Īsi par runām Rīgas pilī

Kārtējā reģionālo mediju redaktoru tikšanās reizē Rīgas pilī ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pārrunājām, šķiet, visu, kas katram bija uz sirds. Šajā reizē klāt bija arī visi prezidenta padomnieki, lai ne tikai uzreiz atbildētu uz mūsu jautājumiem, bet arī dzirdētu un piefiksētu problēmjautājumus, ko līdz pilij atnesām.

Šis ir sarežģīts un visai nervozs laiks, tāpēc nerunāt par drošību, protams, nevar. Finansējuma audzēšana valsts aizsardzības jomai ir realitāte. Tramps ar saviem izgājieniem, mainīgajiem un radikālajiem paziņojumiem, protams, ir atmodinājis un sapurinājis Eiropu. Nevar nepiekrist, ka Eiropa, daudzus gadus paļāvības mieriņā “murrājot”, ir drošības jautājumus deleģējusi Amerikai, paļaujoties uz tās militāro varenību. Bet pasaule, izrādās, var nomainīties ātrāk nekā spējam apjēgt. Nākotnes jautājums ir, cik procentu Latvija atvēlēs valsts aizsardzībai –
3 vai 3,5. It kā maza nianse, bet zem šī viena vai pusprocenta ir jomas, kurām nauda būs jānoņem vai jāatrod papildu ienākums.

Valsts prezidents atzina, ka ir liela plaisa starp varu un sabiedrību. Jaunākā Rinkēviča iniciatīva, kas jau sacēla vētru ūdens glāzē, ir deleģēt prezidentam tiesības iecelt valsts svarīgas amatpersonas. Varas uzurpācija? Par to Edgars Rinkēvičs pasmaida, jo tie, kas viņam to piedēvē, ir politiskie spēki, kas ik mēnesi sūtot uz Prezidenta pili pieprasījumus atsaukt kādu ministru vai valdību, labi zinot, ka prezidentam nav tādu pilnvaru. Ja būtu, tad Rinkēvičs piekrīt – tā gan būtu varas uzurpācija. Tagad runa ir par politiķu nespēju mobilizēties un apstiprināt svarīgas valsts amatpersonas. Piemēram, gadījums ar Latvijas Bankas vadītāju. Staipīja to gumiju katrs uz savu pusi, izbrāķējot vairākas kandidatūras sabiedrībai neizprotamu iemeslu dēļ. Tas pats ar tiesībsargu utt. Šajos partiju “gāganu karos” tiek “pa dubļiem izvārtīti” cienījami kandidāti un tas noved pie situācijas, ka labi un gudri speciālisti nepiekrīt pretendēt uz augstiem valsts amatiem. Nav termiņu, nav saprotamu kritēriju.

Runājām arī par birokrātijas mazināšanu. Tur E. Rin­kēvičs uzstāj, ka jāizveido sistēma, lai uzņēmējam nav jāsniedz atskaites dažādām valsts iestādēm pēc kārtas un pieprasījuma. Iesniedz, piemēram, VID, un viss. Birokrātijas mazināšanas ieteikumi ir dienaskārtībā un, iespējams, kaut kad kāds solis uz labo pusi tiks sperts, tāpat kā demogrāfijas jautājumos. Prezidents teica, ka ne par vienu jautājumu nav savākti tik lieli papīru kalni kā jautājumā, kā uzlabot demogrāfisko situāciju. Nebeidzamais stāsts. Jā, realitāte ir skarba un laiks nokavēts – mums trūkst speciālistu – karavīru, mediķu, skolotāju, mums vispār trūkst cilvēku. Vai pabalsti ir risinājums? Mēs teicām, nē. Drīzāk sistemātisks atbalsts ģimenēm, pieejama veselības aprūpe, drošība par nākotni, darbs un dzīvesvieta. Kad tas viss būs, jauni cilvēki vēlēsies vairāk kā vienu vai divus bērnus un Latvija zels un plauks. Ceram.