Aizvadītās nedēļas nogalē ar kolektīvu saliedējošu divu dienu ekskursiju pa kaimiņvalsti Igauniju Smiltenes jauktais koris “Vidzemīte” atklāja jauno dziedāšanas sezonu.
Sestdienas apmākušās debesis un rīta migla pārāk daudzsološas neizskatījās. Tomēr beigu beigās par laikapstākļiem atbildīgajās debesu instancēs viss tika sakārtots tā, ka, tuvojoties galvenajiem apskates objektiem, lietus mākoņi izklīda, paverot iespēju izbaudīt tikpat kā visu iecerēto tūrisma piedāvājumu.
Igaunijas apciemošana sākās ar Vīlandes Livonijas ordeņa pilsdrupu apskati. 1224. gadā celtā Vīlandes pils kādreiz bija lielākā Livonijā. Kādā no kaujām šeit kritis līvu vadonis Kaupo. Laika gaitā pie pils veidojās apmetne, kurai 1283. gadā piešķīra pilsētas tiesības. 1560. gadā Livonijas kara laikā vareno pili nopostīja.
Vīlandes pilsdrupas un to ieskaujošais parks jau vairāk nekā gadsimtu ir gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu iecienīta atpūtas vieta. Lai no pilsētas nokļūtu līdz Pilskalnam, no Kaevumē kalna pār 13 m dziļo grāvi uzstādīts piekaramais tilts. Pa ceļam aplūkojot majestātisko Jāņa baznīcu un mūzikas instumentu parku, devāmies uz pilsdrupām, lai kopīgi baudītu gleznaino skatu uz Vīlandes ezeru.
Dienvidigaunijas mežu ieskautās mazpilsētas ieliņām savdabīgu krāsainību piešķir milzīgas betona zemenes. Ideja par to izvietošanu Vīlandē aizgūta no Paula Kondases gleznas “Zemeņu ēdāji”, kas ierindota 100 pasaules labāko gleznu sarakstā. Vīlandes iedzīvotājiem sevi patīk salīdzināt ar zemeņu ēdājiem no minētās gleznas. Sakot – aiz šķietami mietpilsoniskas ārējās fasādes reizēm slēpjas pārsteidzošs saturs…
Enerģijas sētā
Aplūkojuši Viljandi Tautas mūzikas festivāla dzimteni, devāmies uz Enerģijas sētu. Igaunijas lielāko ārstniecības augu centru skaistās Navesti upes krastā. Tiesa, ārstniecības augu mācību takās bija palikuši vairs tikai šosezon pēdējie, tūristu priekam atstātie ziedi, taču mājas saimniekam tas netraucēja novadīt elpu aizraujošu ekskursiju ārstniecības augu pasaulē. Katram tika dota iespēja noskaidrot, kuras zālītes viņam varētu palīdzēt justies stiprākam un veselākam. Noslēgumā cienājamies ar brīnumgardu ābolkūku un balss saites stiprinošu tēju. Enerģiskākie nelaida garām iespēju uzkāpt arī skatu tornī un izbaudīja skaisto skatu uz ārstniecības augu laukiem un Navesti upi. Minētais tējas nams, kas vienlaikus kalpo arī par semināru centru, saņēmis godalgu “2010. gada labākā koka celtne”.
Laika mašīnā
Paidi mēdz dēvēt arī par Igaunijas sirdi. Turp jādodas visiem, kuri pusotras stundas laikā vēlas interaktīvā veidā izzināt Igaunijas vēsturi. No baltā dolomīta celtajā pils nocietinājuma tornī Vallimē kalnā izvietotajā muzejā laika mašīnas loma uzticēta liftam, kas apmeklētājus aizved no viena laikmeta citā – sākot no vissenākajiem laikiem, ordeņa, karaļu un caru laikmetu un beidzot ar padomju okupācijas un neatkarības atjaunošanas gadiem. Īpaši vienojoša izvērtās atgriešanās dziesmotās Atmodas laikā – pie Baltijas ceļa fotogrāfijām. Muzeja darbinieki kā galvenās šajā telpā izvēlējušās tās, kur uz Latvijas – Igaunijas robežas rokās sadevušies abu kaimiņvalstu bērni, sirmgalvji sievas un vīri. No torņa augšstāva paveras brīnišķīgs skats uz rudenīgajām Vidusigaunijas ainavām un kaimiņvalsts pilsētām raksturīgo koka arhitektūru.
Nākamā pietura bija iecerēta vecās tehnikas parkā Jerva – Jāni ciematā, bet šajā brīdī korekcijas ekskursijas scenārijā ieviesa pamatīga lietusgāze. Rezultātā devāmies uz atpūtas centru “Nelijarve” gleznainajā Purgatsi ezera krastā, kur dziesmas mijās ar kavēšanos skaistākajās atmiņās, kas sakrājušās 35 kora pastāvēšanas gados.
“Policijas akadēmijas” īsais kurss
Nākamajā dienā pirmais apskates objekts – Rakveres Policijas muzejs, kur koristiem tika dota iespēja pārliecināties, kādas izjutas pārņem, piedzīvojot autosadursmi, braucot ar pavisam nelielu ātrumu. Autobraucēji varēja pārbaudīt savu reakcijas asumu. Tiem, kuri to vēlējās, tika paņemti pirkstu nospiedumi. Daži iejutās policistu lomā, kamēr pārējie bija satrakots pūlis… “Vidzemītes” dziedātāji tagad zina, kā sevi vislabāk pasargāt no zagļiem. Gides daudzpusīgais stāstījums gan par likumpārkāpēju dzīves filoziju, gan – mūsdienās populārākajiem noziedzības un krāpšanas veidiem, izejot no muzeja lika justies kā pēc Policijas akadēmijas saīsinātā kursa.
Ēvarģelības ar Rakveres tauru
Pārdomas par ne pārāk drošo pasauli, kurā dzīvojam, fotosesija pie pilsētas simbola – skulptūras – Rakveres taurs. Septiņus metrus garais, četrus – augstais un septiņas tonnas smagais bronzas skaistulis, kas atzīts par lielāko Baltijā, tapis 2002. gadā par godu Rakveres 700 gadu jubilejai. Saskaņā ar senu leģendu – sensenos laikos igauņiem izdevies notvert milzu tauru, kas pēc apmēriem līdzinājies tagadējai Igaunijas teritorijai. Tā galva atradusies Rakverē, aste – Tartu. No tā abas pilsētas dabūjušas sev nosaukumu. Tiem, kuri to vēl nezina – Rakvere nav nekāda cīsiņu galvaspilsēta! Minētos gaļas izstrādājumus ražo A/S “Rīgas miesnieks”.
Skulptūras parādīšanās vietējos iedzīvotājus, īpaši jauniešus, rosinājusi uz dažādām ēvarģēlībām. Rakveres taurs kļuvis par pārticības un veiksmes simbolu. Ja jaunlaulātie kāzu dienā apciemo Rakveres tauru, tad jaunajai sievai noteikti kaut ar pirkstu galiņiem jāpieskaras tā vīrišķajai atribūtikai. Gandrīz katrā rakverieša mājā atrodas kāda fotogrāfija, kur iemūžināts šis vēsturiskais mirklis. Līdzīgas bildes tagad klejo arī “Vidzemītes” vēstures arhīvos.
Avinurme – Peipuss – Tartu
Daudzās Smiltenes kora dziedātāju saimniecībās turpmāk tiks izmantoti pinumi un koka izstrādājumi, kas iegādāti Avinurmes Koka klētī – Igaunijā lielākajā pinumu centrā.
Majestātiski skaists visā savā godībā mūs sagaidīja Peipuss – piektais lielākais ezers Eiropā. Atkalredzēšanās ar Igauniju noslēdzās studentu un jaunības pilsētā Tartu, kas joprojām nebeidz pārsteigt ar Ziemeļeiropā vecākās universitātes ēku, daudzajiem muzejiem, kafejnīciņām, romantiskajām skulptūrām, tiltiņiem un igauņu likteņupi Emajegi.
Ceļojums ar garšīgiem stāstiem
“Vidzemītes” dziedātāji šajā pasaulē var justies pilnīgi droši, jo viņiem visur līdzi brauc gan savi juristi, gan skolotāji, gan grāmatveži, menedžeri, ārsti, mērnieki. Un ne tikai… Korim ir arī neoficiāli, bet pilnīgi noteikti pamatoti par Eiropā labāko atzīts gids – Ilmārs Mednis. Tālākajos pārbraucienos viņš visus nodrošināja ar sātīgu C vitamīnu devu – klausoties Ilmāra stāstītajās anekdotēs, kolorītajos īpatņu portetējumos un komiskajos atgadījumos iz dakteru un gida ikdienas, nopietns var palikt tikai cilvēks, kuram pilnībā noskausta humora izjūta. “Vidzemītē”, par laimi, tādu nav. Ilmāra igauņu valodas zināšanas un lielā ceļotāja pieredze daudzviet pavēra iespējas iepazīt kaimiņvalsti daudz dziļāk, ne tikai aplūkojot ievērojamākos turisma objektus, bet arī uzzinot daudz jauna par igauņu sadzīves tradīcijām, reliģiskajiem priekšstatiem un savstarpējo attiecību kultūru. Klausoties viņa garšīgajos stāstos par dzīvi Arābu Emirātos, pārbraucot mājās jutāmies, kā bijuši arī Arābijas pussalā. “Vidzemītes” diriģentes Dzidra Jēkabsone un Baiba Žēbina saka vislielāko paldies Ilmāram Mednim un kora prezidentei Ingai Štrālei par ieguldīto darbu! Pēc tik labas atpūtas kora jubilejas sezona var sākties. Priecāsimies savā pulkā uzņemt jaunus dziedātājus. Īpaši gaidīti tenori un basi…
