Ir jābūt modriem un gudriem, lai to vairs nepieļautu

25. martā daudzviet Latvijā, arī Smiltenes un Valkas novados, atcerējās vienu no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm – 1949. gada 25. marta deportācijas.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis Smiltenē notika pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene”, tur pulcējās pirms 75 gadiem represētie bērni, tagad – jau sirmgalvji.

Viņus godināt un kopā atcerēties tā laika traģiskos notikumus ieradās Smiltenes novada pašvaldības amatpersonas, Zemessardzes pārstāvji, Smiltenes vidusskolas skolēni un citi Smiltenes novada iedzīvotāji.

Uzrunas teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, Smiltenes novada politiski represēto apvienības “Trimdinieks” valdes priekšsēdētājs Arvīds Kaupe, Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs Reinis Kulbergs un Smiltenes Kultūras centra vadītāja Evija Dzvin­ko.

Atgādinām, ka pirms 75 gadiem, īstenojot operāciju “Krasta banga”, padomju okupantu vara dažu dienu laikā veica otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, kas tiešā veidā skāra līdz pat 44 tūkstošiem Latvijas cilvēku, tai skaitā ap 11 tūkstošiem bērnu. Izsūtīto ģimeņu manta tika konfiscēta un izsaimniekota. “Šī atceres diena ir atgādinājums, cik trausla ir brīvība, cilvēka dzīvība un cieņa. Tās ir augstākās vērtības, kas mums jāsargā. Mūsu šodienas piemiņas pasākums ir veltīts ne tikai sēru brīdim, bet arī apņēmībai un solidaritātei – apņēmībai nekad neaizmirst to, kas noticis, un solidaritātei starp tiem, kuri kopā stāv pretī pagātnes šausmām, lai veidotu gaišāku un taisnīgāku nākotni,” uzrunā uzsvēra Evija Dzvinko.

It īpaši modriem ir jābūt saistībā ar Ukrainā notiekošo karu, to uzrunā uzsvēra arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš. “Jebkura totalitāra vara necieš demokrātiju, patstāvību un cilvēka brīvību. 1941. gada un 1949. gada deportācijas viennozīmīgi tika veiktas, lai lauztu mūsu tautas garu, lai mēs nepretotos šīm ambīcijām, kas bija uzzīmētas uz kartes, kur bijām iezīmēti kādas citas valsts sastāvā, un lai pasliktinātu mūsu cilvēku dzīvi. Noteikti būs vēl mēģinājumi, taču tāpēc mums ir jābūt modriem un drosmīgiem pretstāvēt un iestāties par mūsu valsti tad, kad tas būs nepieciešams,” aicināja Edgars Avotiņš.

Arī politiski represēto aicinājums ir neaizmirst notikušo, būt gudriem un modriem, lai nepieļautu šādu drūmu vēstures lappušu atkārtošanos.

“Padomju Savienība sabruka, bet tā laika vadīšanas nelietīgās metodes vēl joprojām Krievijā turpinās. Mēs visi dzirdam, kas notiek Ukrainā. Mēs, politiski represētie, esam nodzīvojuši garu dzīvi, pārdzīvojuši dažādas iekārtas un valdības un aicinām neko neaizmirst, lai mēs visi varētu dzīvot brīvā Latvijā,” uzrunā uzsvēra Arvīds Kaupe, Smiltenes novada politiski represēto apvienības “Trimdinieks” valdes priekšsēdētājs. Par deportācijām, kas notikušas pirms 75 un vairāk gadiem, jaunā paaudze uzzina skolā, mācību stundās. “Sociālo zinību stundā mācījāmies, kas ir deportācijas, skolēni varēja papildu noskatīties filmas, un tad nācām šurp ar ziediem, svecēm, pūpoliem,” stāsta Smiltenes vidusskolas vēstures skolotāja Jeļena Dombrovska, kuru “Ziemeļlatvija” satika pie “Sašķeltās ģimenes” kopā ar 5. klases skolēniem. Uz atceres pasākumu bija ieradušies arī Smiltenes vidusskolas 7.c klases audzēkņi.

Savukārt Smiltenes Kultūras centrā līdz 9. aprīlim apskatāma Smiltenes novadpētniecības muzeja un tā sadarbības partneru veidotā izstāde “Aizvestie” par 1941. un 1949. gada deportācijām. Izstāde vēsta par bijušā Valkas apriņķa un tagadējā Smiltenes novada teritorijā apcietināto, izsūtīto un nogalināto cilvēku likteņiem. Tie atklājas caur atmiņu stāstiem, fotogrāfijām, kas publicētas drukātajos avotos, kā arī caur muzejos, arhīvos un bibliotēkās glabātajiem priekšmetiem, dzejoļiem un zīmējumiem, kas tapuši izsūtījumā, stāsta Smiltenes novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Miķe.

Vairāk foto no 25. marta atceres pasākuma Smiltenē – www.ziemellatvija.lv.