31. martā Smiltenes tehnikuma zālē pulcējās ceturto kursu audzēkņi, pedagogi un skolēnu vecāki, lai pirms eksāmeniem uz brīdi apstātos, pabūtu kopā un saņemtu kādu īpašu zīmi, kas vienmēr atgādinās par piederību šai skolai – žetonu. Par pasākuma vienojošo motīvu šoreiz bija izraudzītas ceļa zīmes.
“Daudzi iznieko laiku, skatoties pulkstenī un gaidot, kad vējš mūs aizpūtīs pareizajā vietā. Tā gaidīt var mūžīgi. Katram pašam jāmeklē pareizais ceļš, sava ceļa zīme, lai varētu priecāties par to, ko dari,” klātesošos uzrunāja Žetonu vakara vadītāji Ernests Raudulis un Kevins Vinters.
“Šis žetons, šī īpašā zīme jums līdz sirmam vecumam atgādinās par piederību tehnikumam. Bet atcerieties – jūs esat tikai pašā ceļa sākumā,” jauniešus uzrunāja skolas direktors Andris Miezītis. “Būs sākums augstskolai, pirmajai darba pieredzei un daudz kam citam. Turklāt ne viens vien sākums. Lai šī doma jūs vienmēr dzen uz priekšu un neļauj apstāties! Katram no jums ir kāds talants. Atrodiet to un attīstiet! Esiet vienmēr sākumā!”
“Cimdiņi”, “Dzelzsgriezēji”, “Ņammātāji” un ne tikai…
Viņi satikās 2013. gada 1. septembrī, ieradušies gan no tālās Kurzemes, gan Zemgales, Latgales, gan arī tepat – no Vidzemes. Izvēlētās specialitātes jauniešus ar līdzīgiem nākotnes nodomiem aizveda uz kursiem jeb pieturām, kurām Žetonu vakarā viņi paši bija devuši nosaukumus. Dažs – mazliet ar smaidiņu, kāds – ar nelielas ironijas piedevu… Nākamie ēdināšanas pakalpojumu speciālisti pulcējās pieturā “Ņammātāji”. Mīlīgi cits citam blakus kā vienas rokas pirkstiņi dūrainītī pieturā “Cimdiņi” sēdēja jaunieši, kas nolēmuši savu nākotni saistīt ar veterinārmedicīnu. “Brašuļu kurss,” tā reiz skolas direktors Andris Miezītis teicis par 4. b transporta kursa puišiem. Viņiem tas, protams, ļoti paticis, tāpēc pieturas nosaukumā citēts direktors. 4. viesnīcu pakalpojumu kursa jaunieši sapulcējušies pieturā “No četrām debess pusēm”. Kursa audzinātāja Irita Tepere priecājas par iespēju četrus gadus būt kopā un viņus visus iepazīt. Tik dažādus un tieši tāpēc – īpašus . Saņemot žetonus, viņa savējiem vēl par ātru nesapriecāties un laiku līdz izlaidumam izmantot, lai godam pārkāptu pāri “astei” un nepalaistu vējā kādu fantastisku iespēju.
4. a transporta kursa pieturas nosaukums – “Happy Place” jeb “Laimīgā vieta”. Kursa audzinātāja Inguna Avota vairāk par visu saviem puišiem vēl būt laimīgiem, jo “laimīgs cilvēks gandrīz vienmēr ir arī brīnišķīgs cilvēks”.
Pietura “Dzelzsgriezēji”. “Tie ir manējie,” saka skolotājs Gunārs Auders, bet tā nu sanācis, ka puiši vēl praksē. Žetonus viņu vietā šoreiz, atminot direktora uzdotu mīklu, nopelnīja audzinātājs. “Dzīva gaļa uz dzelzs šķīvjiem. Kas tas ir? Dzelzsgriezējiem jāzina…”
Jaunie talanti un pašiem savs vīru koris!
Pasākuma laikā atklājās arī vairāki jaunie talanti. Jaunieši no “Ņammātāju ” pieturas apliecināja, ka prot ne vien gardi pagatavot ēdienu, bet arī priecēt ar raitu dejas soli. Par to liels paldies skolotājai Solvitai Bāliņai, kura savējos atbalstīja ne vien ar vārdiem, bet arī, kopā ar jauniešiem laižoties kopīgā dejā. Pasniedzot žetonus, skolotāja savējiem vēlēja saskatīt kaut vismazāko prieku katrā dienā un no šiem skaistajiem brīžiem veidot laimīgu dzīvi.
Ar ļoti oriģinālu priekšnesumu, klātesošos īpaši pārsteidzot ar “kāju” veiklību, žetonus nopelnīja arī nākamie viesnīcu pakalpojumu speciālisti.
Ja vajag, tad 4. a transporta kurss gatavs pāris dienu laikā noorganizēt pat īstu vīru kori. Liels un neviltots bija klātesošo pārsteigums… Līdz pat pēdējam brīdim par šāda kolektīva esamību nezinājusi arī kursa audzinātāja Inguna Avota, kura dienu pirms Žetonu vakara uzaicināta būt par kora karalieni. “Dzīve aiziet stīva, pelēcīga, ja nav krāsas tavās kabatās,” G. Rača vārdiem dziedāja jaunekļi un, raugoties viņos, nebija divu domu – šie puiši, tāpat kā viņu enerģiskā audzinātāja, skolas projektu vadītāja Inguna Avota, pratīs gan atrast ikdienai īstās krāsas, gan nosargāt savus sapņus. “Mēs visi esam kā viens liels mehānisms, kurā milzīga nozīme ikvienai skrūvītei,” savējos uzrunāja Inguna Avota un, būdama saimnieciska būtne, uzdāvināja katram jauneklim pa skrūvgrieznim. Ja nu gadījumā kāda skrūvīte ne tā…
Jaunieši Žetonu vakarā dalījās atmiņās par interesantākajiem, kopā pavadītajiem brīžiem un ar video materiālu palīdzību deva iespēju ielūkoties kursu ikdienā arī pārējiem.
Drifta paraugstunda, uzdāvināti vīriņi un “pamāte” Ilvija
“Skolotāji teica: mums kaut ko iemācīt esot tas pats, kas mēģināt saujās nest ūdeni,” 4. b transporta kursa jaunieši Žetonu vakarā bija dikti paškritiski. Viņu galvenais priekšnesums šoreiz tapis ārpus skolas. Skatītājiem tika dota iespēja redzēt īstu drifta paraugstundu… “Tā bija meistarība! Bet labi, ka viss beidzās veiksmīgi,” pēc priekšnesuma atviegloti uzelpoja direktors Andris Miezītis…
Kursa audzinātājai Evitai Segleniecei šis ir pirmais puišu kurss. “Viņi man šajos četros gados ir iemācījuši, ka jārunā īsi un konkrēti, vēlams – dot komandas,” ar sev raksturīgo smaidiņu atzina skolotāja un visiem savējiem vēlēja izlaidumā saņemt gan atestātu, gan profesionālo kvalifikāciju apstiprinošu dokumentu un palikt Latvijā, būvēt ceļus savā zemē. Katram jauneklim no audzinātājas tika arī pa dāvaniņai, kas viņiem vienmēr atgādinās par valsti, no kuras nāk…
Nākamos absolventus sveica arī trešo kursu pārstāvji. “Katra diena ir sākums kaut kam labākam. Tā dota, lai mūs izmainītu. Bet galvenais, lai kaut ko darītu. Jūs esat sava ceļa sākumā. Kā teicis Imants Ziedonis: “Ceļš ir tik ļoti vienkāršs. Ceļš ir tik vienkāršs kā rēbuss. Ceļš ir tik smaržīgs kā jūlijs. Un dubļains kā marts. Finiša nav un nebūs. (..) Ir tikai starts. Un starp mieru un nemieru ir tikai viens starta šāviens. Tikai viens vārds. Sāc!” Lai jums izdodas būt patiesiem, mīlētiem un saprastiem! Lai jūs saprot uz zemes un sargā no debesīm,” nākamajiem celtniecības un ceļu būves mehāniķiem vēlēja viņu “kolēģi” no trešā kursa.
Trešie viesnīcu pakalpojumu kursa audzēkņi kopā ar audzinātāju Maiju Jančevsku katram nākamajam viesnīcu pakalpojumu speciālistam dāvināja pa vīriņam. Ja vien šos omulīgos vīriņus novietos gaismā un aplaistīs, viņi turēs par savējiem īkšķus gan dienā, gan naktī. Vienmēr mīļi un iedvesmojoši smaidīs. Un jau pēc dažām dienām viņiem būs arī skaisti, zaļi “matiņi”.
“Cimdiņu” pieturas saime žetonus nopelnīja ar pasaku par jauniešiem, kas pirms četriem gadiem ieradušies tehnikumā , lai apgūtu veterinārārsta asistenta profesiju. Viņus sagaidījusi ļaunā pamāte Ilvija, kura stundu laikā neļāvusi gulēt un likusi mācīties… Pasaku lieliski papildināja Ievas Līnes emocionāli piesātinātā un virtuozā klavierspēle.
Ļaunā pamāte beigās nemaz tik ļauna nebija un priekšnesuma noslēgumā jau izskanēja aizkustinoši sirsnīga, pašu jauniešu sacerēta dziesma skolotājai Ilvijai Biržmanei, kura vienmēr smaidīga visus pirmā sagaidījusi un… “Ja dažreiz viņas mums nebija blakus, tas bija liels zaudējums,” dziesmā atzina nākamie “vetiņi”. Skolotāja visiem saviem mīļajiem nākamajos divos mēnešos pirms izlaiduma novēlēja ar katru dienu būt aizvien vairāk kopā un dāvināja viņiem īpašas grāmatiņas. Brīžos, kad tik daudz emociju, reizēm grūti tām atrasts vispiemērotākos vārdus. Bet skolotājas “Es jūs visus… Un varbūt pat ļoti…” izteica tik daudz, ka jaunieši var būt patiesi laimīgi, ka viņiem blakus ir šāds sargeņģelis.
Trešā kursa veterinārārsta asistenti kopā ar audzinātāju Aiju Skrastiņu bez piecām minūtēm absolventiem dāvināja foto rāmīti ar fotogrāfijām, kurās iemūžināti “Cimdiņu” darbi un nedarbi. Un, ja kādā brīdī nogurums ņems virsroku un audzinātāja pavisam vairs “neklausīs”, tad žetonus saņēmušie “vetiņi” varēs doties trīs stundu ilgā atpūtā uz tehnikuma pirtiņu.
