Augstu novērtējot skolēnu patriotiskajā audzināšanā ieguldīto darbu, Smiltenes vidusskolai šajā mācību gadā uzticēts gods – būt 2. Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas piemiņas karoga glabātājskolai. 17. martā Smiltenes vidusskola sadarbībā ar Smiltenes novadu muzeju Mēru muižā rīkoja pasākumu 2. Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas piemiņas karoga tradīcijas turpinātājiem.
Izzinošo un savstarpēji saliedējošo tikšanos kopā ar Smiltenes novada muzeja darbiniekiem organizēja Smiltenes vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Krūmiņa un bibliotēkas vadītāja Inguna Kudlāne. Pasākuma mērķis – sekmēt jauniešu interesi par vēsturi, vēlmi aizstāvēt un godināt Latvijas nacionālās vērtības un stiprināt saikni starp 2. Cēsu pulka Brīvprātīgas skolnieku rotas piemiņas karoga tradīcijas turpinātājiem. “Vēstures zināšanas, tāpat kā uzdrīkstēšanās, pieņemot dažādus izaicinājumus vēlme būt gataviem vajadzības gadījumā aizstāvēt savu valsti, īpaši būtiska šajā sarežģītajā laikā,” uzsver Smiltenes vidusskolas direktore Inguna Kondratjeva.
Lai nosargātu savu valsti…
“Cēsu Skolnieku rota Latvijas vēsturē ieņem īpašu vietu, jo tā simbolizē jauniešu drosmi, pārliecību un gatavību pastāvēt par savu valsti,” klātesošos uzrunāja Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe. “Īpaši nozīmīgi, ka šī karoga tradīcija ar jūsu gādību turpinās arī mūsdienās. Tas apliecina, ka vēsture nav tikai pagātnes stāsts, tā dzīvo cilvēkos, vērtībās un tradīcijās, kas simbolizē ne tikai vēsturisko notikumu piemiņu, bet arī jauniešu atbildību par savu valsti un tās nākotni. Arī Vidzemes pusē, Smiltenes apkārtnē un Gaujienā šie notikumi atstājuši nozīmīgas pēdas mūsu kopīgajā vēsturē. Tāpēc mums ir patiess gods jūs šeit uzņemt un pieminēt svarīgo vēstures lappusi!”
Pasākumā Mēru muižā Smiltenes vidusskolu pārstāvēja sabiedriski aktīvākie jaunieši: Smiltenes vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidente Amanda Zmičerevska, Sanija Strauja, Viktorija Golubova, Armando Zujevs, Valters Kvelde un Kristers Purviņš.
“Cēsu pulka Skolnieka rotas jauniešu drosme, atbildības izjūta un ticība Latvijai ir piemērs arī mums šodien. Atceroties viņus, mēs ne vien godinām pagātni, bet arī domājam par to, kādas vērtības nesam tālāk nākotnē. Cēsu pulka karogs un šīs tikšanās simbolizē ne tikai pagātnes notikumus, bet arī vieno skolas, skolotājus un skolēnus, kuri vēlas saglabāt vēstures stāstus dzīvus. Vēsture kopīgajās aktivitātēs kļūst tuvāka un pazīstamāka,” uzskata Smiltenes vidusskolas skolēni, kuri aktīvi iesaistījušies 2. Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas piemiņas karoga tradīcijas turpināšanā.
Kā lekcijā “Kāpēc? No Cēsu skolnieku rotas līdz 1991. gada janvāra barikādēm” teica vēsturnieks Edgars Engīzers: “Zināšanas aizved pie izvēlēm, kas var materializēties nozīmīgos notikumos.”
Vēstures zinātņu doktors, Cēsu vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas docents Tālis Pumpuriņš Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas piemiņas karoga glabātāju skolu jauniešiem sniedza apjomīgu ieskatu 2. (5.) Cēsu kājnieku pulka brīvprātīgo Skolnieku rotas karavīru biedrības tradīcijas vēsturē, kas cieši savijas ar Latvijas vēsturi. Klātesošajiem bija iespēja redzēt vairākas unikālas, ar minētā pulka un tā piemiņas karoga tradīcijas glabāšanu saistītas fotogrāfijas.
Kara vēstures un rekonstrukcijas biedrības “Kurland” pārstāvis, ilggadējs Latviešu Strēlnieku apvienības biedrs, zemessargs un vēstures entuziasts Valdis Lūsis iepazīstināja ar viņa paša un kolēģu rekonstruēto Latvijas Brīvības cīņu karavīru ekipējumu, formastērpiem un vēsturiskajiem ieročiem, ar kādiem tēvzemi aizsargāja Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas puiši. “Pasaulē lielos apjomos tiek rekonstruēts ekipējums, kāds izmantots Napoleona karu, pasaules karu laikā. Bet Latvija ir maza zeme un līdz ar to tas, kas saistīts tikai ar Latviju, jāmeklē un jārekonstruē pašiem,” pieredzē dalās Valdis Lūsis, ar gandarījumu vērojot jauniešu lielo interesi par karavīru ekipējumu.
Satikšanās ar vēsturi izlaušanās un orientēšanās spēlēs
Smiltenes novada muzeja izglītojošā darba vadītāja Vita Blate Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas tradīcijas glabātāju skolu jauniešiem bija sagatavojusi izlaušanās spēli. Tās laikā skolēni, vienlaikus iepazīstot ekspozīcijas Smiltenes novada muzeja labirintos, meklēja un atrada produktus, no kuriem Mēru muižas virēja gatavo Lieldienu pīrāgu. Izstrādāt izzinošu izlaušanās spēli nozīmē apjomīgu darbu, taču Vitai Blatei lielākais gandarījums ir muzeja apmeklētāju priecīgās sejas un atmodinātā interese paskatīties uz šo pasauli no cita skatupunkta. Tāpēc muzeja krājumus pamazām papildina ne vien jauni stāsti un eksponāti, bet arī interaktīvas spēles visdažādākā vecuma ciemiņiem.
Pēc muzeja vadītājas Ievas Miķes vadītās ekskursijas vairs nevienam pasākuma dalībniekam un viesim nav šaubu par to, ka vien 12 km attālumā no Smiltenes aplūkojama ļoti īpašs muižas komplekss ar patiesi bagātīgu muzeja kolekciju, ko ik dienu papildina kāds jauns pārsteigums.
Santas Paegles sirdslieta ir novadpētniecība un aktīvais tūrisms. Viņas īpašais lolojums -MiniCiems – Briseles Mini-Europe līdzīgu ēku miniatūru parks Brenguļu pagastā, kur pakāpeniski tiks novietotas visas Latvijas muižas un pilis. Šoreiz Santa jauniešiem vadīja orientēšanās spēli. Ar Mēru apkaimi viņu vieno arī dzimtas saknes. Santas vecvecvectēvs Augusts Kļaviņš Mēru muižā bija galdnieks un skaistās, vēsturiskās muižas durvis ir viņa roku un sirds darbs.
Pasākuma goda viesi: Cēsu Skolnieku rotas karoga tradīcijas un kultūras pieminekļu atjaunotājs, sabiedriskais darbinieks, Atzinības Krusta virsnieks Māris Niklass, NBS komandieris (2003 – 2006), viceadmirālis (atv.), biedrības „Latvijas ģenerāļu klubs” valdes priekšsēdētājs Gaidis Andrejs Zeibots un Latvijas Virsnieku apvienības pārstāve, atvaļinātā kapteine Sarma Līne. Lai rosinātu jauniešus būt aktīviem, iesaistīties valsts aizsardzībā un sabiedrības kārtības nodrošināšanā, pasākumā piedalījās arī policijas, Zemessardzes, Jaunsardzes un policijas pārstāvji.
Smiltenes vidusskolas jaunieši, kuri piedalījās pasākumā, atzīst, ka ar 2. Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas piemiņas karoga tradīciju saistītās aktivitātes viņiem palīdz labāk izprast Latvijas vēsturi, kas ir būtisks priekšnoteikums, rūpējoties par savas valsts drošību nākotnē. Amanda, Viktorija, Sanija, Armando un Kristers īpaši augstu novērtē iespēju izzināt vēsturi ne vien lekcijās, bet arī aktīvi darbojoties. Mazu asumiņam visam piešķīris sacensību gars un jautājumi, uz kuriem atbildot, nācies likt lietā loģisko domāšanu un sadarboties.
Smiltenes vidusskolas bibliotēka pamazām veidojas par unikālu zināšanu un bagātību krātuvi. Latvijas Virsnieku apvienības pārstāve, atvaļinātā kapteine Sarma Līne skolai uzdāvināja latviešu virsnieka Alfreda Popes dzīvesstāstu, bet Cēsu Skolnieku rotas karoga tradīcijas atjaunotājs Māris Niklass – grāmatu “Posteņos” – 50 žurnālistu un laikabiedru atmiņu stāstus par darbu barikāžu laikā.
Paldies Smiltenes novada muzeja ļaudīm par sirsnīgo uzņemšanu, garšīgajiem stāstiem un zupu muižas parkā!
Tāpat paldies lektoriem un visiem pasākuma dalībniekiem no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas, Valmieras Valsts ģimnāzijas, Rūjienas vidusskolas, Smiltenes vidusskolas, Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskolas, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas, Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas par kopā būšanu un sadraudzību, izzinot mums visiem tik būtiskās vēstures lappuses un stiprinot sadarbību rūpēs par Latvijas nākotni!
Mēru muižas sargs – dižozols – kuplākā vainaga īpašnieks Baltijā vēl tikai mostas, taču tā brīnumainā spēja – atmodinot katrā, kurš tic tā sakņu spēkam, enerģiju, spēju rast skaidrību, iedvesmu un mieru, saglabājas visu gadu. Neticiet? Aizbrauciet un pārliecinieties paši!
