Reti kurš izaudzis bez pasaku klausīšanās un lasīšanas. Iespējams, daudzi nemaz neapzinās, cik liela ir to nozīme. “Ziemeļlatvija” ielūkojās pasaku pēcpusdienā Smiltenes novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā, kurā tobrīd ciemojās bērnudārza “Pīlādzītis” sagatavošanas grupiņu audzēkņi kopā ar savām radošajām un atraktīvajām audzinātājām Guntu Mežuli un Ingunu Slapjumu.
Pateicoties Smiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” audzinātāju G. Mežules un I. Slapjumas iniciatīvai un vēlmei vadīt izglītojošas un aizraujošas nodarbības ārpus izglītības iestādes telpām, audzēkņiem ir iespēja apmeklēt un iepazīt bērnu bibliotēku. Zaķēnu un Rūķu grupiņai tā jau ir brīnišķīga tradīcija.
Šoreiz piecus un sešus gadus veco bērnu radošās nodarbības tēma bibliotēkā bija pasakas. Lai pasākums būtu augstvērtīgs, audzinātājas iepriekš ieguldījušas lielas pūles. “Par pasakām runājam visa gada garumā. Bērnus mācām lasīt, lai arī viņi paši varētu izlasīt pasaku, jo būtībā tajā ir viss, ar ko sastopamies ikdienā.
Pasakās ir ļoti labi parādīta varoņu darbība un sekas dažādās situācijās, no kurām mēs mudinām mācīties bērnus. Lielu uzmanību veltām tikumiskām īpašībām, jo ne vienmēr saskarsmē ar citiem bērnu rīcība bijusi pareiza,” stāsta G. Mežule. Vēl pirms došanās uz bērnu bibliotēku abu grupiņu audzēkņi veidoja savu iemīļoto pasaku izstādi. Jāteic, ka ne visi izprata uzdevumu, jo starp iemīļotajām pasaku grāmatām daži bija atnesuši supervaroņu žurnālus.
Toties bērni bija zinoši par labajiem un ļaunajiem darbiem un tēliem pasakās, kas dzīvo paaudžu paaudzēs. Bibliotēkā bērnus apmeklēja Sarkangalvīte (I. Slapjuma) un viņas vecmāmiņa (G. Mežule). Rotaļas veidā abi pasaku tēli ar bērniem izspēlēja dažādas pamācošas situācijas.
Piemēram, Sarkangalvītes groziņā atradās ķieģelis, malka, oļi, stabulīte, ko viņa bija nejauši atradusi un gribēja paturēt sev. Bērniem bija jānoskaidro, kuriem pasaku varoņiem pieder šīs lietas un jāizvērtē situācija, vai drīkst rīkoties tā, kā iecerējusi Sarkangalvīte.
Patīkami pārsteigta par šo pasākumu ir Mareka māmiņa Maira Kupriša. “Audzinātāju ideja par šādiem pasākumiem ir fantastiska. Jāatzīstas, ka es pat tik daudz nezināju, cik bērni. Pasākumi ārpus bērnudārza ir labs veids, kā palīdzēt bērniem integrēties svešā vidē un sabiedrībā,” uzskata M. Kupriša. Šāda veida nodarbības novērtē arī bērni.
Sešus gadus vecā Patrīcija Zoltnere teic, ka viņai bibliotēkā ļoti patīk. Meitene kopā ar pārējiem bērniem veidoja pavisam jaunu pasaku. Katram – gan bērnam, gan pieaugušajam – bija jāpiedalās šajā procesā. Tika zīmēti iemīļotie pasaku varoņi, kuri pēc tam nokļuva vienkopus uz lielas lapas. Kad darbiņš paveikts, visi mielojās ar pīrādziņiem un skatījās “Zaķīšu pirtiņu”.
“Pīlādzīša” metodiķe Ilva Stīpniece priecājas, ka audzinātājas ir tik radošas, jo nesen viņas bērnus aizvedušas arī nelielā, toties izglītojošā ekskursijā uz zemnieku saimniecību. Viņa cer, ka abas audzinātājas dalīsies šajā pozitīvajā pieredzē ar savām kolēģēm, jo, iespējams, tad šādās radošās aktivitātēs iesaistīsies arī jaunākās grupiņas.
