(22.06.1928.–29.11.2020.)
Smiltenes tehnikumam
šis adventes laiks atnācis ar skumju ziņu. 29. novembrī mūžībā aizsaukts skolas
ilggadējais veterināro mācību priekšmetu skolotājs Ēvalds Apīnis. Skolotājs
līdz pēdējam brīdim bija klāt visos skolai, mūsu novadam un Latvijai svarīgos
pasākumos. Tik ļoti saaudzis ar šo vietu un tās cilvēkiem, ka, saņemot skumjo
ziņu, bija grūti tai noticēt…
Arī pēc aiziešanas pensijā viņu ik dienu satikām Kalnamuižā.
Ēvalda Apīņa viedais skatiens sargājoši uzlūkoja skolu un tās apkārtni, mīloši
pakavējās pie visa jaunā. Skolotājam patika aprunāties ar jauniešiem un
kolēģiem, redzēt viņu acīs aizrautību un prieku par darbu un izvēlēto
profesiju.
Ēvalds Apīnis Smiltenes tehnikumā sāka strādāt 1961. gadā.
Vienlaikus viņš bija arī saimniecības veterinārārsts. Audzēkņi ar lielu
aizrautību klausījās skolotāja lekcijās un pieredzē balstītajos
stāstos, kas fascinēja ar nesavtīgo vēlmi palīdzēt. Tās priekšā reizēm atkāpās
pat visļaunākās slimības. Ēvalda Apīņa zināšanas un pieredzi novērtēja visā
Latvijā. Viņu sauca palīgā, kad neviens cits vairs nevarēja līdzēt. Ikdienā
Ēvaldam Apīnim visbiežāk nācās palīdzēt lielajiem dzīvniekiem, bet mūža nogalē,
atskatoties uz paveikto, viņš ar sev raksturīgo smaidu atzina: “Neesmu ārstējis
vienīgi mušas!”
Vizītēs pie pacientiem skolotājs bieži ņēma līdzi tehnikuma
audzēkņus, nemanāmi viņus ievedot turpmākā darba ikdienā un tās izaicinājumos.
Par lielākajām vērtībām šajā pasaulē Ēvalds Apīnis uzskatīja
godīgumu, gudrību, uz savstarpēju cieņu balstītas cilvēku attiecības.
Jau kopš agras jaunības viņa ikdienai krāsas piešķīra
vaļasprieki un plašais interešu loks. Ēvalds Apīnis Smiltenes tehnikumā vadīja
astronomijas, ķirurģijas, atturības, deltaplānu un rokdarbu pulciņus, kā arī
aktīvi iesaistījās skolas orķestra dibināšanā. Vēl nesen skolotājs kā
interesantu laikmeta liecību rādīja kādu saktiņu. Tādas tehnikuma audzēkņi
pagājušā gadsimta 60. gados ar skolotāja līdzdalību, pošoties uz Dziesmu
svētkiem, izgatavojuši skolas meitenēm. Nevienam svešiniekam pat prātā neesot
ienācis, ka rotas trūcīgo apstākļu dēļ izgatavotas no vara katliem…
Skolotājs audzēkņiem ar savu paraugu rādīja, cik aizraujoša
un skaista var būt dzīve, ja novērtē visas tās piedāvātās iespējas. Ēvalda
Apīņa publikācijas par astronomiju publicētas žurnālā “Zvaigžņotā Debess”.
Smiltenē viņš daudzus gadus vadīja atturībnieku klubu “Avots”, sadarbojoties ar
pretalkohola biedrībām kaimiņvalstīs.
Ēvalda Apīņa bagātais mūžs ir kā leģenda. Piedzīvotais
iezīmē veselu laikmetu mūsu tautas vēsturē. Skolotājs bija viens no
aktīvākajiem nacionālās atmodas darbiniekiem, dedzīgs tautfrontietis. Tikpat
svarīga kā profesionālā izaugsme viņam bija latviskā gara un pilsoniskās
aktivitātes uzturēšana. Kad Kārļa Ulmaņa piemineklim pietrūka 6000 latu, Ēvalds
Apīnis tos īsā laikā savāca.
Viņa paveiktais skolu jaunatnes patriotiskās audzināšanas
jomā, ilggadējā sabiedriskā darbība novērtēta ar Atzinības krusta lielo
sevišķās pakāpes goda zīmi. Taču pašam skolotājam un veterinārārstam
visaugstākais novērtējums bija pacientu pateicīgās acis un audzēkņu paldies par
zināšanām, kas daudziem no viņiem pavērušas iespēju sasniegt savā izvēlētajā
profesijā ļoti augstas virsotnes.
Pati daba parūpējusies, lai skolotājam gaišs ceļš mūžībā…
Pateicībā par skolai veltīto mūžu – Smiltenes tehnikuma
kolektīvs
