Ja pēc ārkārtējās
situācijas beigām, kuras ilgums šobrīd noteikts līdz 7.februārim, 9.klašu
skolēniem nebūs iespējamas mācības vai individuālas konsultācijas klātienē, tad
gaidāmos valsts pārbaudes darbus aizstās ar monitoringa darbiem, trešdien
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja izglītības un
zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Pēc viņas teiktā izriet, ja mācības vai individuālās
konsultācijas 9.klasēm nebūs iespējamas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, eksāmenus
automātiski aizstās monitoringa darbi. Šuplinska skaidroja, ka tos dod, lai
skolēns saprastu, kuras prasmes, spējas un zināšanas viņam vēl jāpilnveido arī
pēc pamatskolas absolvēšanas, turpinot mācības vidusskolā, ģimnāzijā vai
profesionālajā skolā.
Vienlaikus ministre norādīja, ja pēc 7.februāra nav nekādu
uzlabojumu un klātienes procesi neatsākas, tad skolotājus lūgs monitoringa
darbus īstenot krietni ātrākā periodā, nekā bija ieplānoti diagnosticējošie
darbi.
Tāpat politiķe uzsvēra, ka monitoringa darbs nav tieši
saistīts ar gada vērtējumu, bet gan skolēna kompetenču un prasmju
pilnveidošanu.
Turpretī par vidusskolas posmu, ministre pauda cerību, ka
drīzumā būs iespēja atsākt organizēt klātienes konsultācijas skolu beidzējiem,
jo tas esot izšķirīgāks posms par 9.klasi.
“No vienas puses var domāt, ka šā brīža apstākļos
jāatsakās no centralizētajiem eksāmeniem. Pērn veicām 12.klašu skolēnu aptauju,
ko plānojam veikt arī šogad. Pērn [centralizēto eksāmenu jautājumā] viedokļi
dalījās 50 pret 50,” teica Šuplinska, piebilstot, ka pēc šā gada aptaujas
atklāsies aktuālais situācijas vērtējums.
Viņa minēja, ka par eksāmenu atcelšanu vairāk runā skolas,
kuru izglītības līmenis augstāks un “daudzveidīgāks”, jo tajās
skolēni cīnās par ierobežotajām augstskolu budžetu vietām. Šuplinska
atgādināja, ka pagaidām iecerēts, ka 12.klašu beidzējiem būs jākārto trīs
obligātie eksāmeni un viens izvēles eksāmens, ja skolēns nolēmis studēt un
viņam nepieciešams kārtot kādu atsevišķu eksāmenu.
Tāpat ministre akcentēja, ka jau šobrīd ikvienam skolotājam
un skolēnam ir iespēja izmantot pieejamos atbalsta materiālus, lai palīdzētu
skolēniem patstāvīgi sagatavoties valsts pārbaudes darbiem, tomēr tie pēc
pārbaudes darbu galīgās sagatavošanas vēl gan tiks precizēti.
Šuplinska uzrunājot pedagogus, kuri satraucas par viena
konkrēta temata izņemšanu, komisijas sēdē lūdza viņus pārvērtēt to, kas vispār
ir izglītības pamata mērķis. “Mērķis nav 100% tēmu apguve, jo tas nenotiek
arī klātienes procesā. Izglītības pamata mērķis ir pamatzināšanu kopums,
pamatizpratne un skolēna spēja savas zināšanas nokomunicēt un argumentēt,”
uzsvēra izglītības ministre, vienlaikus aicinot skolotājus neizdegt un
pievērsties svarīgākajam jeb tam, kā bērnam iemācīt pamatus, palīdzēt neapjukt
resursos un attīstīt viņu prasmes un talantus.
Komisijas sēdē piedalījās arī vairāku skolu direktori un
institūciju pārstāvji, un savs viedoklis par eksāmenu kārtošanu bija Jelgavas
Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktorei Ilzei Vilkārsei, kuras ieskatā
centralizētie eksāmeni būtu jāatceļ, jo skolēni klātienē nebūs mācījušies 11
mēnešus.
Savukārt Daugavpils 3.vidusskolas direktors Vitālijs
Azarevičš norādīja, ka viņa apzinātie skolu direktori ir pret
diagnosticējošajiem darbiem 9.klasēs, piebilstot, ka eksāmenus vai nu organizē,
vai atceļ.
Vienlaikus Latvijas Studentu apvienības prezidente Katrīna
Sproģe, runājot par eksāmenu norisi, norādīja, ka apvienības ieskatā ir svarīgi
neaizmirst, ka šī gada centralizēto eksāmenu norise vai atcelšana atspoguļosies
ne tikai šī gada uzņemšanas sistēmā augstākās izglītības institūcijās, bet arī
turpmākajos gados.
Viņasprāt, iespējama iestājpārbaudījumu norise augstskolās
klātienē var būt epidemioloģiski kritiska, ja pastāv situācija, kurā eksāmeni
nevar notikt tieši šo iemeslu dēļ, piebilstot, ka ne tikai šī gada vidusskolu
absolventi būs ieinteresēti uzsākt pamatstudijas rudenī.
Tāpat, viņasprāt, būtisks ir jautājums, kā šī gada
absolventi varēs tikt salīdzināti ar tiem, kas centralizētos eksāmenus būs kārtojuši,
un kā augstskolas reaģē uz potenciālu nepieciešamību tuvāko mēnešu laikā
pilnībā mainīt uzņemšanas kārtību.
Kā ziņots, 2020./2021.mācību gadā eksāmeni par vidējo
izglītību notiks pēc aizvadītā mācību gada parauga, liecina paziņojums Valsts
izglītības satura centra (VISC) mājaslapā.
VISC informēja, ka šobrīd turpinās gatavošanās
2020./2021.mācību gada noslēguma pārbaudījumiem, tomēr tiek ņemta vērā esošā
epidemioloģiskā situācija valstī un plānoti iespējamie diagnosticējošo darbu un
noslēguma pārbaudījumu norises scenāriji.
Paziņojumā centra mājaslapā teikts, ka eksāmeni par vidējo
izglītību plānoti trīs stundas gari, visos eksāmenos paredzētas skenējamas
atbilžu lapas un valodu eksāmenos nebūs valodas lietojuma daļas. Pirms eksāmena
tiek plānots konsultāciju laiks.
VISC norādīja, ka līdz šī mācību gada noslēgumam vēl ir
pietiekami daudz laika, lai jau šobrīd varētu izpētīt un izpildīt iepriekšējo
gadu eksāmenu uzdevumus, iepazītos ar metodiskajiem materiāliem un
elektroniskajiem resursiem, kas var būt noderīgi gatavošanās procesā.
Gadījumā, ja eksāmenu sesijas laikā būs noteikta ārkārtējā
situācija vai eksāmenus nevarēs kārtot klātienē, 12.klašu skolēniem izliks gada
vērtējumu.
Šuplinska iepriekš norādīja, ka gadījumā, ja 12.klašu
absolventi mācību gadu beigs ar vidējo vērtējumu gadā, augstskolām būs jāveido
savus iestājpārbaudījumus un jākoriģē uzņemšanas noteikumi.
Patlaban paredzēts, ka 12.klašu skolēni kārtos trīs
eksāmenus – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Eksāmens svešvalodā no
pavasara brīvlaika ir pārcelts uz 11.-14.maiju. Ja skolēnam, lai iestātos
augstskolā, nepieciešams vērtējums, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā,
vēsturē, viņš pēc izvēles tajā var kārtot eksāmenu.
Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka eksāmeni
vēlākais var notikt jūnijā, papildtermiņos – jūlijā.
