Aizvadītajā piektdienā desmit komandas piedalījās jaunsargu militārajās sporta spēlēs Grundzāles pagastā, lai paaugstinātas grūtības apstākļos pārbaudītu savu sagatavotību dažādās disciplīnās, pilnveidotu un nostiprinātu fiziskās un militārās iemaņas, vienlaikus izkopjot prasmi darboties komandā. Spēcīgākā no komandām bija Smiltenes ģimnāzija.
Piektdien no rīta jaunsargu komandas pulcējās pie Grundzāles pamatskolas, lai atklātu sacensības un veiktu pirmos pārbaudījumus, kas saistīti ar orientēšanos, par ko stāsta vietējais koordinators Māris Stabiņš. “Jauniešiem tika dots uzdevums ar desmit kontrolpunktiem. Lai tos atrastu, viņiem bija jāpārmeklē Grundzāles centra teritorija. Vienīgais, ko dalībnieki zināja, ka kontrolpunkti atrodas koku tuvumā. Koki pavisam bija piecdesmit. Uzdevumu veica aptuveni puse no komandām, jo daļai neizdevās atrast piecus no desmit kontrolpunktiem,” stāsta M. Stabiņš.
Kā pastāstīja sacensību rīkotājs, Rekrutēšanas un jaunsardzes centra jaunsardzes departamentaSmiltenes 218. vienības vecākais referents Mārtiņš Latvers, pēc tam komandām tika dots kopējais starts aptuveni sešus kilometrus garajam pārgājienam no Grundzāles centra līdz atpūtas un sporta kompleksam “Trīssaliņas” Aumeisteru pusē. Tas nebija vienkāršs pārgājiens, jo ceļā bija jāatpazīst NBS pakāpes, nācās pārvietoties arī guļus pieplakušiem zem maskēšanās tīkla un jāpārvar arī citi pārbaudījumi.
Izrādījās, ka tie, kuri pirmie ieradās atpūtas un sporta kompleksa teritorijā, nevarēja būt droši, ka būs vieni no spēcīgākajiem šajās sacensībās. Kompleksa teritorijā izvietoto uzdevumu veikšanai svarīgas bija ne vien labas fiziskās un militārās iemaņas, bet arī teicams komandas darbs. Komandas pa vienai devās uz dīķi, kur tas bija jāpārvar ar plostu.
Bailes, nedrošība – tas viss bija jāmet pie malas, lai apliecinātu komandas saliedētību un uzvarētu. Kad tas izdarīts, diviem no katras komandas bija mērķī jāmet granāta, ja netrāpa, jāveic soda aplis. Pēc tam visi skriešus devās uz meža pusi, lai veiktu indiāņu taku – pārietu pa kokos nostiprinātu virvi.
“Ziemeļlatvija” novēroja, ka tas bija viens no šķēršļiem, kuros komandas zaudēja sev nozīmīgo laiku. Ja kāds nokrita no virves, kā tas gadījās visai bieži, bija jāsāk no sākuma. Diena tuvojās otrai pusei, bet jaunsargi nedrīkstēja atslābt. Spēks bija nepieciešams pie gaisa pārceltuves. Ūdens šķērslis individuāli jāpārvar, nodrošinoties pa virvēm. Noslēgumā jaunsargus sagaidīja viens no emocijām spilgtākiem uzdevumiem, kad bija jāpārvar ienaidnieka teritorija, izvairoties no peintbola lodēm.
M. Latvers stāsta, ka vislabākās fiziskās un militārās iemaņas šajās jaunsargu militārajās sporta spēlēs bija Smiltenes ģimnāzijas komandai, kurai seko Priekuļi1 un Blomes pamatskola. Ceturto vietu ieguva Grundzāles pamatskola. Jāpiebilst, ka ģimnāzijas un Blomes komandā bija arī grundzālieši.
