Kad 18.februāra vakarā Grundzāles pamatskolas skolotāji, gatavojoties Ziemas festivālam, dzirdēja aiz loga plīkšķam sasalstošā lietus lāses, tad pilnīgi bezcerīga sāka likties ideja nākamajā dienā rīkot Erasmus+ projekta „Spēles – tilts starp trim paaudzēm” aktivitāti, kurā kopā ar vecākiem un vecvecākiem iepazītu spēles ārā sniegā.
Bet ,dzīvojot saskaņā ar teicienu, ka „viss ir tā, kā ir, un viss būs tā, kā būs”, skolotāji sagatavoja 8 dažādas atrakcijas, kuras attīstītu skolas skolēnu sadarbības prasmes, ļautu izpausties atraktīvā veidā, izdzīvoties pa sniegu, kas šogad februārī ir neraksturīgi maz.
Skolēni, kas bija sadalīti komandās pēc horoskopa zīmes, kā vienmēr šādos pasākumos parādīja sevi no labās puses, jo lielākie rūpējās par mazākajiem (pirmīšiem tā bija pirmā iespēja sastrādāties ar lielākiem skolas biedriem vienā komandā) gan palīdzot uzvilkt slēpes, gan pēc tam slēpojot kopā saķērušies.
Visi komandā bija vienoti, dzenot ķegļus. Visi pārdzīvoja, ja kāds neiemeta ripu vārtos vai biatlonā netrāpīja ar bumbu un bija jāskrien soda apļi (lai ietu ātrāk, lielākie nesa mazākos un nogurušākos kukaragā). Lielās kamanas, kurās bija jāvelk savas komandas biedri, bija īpašs skolotāja Māra izgudrojums, kas iepriekšējā gadā „Trīssaliņu” sniega dienā nopelnīja nomināciju „Skaistākās ragavas”. Arī ragaviņu stafete un slotbols prasīja savu taktiku, lai ātrāk veiktu šo stafeti.
Arī bērnudārznieki un viņu vecāki priecājās par sniegu un sajutās kā brāļi Šici stafetē, jo, braucot no kalna, bija jātrāpa pa balonu.
Mirdzošas acis, sārti vaigi, smaidīgas sejas, tukši šķīvji ēdamzālē ir apliecinājums tam, ka kopīgas aktivitātes ārā ir mācību procesa svarīga sastāvdaļa, kas skolas bērnus veido kā komandu, kas prot iestāties cits par citu.
Prieks par tiem vecākiem, kas varēja turēt līdzi bērnu atraktivitātei un izdomai uzdevumu veikšanā.
Cerams, ka nākamgad vairāk vecākiem būs dūša un gr
