Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās
attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda
izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga
vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji – lēnās vakcinācijas dēļ no visiem
pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt
citu klašu grupas klātienes mācībām.
Šuplinska uzsvēra – lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem
un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt
formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu
organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām – neformālo.
“Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs
skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi
apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par
nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un
bērniem,” sacīja Šuplinska.
Valdības sēdē Slimību profilakses un kontroles centra
Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs
Perevoščikovs šajā sakarā skaidroja, ka attālināto mācību ieviešanas rezultātā
saslimstība bērnu vecuma grupās ir kritusies, līdz ar to arī klātienes mācības
var veicināt saslimstības pieaugumu bērnu vecuma grupās.
Tāpat epidemiologs norādīja, ka, saskaņā ar Eiropas Slimību
profilakses un kontroles centra vēstīto, pedagogiem pie noteiktiem apstākļiem
ir augstāks risks saslimt ar Covid-19, turklāt pirmsskolas izglītības
darbiniekiem saslimstība ar Covid-19 ir krietni augstāka nekā vidējam Latvijas
iedzīvotājam attiecīgajā vecuma grupā.
Cita starpā eksperts norādīja, ka pedagogi arī satiekas savā
starpā un ar citiem kolēģiem izglītības iestādēs, pie tam šiem pedagogiem ne
vienmēr ir piesaistīta konkrēta, viena klase, proti, ir iespēja, ka dažādi
sociālie burbuļi intensīvi pārklājas.
Vienlaikus epidemiologs iezīmēja vēl vienu problēmu
attiecībā pret precīzu epidemioloģiskās situācijas izvērtējumu saslimšanas
gadījumos klasē, proti, viņš skaidroja, ka klātienes mācību laikā epidemiologi
nereti nevarēja secināt, vai skolēns inficējies klasē vai citviet, jo netika
veikti Covid-19 testi citiem klases skolēniem. Tas, pēc epidemiologa paustā,
varētu būs skaidrojams ar to, ka vecāki bijuši pārāk kūtri attiecībā pret savu
bērnu testēšanu uz Covid-19.
Tāpat epidemiologs aicināja piesardzīgi vērtēt saslimstības
datus pašvaldībās, jo viena gadījuma atklāšana ne vienmēr liecina par to, ka
pašvaldībā epidemioloģiskā situācija ir droša. Proti, nereti tieši viena
gadījuma atklāšana var būt kā indikators darbībai un plašākas testēšanas
nepieciešamībai.
Lai ilgtermiņā strādātu “drošās skolas” princips,
nepieciešams veidot atsevišķu zinātnieku un ekspertu grupu precīzāku Covid-19
saslimstības rādītāju noteikšanai.
Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre, esošais 14
dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs zem 220 uz 100 000
iedzīvotāju nestrādā uz mazajām pašvaldībām, kur ir maza apdzīvotība. Rādītājs
strādā tikai lielajās pašvaldībās un nacionālā līmenī. Viņa pauda, ka jau
aizvadītajā nedēļā “drošās skolas” principam neatbilda pāris
pašvaldības, jo nelielais saslimšanas gadījumu skaits uz reto apdzīvotību ļoti
ietekmēja pašvaldības kopskatu. Piemēram, Burtnieku novadā konstatēja vienu
saslimšanas gadījumu, bet kopskatā pašvaldības divu nedēļu saslimstības
rādītājs strauji mainījās un pašvaldība vairs neatbilda “drošās
skolas” principam.
Pēc SPKC aktuālākajiem datiem, trīs dienas pēc jaunāko klašu
mācību atsākšanas klātienē vairākās pašvaldībās epidemioloģiski drošo
pašvaldību kritērijiem vairs neatbilst Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils,
Saulkrastu, Skrundas un Vecpiebalgas novads. Turpretim epidemioloģiski drošo
pašvaldību sarakstam pievienojas Alojas, Apes, Lubānas un Zilupes novads.
Kopumā uz 24.februāri “drošās skolas” principam
atbilst 22 novadi – Alojas, Alsungas, Apes, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Kuldīgas,
Ķeguma, Lubānas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu,
Rūjienas, Salacgrīvas, Siguldas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Zilupes
novadi.
No pirmdienas klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem
atsāktas 22 pašvaldībās, kas atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem
uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām.
