Man orientēšanās patīk ar to, ka tās it kā ir sacensības, bet es skrienu viena pati, skrienu, cik ātri varu vai nevaru, un tikai beigās tabulā redzams, kā ir gājis. Pirmajā dienā startēju labi, “nenoraku” (orientieristu žargons, ja nevar atrast kādu punktu) nevienu punktu un biju priecīga,” viņa saka.

I. Dāves teikto apstiprina arī orientēšanās seriāla “Horizonts” mājaslapā sniegtā informācija: “Tieši te šajā apvidū arī pirms 40 gadiem aizsākās šis seriāls. Pa šiem gadiem gan apvidus būtiski izmainījies, bet joprojām tas ir cienīgs, lai tajā notiktu dažādas sacensības. Te netrūkst arī dažu vēsturisku liecību, piemēram, vecais Apes–Alūksnes lielceļš, uz kura jūs atrodaties, tāpat jūs šķērsosiet šaursliežu dzelzceļa sliedes, pa kurām bānītis kursēja līdz pat 1973. gadam (šo dzelzceļa līniju atklāja 1903. gadā). Būves pamatīgums ikvienu pārsteidz vēl šobrīd.”

Orientēšanās sporta piekritēji ir vienisprātis, ka, skrienot vai ejot pa mežu ar karti un kompasu rokās, vajadzīga simtprocentīga koncentrēšanās, lai nepakluptu, neapmaldītos, atrastu kontrolpunktus. “Ne par ko citu domāt nav iespējams. Viena šāda stunda mežā, un galvā viss sakārtojies. Tajā brīdī jau neviens nedomā, kas rīt darbā jāpaveic vai kādi kreņķi piemeklējuši. Ņemot karti rokās, ātri vien viss aizmirstas un galva koncentrējas tikai uz būšanu šeit un tagad. Iesaku pamēģināt katram, kurš varbūt vēl nezina, ko nozīmē orientēšanās dabā. Arī muskuļi labi pastrādājuši,” pārliecināta orientēšanās sacensību dalībniece Ineta Riepniece. Viņa akcentē, ka sacensību organizators un orientēšanās kluba “Alūksne” vadītājs Vilnis Veļķeris vienmēr ir padomājis par to, lai doties distancē būtu interesanti gan elites orientieristiem, gan visiem pārējiem. “Vilnis ļoti piestrādā pie trases plānojuma. Pats zīmē kartes. Tas ir ļoti svarīgi, kā mežā saplānot šādu distanci, viņš šajā ziņā ir īsts profesionālis,” viņa saka un piemin vēl kādu īpašu faktu – pie starta, kur bijusi dalībnieku pulcēšanās vieta, ikvienam bija iespēja paraudzīties uz krāšņu silpureņu dārziņu. “Skats bija fantastisks. Vilnis bija atradis vietu, kur sākušas ziedēt meža silpurenes, kas pavasarī ir novērojamas galvenokārt sausos un saulainos priežu mežos. Lai nevienam nejauši nesanāktu tās samīt, silpureņu augšanas vieta bija norobežota, tas bija tā jauki,” atminas I. Riepniece.

Gaujienas sporta dzīves organizators Raivis Kalniņš stāsta, ka orientēšanās sports pēdējo gadu laikā piedzīvo uzplaukumu. “Orientēšanās sports daudziem ir kļuvis par tādu stabilu tradīciju, kurā, pateicoties pašvaldības atbalstam, mums ir iespēja piedalīties gadu no gada. Kā redzam, orientēšanās aizrauj gan lielus, gan mazus. Šajā reizē startēja arī jaunsargi no Gaujienas un Apes. Orientēšanās prasmes apvidū ir arī daļa no jaunsargu interešu izglītības programmas, līdz ar to jaunsardze atmaksā viņiem dalības maksu,” atgādina R. Kalniņš, kurš līdz ar šīs nedēļas startu “Horizonta” distancē devies jau 17. sezonu.

Protams, “Horizonta” piekritēju vidū ir arī daudzi citi novadnieki, tostarp sporta skolotājs un treneris Māris Stabiņš no Grundzāles pagasta, kurš startējis tajā no pašas pirmās sezonas un kārtas un turpina to darīt joprojām.