Ir sācies sirsnīgais un dāsnais dāvināšanas laiks!

“Ja Ziemassvētku vecītis dāvanu maisā mums atnestu elektrisko cepeškrāsni, es svētkos visiem izceptu pīrāgus un piparkūkas. Man ļoti patīk cept arī bulciņas. Tās saceptu vārda dienās un dzimšanas dienās, lai mums visiem būtu svētku prieks,” savu Ziemassvētku sapni atklāj 57 gadus vecā Biruta Virsnīte jeb Birutiņa, kā viņu mīļi dēvē pārējie Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes grupu dzīvokļu mājas Tālavas ielā 33 Valkā iemītnieki un darbinieki.

Aizvadītajā piektdienā “Ziemeļlatvija” viesojās šajā tikai 12. jūlijā darbu uzsākušajā grupu dzīvokļu mājā. Tikko izremontētajā ēkā pašlaik mitinās vienpadsmit iemītnieki ar garīga rakstura traucējumiem. Viņi visi dzīvo ļoti labos apstākļos, dažs labs tā nav dzīvojis visu savu mūžu.

Nevienam nebija vajadzīga – klaiņoja pa pasauli

Birutiņas pēdējā dzīvesvieta bija dārza būdiņa, kurā viņu atrada, bet tagad viņa saka: “Te ir kolosāli. Pirms tam dzīvoju pie vienas paziņas, tad otras. Klaiņoju pa pasauli, nevienam īsti nebiju vajadzīga. Pirms divām nedēļām sāku dzīvot šajā vietā Valkā. Nesen atnācu no dienas centra, kurā visi radoši darbojamies. Saņemu 240 eiro lielu invaliditātes pensiju, ar to ir jāiztiek. Ēdienu gatavojam paši savās virtuvītēs. Esmu sadraudzējusies ar dvīņu māsām Eviju un Evitu. Meitenes mani uztver kā mammu. Šodien kopā ar Eviju gatavosim plovu ar malto gaļu. Stāstīšu un parādīšu, lai pēc tam pati var to pagatavot. Mēs visi te dzīvojam draudzīgi,” priecājas Birutiņa. Viņai piebilst šīs mājas vadītāja un sociālā darbiniece Indra Krūkliņa, kura skaidro, ka Birutai ir neliels darba stāžs, tāpēc viņai ir šāda invaliditātes pensija. Pārējie iemītnieki, kuri savu veselības problēmu dēļ nav varējuši strādāt algotu darbu, saņem niecīgākus iztikas līdzekļus. Lai gan Birutiņai 2. grupas invaliditātes pensija ir neliela, viņa plāno savus izdevumus. Sirsnīgajai un izpalīdzīgajai Birutiņai, tāpat kā pārējiem, ir ļoti nepieciešami ziemas apavi, jo daudzi tos nevar atļauties. Šīs mājas iemītniekiem no savas pensijas ir jāsamaksā par patērēto elektroenerģiju, siltumu un ūdeni. Visiem regulāri ir jālieto ārstu izrakstītie medikamenti, kā arī jāpaēd. Lai iztiktu, iemītnieki ar saviem pieticīgajiem izdevumiem veikalā nepērk mums pārējiem tik ierastas lietas kā augļus, konfektes un cepumus. Tam vienkārši nav naudas.

Vietējie rotarieši sarūpē jaunu veļas mašīnu

Iemels, kāpēc “Ziemeļlatvija” viesojās šajā namā, ir tas, ka šajā Ziemassvētku laikā tā iemītnieki saņēma pirmo dāvanu – pilnīgi jaunu firmas “Indesit” automātisko veļas mazgājamo mašīnu, šķidro veļas pulveri un drēbju žāvētāju. To visu sarūpēja Valkas Rotari klubs. Šogad to vada Guntis Grāvis. Viņš atsaucās sociālajos tīklos ievietotajam lūgumam palīdzēt iemītniekiem ar mantām, jautājot, kas būtu nepieciešams, norādot, ka ir vēlme uzdāvināt ko vērtīgu un paliekošu. Lai gan grupu mājas iedzīvotāju rīcībā ir jau viena automātiskā veļas mazgājamā mašīna, tomēr ar to nepietika. Lai izmazgātu savas drēbes, iemītniekiem nācās to darīt rindas kārtībā. Daudzi dusmojās, pastāvēja arī bažas, kas notiks tad, ja kādu dienu veļasmašīna izies no ierindas. Taču tagad būs otra veļas mazgājamā mašīna, kas atvieglos iemītnieku ikdienu.

Sarunā I. Krūkliņa un sociālā aprūpētāja Tatjana Voroncova no sirds pateicas visiem labajiem cilvēkiem, kas atsaucās šim aicinājumam. Daudzi nevēlas publiski saņemt pateicību, jo nedara to, lai dižotos, bet gan no sirds palīdzētu. Lielu paldies no šīs mājas iemītniekiem pelnījuši vietējie uzņēmēji SIA “Vārpas-1”, kas uzdāvināja glītus koka nakts skapīšus. Ar ziedotāju atbalstu atpūtas telpā ir sagādātas galda spēles. Lielu paldies ir pelnījuši Valkas ģimenes ārsti Inga un Māris Nātras, kas ne tikai sniedz medicīniskos pakalpojumus, bet arī sagādājuši daudz nepieciešamu lietu. Dakteris M. Nātra pelnījis  vislielākos atzinības vārdus, jo visi iemītnieki ar prieku dodas pie viņa vizītē, un dakteris visiem velta laiku, uzmanīgi uzklausa un nozīmē nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus un izmeklējumus. I. Krūkliņa atklāj, ka pirms nokļūšanas šajā mājā daudzi gadiem nav apmeklējuši zobārstu un citus nepieciešamos speciālistus. Iespēju robežās tas tiek darīts, lai šie cilvēki savestu kārtībā jau tā ne tik spožo veselības stāvokli.

Dažiem izdevies atrast algotu darbu

Mūsu sarunā I. Krūkliņa un T. Voroncova piemin, ka pēdējā laikā viņām vislielākais gandarījums ir par to, ka dažiem šīs mājas iemītniekiem jeb, kā saka Indra un Tatjana, mūsu bērniem ir izdevies atrast darbu. Mūsdienās tas nav nekāds noslēpums, ka ne jau visi darba devēji ir gatavi nodarbināt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem. Taču Valkas novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Gints Stālmeisters nenobijās un uzticēja diviem grupu mājas iemītniekiem – Arnim Jansonam un Lolitai Jākabsonei – Valkas pilsētā veikt sētnieka darba pienākumus. Abi strādā pusslodzi un rūpējas par kārtību un tīrību pašvaldības ēkas Rīgas ielā 24 apkārtnē un vēl citviet. I. Krūkliņa un T. Voroncova novērojusi, ka Lolita uzmundrina Arni, lai abi nekavētu darbu, jo tas sākas agrā rīta stundā. Darbs ir smags, īpaši tagad, kad jātīra sniegs, bet abi darbu paveic apzinīgi. Iespējams, ka, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, viņi strādā nedaudz lēnāk, bet darbu padara pēc labākās sirdsapziņas.

A. Jansons šajā namā dzīvo kopš septembra, bet kopš novembra strādā par sētnieku.

“Pagaidām šķiet, ka darbs ir tīri tā nekas. Pulksten sešos jau esam darbā. Strādājam, kamēr visu padarām,” stāsta Arnis. Indra skaidro, ka abiem jāuzkopj diezgan plaša teritorija, bet, viens otru atbalstot, ar darbu tiek galā. Viņa uzsver, ka šiem cilvēkiem, ja izdodas strādāt, gaidāmas nedaudz vieglākas vecumdienas, jo samaksātie nodokļi garantē pensijas pārrēķinu, kā arī pašiem jau tagad uzlabosies dzīves kvalitāte un iespēja iegādāties nepieciešamās lietas.

Savukārt piecdesmit vienu gadu vecā Lolita Jākabsone iespēju strādāt uzskata par lielu veiksmi. Viesojoties viņas istabiņā, redzam, ka Lolita to gaumīgi iekārtojusi ar nesen nopirktu jaunu drēbju skapi un viesistabas sekciju. Sieviete atzīst, ka neļauj savam kolēģim atslābt, pieskata viņu, parūpējoties arī par kopīgu maltīšu gatavošanu. Jautājot, ko Lolita vēlētos saņemt Ziemassvētkos, viņa, ilgi nedomājot, atklāj, ka gribētu savā istabā pie sienas kādu skaistu gleznu ar tīģeri vai kādu gaumīgu suvenīru. Lolita ir čakla adītāja, tāpēc noderētu arī dzija.

Lolita ir tik laipna, ka “Ziemeļlatviju” ielūdz uz gaidāmo Ziemassvētku pasākumu. Tas notiks 23. decembrī. I. Krūkliņa stāsta, ka pasākums, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, noteikti būs, jo lielākajai daļai līdz šim šādi svētki nav bijuši.

Uzziņai

Lai vienotos par dāvinājuma piegādi, lūgums zvanīt grupu mājas vadītājai Indrai Krūkliņai uz tālruni 25732905.

Grupu mājas iemītnieki no sirds priecāsies par:

• ziemas zābakiem, dziju, Ziemassvētku rotājumiem, grāmatām,
• žurnāliem, nelielām mēbelēm, piemēram, kumodēm, virtuves
• skapīšiem, nakts lampām un nakts aizkariem, piparkūkām, konfektēm, tēju, kafiju, ievārījumu, matu fēnu un gofrētāju, smaržām
• (kopskaitā – divām), mobilo tālruni.