Bērniem šķiet, ka Palsmanes pagasta zemnieku saimniecībā “Viduspūķi” ceptajai maizītei ir mīlestības garša. Maize pati kusa mutē, iespaidos ar “Ziemeļlatviju” dalās 4. klases skolnieks Daniels Hodorkins.
Nesen mācību gada noslēguma pārgājienā uz maizes cepēja Jāņa Valdmaņa lauku sētu “Viduspūķi” devās Palsmanes speciālās internātpamatskolas 1.- 4. klases skolēni un viņu audzinātājas Ilva Pētersone un Solvita Stīpniece. Bērni redzēja, kā top rupjmaize un baltmaize ar klijām, ievērojot senas tradīcijas, – kā abrā rūgst mīkla, kā saimnieks veido maizes kukulīšus, iešauj tos krāsnī un izvelk ārā brūnus un smaržīgus.
Viesošanās tik labestīgā lauku sētā, kur saimnieki godā tur mūsu tautas tradīcijas, bērniem bija gan izzinoša, gan sagādāja prieku, atzīst skolotāja I. Pētersone.
Dāvi Šicu visvairāk aizrāva maizes klaipiņu izrotāšana ar pašu izdomātiem ornamentiem. “Mums patika arī lauku pirts un varžu kurkstēšana dīķmalā!” piebilst Simona Bērtiņa un Santa Ruskule. Meitenēm bija žēl šķirties no saimnieka meitas Lienes, kura uzņēmās gida lomu, izvadājot skolēnu grupu pa “Viduspūķiem”. Bērni ar interesi apskatīja un izcilāja J. Valdmaņa savāktās zirglietas un citus senus lauksaimniecības piederumus, arī līnijdrošku.
Savukārt “Viduspūķu” saimniece Ārija pacienāja bērnus ar pašceptu rupjmaizi, medu un pienu. “Paldies maizniekmeistara Jāņa ģimenei par labestību un gaišo smaidu! Novēlam, lai ikviens, kurš ir Palsmanes pusē, iepazīstas ar šā senā aroda meistaru,” teic skolotājas un skolēni.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka J. Valdmanis rupjmaizi lauku krāsnī cep gandrīz 30 gadus, par pamatu ņemot Latvijas pirmās brīvvalsts laika recepti.
J. Valdmanis, pēc profesijas – ķīmijas skolotājs Smiltenes tehnikumā, gan atzīst, ka “Viduspūķi” lauku tūrisma apritē nav iesaistījušies. Vēlme saglabāt lauku tradīcijas viņiem esot, taču parādīt paveikto citiem pietrūkst laika. “Skolēnu grupas uzņemam retu reizi,” piebilst saimnieks.
