Alūksnē divas augusta dienas norisinājās kārtējā Latvijas ģeogrāfijas biedrības organizētā reģionālā konference “Novadpētniecība – sava novada, pilsētas izzināšana un izpēte Latvijas ģeogrāfijas, vēstures satura un skolēnu pētnieciskās darbības pilnveidei”.
Neskatoties uz laikapstākļu prognozēm, ka līs, konferences dalībniekiem veicās un – nelija, kas šajā vasarā ir retums.
Bija ieradušies pedagogi no tuviem un tāliem Latvijas novadiem, pilsētām, ko raksturo vietu ģeogrāfiskie nosaukumi: Madona, Bauska, Alūksne, Liepāja, Aizkraukle, Gulbene, Saldus, Līvāni, Tukums, Jelgava, Smiltene, Talsi, Rēzekne, Rīga. Vislielāko attālumu (aptuveni 400 kilometru, tāds ir attālums no Latvijas rietumu līdz austrumu robežai) veica liepājnieki. Piedalījās arī skolēni, Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji.
Konferences darbu atbalstīja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte (LU EZTF), Latvijas Ģeogrāfijas biedrība, kā arī Alūksnes novada pašvaldība, Alūksnes vidusskolas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vadība.
Rosina novadpētniecību
Mūsdienu mācību procesā arvien lielāka nozīme ir mācību stundas organizēt ārpus klases un skolas telpām. Šāda pieeja ir saistīta ar reālo dzīvi, paver iespējas starppriekšmetu saiknei, vienlaicīgi apgūstot radniecīgu mācību priekšmetu saturu.
Šādus seminārus Latvijas Universitāte un Ģeogrāfijas biedrība organizē kopš biedrības dibināšanas 1923. gadā. Tādi notikuši gan pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, gan padomju gados, gan mūsdienās. Biedrības sastāvā pamatā ir skolotāji – gan ģeogrāfi, vēsturnieki, biologi, arī citu profesiju pārstāvji, kuri mīl dabu, nav vienaldzīgi, kas notiek Latvijā.
Novadpētniecības mācību saturs tiek apgūts Latvijas skolās kopš Baltijas valstu konferences Viļņā 1991. gadā, kad Igaunijas, Lietuvas un Latvijas skolotāji nolēma mācīt savas valsts vēsturi, ģeogrāfiju, papildinot to ar savas pilsētas, rajona un novada izpēti. Kopā ar skolotāju atbalstu tika izstrādāta mācību programma “Novadpētniecība” (Novadmācība) ar mērķi vairāk uzzināt par dabas vidi, kultūrvēsturisko teritoriju, cilvēku dzīvi, notikumiem, tradīcijām. Daudzos novados tas ir veicinājis izziņas (mācību) taku izveidi, vietējā tūrisma attīstību, kuros strādā skolotāji, skolēni.
Saņem atzinību
Arī Alūksnes novadā ir skolotāji, kuri ieguldījuši lielu darbu, laiku Latvijas ģeogrāfijas, Latvijas vēstures mācību satura apguvei, sava novada izpētei, papildinot ar mācību ekskursijām, mācību stundām dabā, muzejos, uzņēmumos.
Katrā šādā pasākumā, arī šoreiz, skolotāji saņēma atzinību par ieguldīto darbu novadpētniecībā: Sintija Auseja, Agris Poišs, Indra Troska, Ligita Gulbe, Rota Salmiņa, Inguna Vilemsone, Janīna Višķere, Iveta Mikijanska, Līga Bukovska, Ira Grūbe, Ija Gražanska, Inese Marķitāne.
Programma par Alūksnes novada dabu
Konferences daļā, kas notika Alūksnes ģimnāzijas zālē, klausījāmies LU EZTF Ģeogrāfijas nodaļas profesoru mērķtiecīgi izstrādātas daudzveidīgas programmas saturu par Alūksnes novada dabu, ekosistēmām, veģetācijas izmaiņām Alūksnes augstienē, par Veclaicenes dabas parku, par demogrāfiskiem procesiem Latvijas novados, pilsētās.
Katrā konferencē pēdējos gados ir piedalījušies lektori: fakultātes asociētais profesors Ivars Strautnieks, profesore Zaiga Krišjāne, profesors Māris Laiviņš, profesore Laimdota Kalniņa, doc. Ineta Grīne, docente Elīna Apsīte – Beriņa, Vita Strautniece. Arī no Daugavpils Universitātes rektors Bruno Jansons, docents Juris Soms un Ivars Matisovs un daudzi citi. Šajā konferencē piedalījās daudzi no jaundibinātās fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas.
Par Alūksnes ezera apsaimniekošanu konferences dalībniekiem stāstīja pašvaldības iestādes “ALJA” direktors Māris Lietuvietis. Alūksnes ezeru vislabāk varējām iepazīt un jūsmot par paveikto, esot pie saules apspīdēta ezera, kur, ejot pāri tiltam, skanēja mūzika. Vēl daudz redzējām, uzzinājām Ilonas Riekstiņas un citu erudītu gidu ekskursijās. Ne visus gūtos iespaidus var uzrakstīt. Tāpēc dodieties uz Alūksni, kā to dara igauņi. Ne jau tāpēc, ka Alūksne atrodas tikai 30 kilometru no Igaunijas robežas, bet tāpēc, ka te ir, ko redzēt un piedzīvot. Pirmās konferences dienas pārsteigums bija arī vakariņas pie ugunskura viesu nama “Jaunsētas” pagalmā.
Skaisti pārsteigumi
Otrajā konferences dienā iepazinām Alūksnes novada savdabīgākās teritorijas, kultūrvēsturiskos pieminekļus ģeogrāfijas profesora Ivara Strautnieka vadībā ar izziņas bagātu informāciju: Ilgāja ezers, Drusku pilskalns, Hānjas augstienes un Alūksnes augstienes “satikšanās vieta”, Korneti, Veclaicenes pauguraine un Ievas ezers. Kāpām Dēliņkalna (272 metri virs jūras līmeņa) skatu tornī, no kura varēja redzēt augstāko Baltijas kalnu virsotni Lielo Munameģi. Kāpām arī Ķauķu kalnā un citos Alūksnes augstienes kalnos un priecājāmies, ka izdodas. Ne viens vien konferences dalībnieks dažos bija pirmo reizi!
Pārsteigumi mūs sagaidīja arī Ziemeru muižā – tur baudījām mūziku un pusdienu maltīti, klausījāmies saimnieces Ditas Balčus atraktīvo stāstījumu par muižu un paveikto tās atjaunošanā. Mūzika mūs pavadīja muižas telpās, apskatot izstādi un atjaunotās telpas. Lai izdodas!
Apmeklējām arī Opekalna evaņģēliski luterisko baznīcu, kuras ieeja pēc absolūtā augstuma virs jūras līmeņa atrodas augstāk par Rīgas Doma baznīcas gaili.
Vēl devāmies uzzināt arī par paveikto purva rekultivācijas darbos krūmmelleņu audzēšanā uzņēmumā “Very Berry” Smiltenes novada Gaujienas pagastā. Klausījāmies uzņēmuma vadītājas Gundegas Sauškinas stāstījumu, garšojot mellenes un dzērvenes.
Materiāli pieejami visiem
Viss redzētais, viss dzirdētais mums, skolotājiem, skolēniem, noderēs, mācoties mūsu zemes ģeogrāfiju, vēsturi, uzsverot katra novada dabas ainavu daudzveidību un izprotot kultūras un dzīves vides savdabību. Svarīgi izstāstīt, ka materiāli par visām konferencēm (divu dienu programma, dalībnieki, lekcijas, vizuālais materiāls) ir sakārtoti mapē un ar tiem var iepazīties Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas biedrībā, kā arī Dabas mājā.
Jāpiebilst, ka visi dalībnieki saņēma Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides A programmas apguves apliecinošus sertifikātus.
Paldies visiem cilvēkiem Alūksnes un Smiltenes novados, kurus satikām! Mēs esam uzzinājuši – cik strādīgi cilvēki ir mūsu zemē Latvijā!
Natālija Buile, ģeogrāfijas skolotāja, Latvijas Ģeogrāfijas biedrības pārstāve
