Interesē, kas notiek Smiltenes novadā

Lai uzzinātu par norisēm kultūras dzīvē, sabiedrībā un pašvaldībā, iedzīvotāji Raunas un Drustu pagastos vairāk sākuši interesēties arī par preses izdevumiem, kuros žurnālisti stāsta par Smiltenes novadu. To apliecina arī Raunas bibliotēkas vadītāja Digna Soboļeva, sakot, ka uz bibliotēku nāk lasītāki, kuri vienlīdz aktīvi interesējas par reģionālo laikrakstu “Druva”, kas lielākoties apraksta notikumus Cēsu novadā un bijušajos Cēsu rajona pagastos, kā arī mūsu pašu laikrakstu “Ziemeļlatvija”, kas atspoguļo notikumus Smiltenes un Valkas novados.

“Ziemeļlatviju” Raunas pagastā var lasīt Raunas un Rozes bibliotēkās. “Ir cilvēki, kurus interesē, kas notiek citos pagastos Smiltenes novadā. Tie labprāt pārlapo “Ziemeļlatviju”. Ne visi atļaujas pirkt vai pasūtīt avīzes, tādēļ nāk uz bibliotēku. Mums ir izdevies pagastā saglabāt divas bibliotēkas. Rozes ir neliels ciemats, kas atrodas attālāk no Raunas. Šeit nav daudz lasītāju, taču iedzīvotājiem ir svarīgi, lai bibliotēka būtu,” uzsver D. Soboļeva un dara zināmu, ka parasti jaunākie laikraksti uz mājām netiek doti, bet tiek izsniegti vien lasīšanai uz vietas, taču izņēmuma kārtā Rozēs ir cita prakse. “Nav jau daudz tādu, kas lasa avīzes, tāpēc dodam laikrakstus cilvēkiem uz mājām, kur tos atkal var izlasīt visi ģimenes locekļi. Viņi pa vakaru izlasa, nākamajā dienā atnes atpakaļ. Cik man nācies dzirdēt, visi jau vēlas, lai vairāk tiek rakstīts par sev tuvāko apkārtni un pagastu, un tas ir saprotams,” saka D. Soboļeva un min, ka attiecībā uz bibliotēkas darbu arī būs nelielas izmaiņas. Proti, līdz šim Raunas bibliotēkas bija Cēsu Centrālās bibliotēkas paspārnē, bet ar nākamo gadu tās būs pie Valkas novada Centrālās bibliotēkas. “Tas vairāk ir saistīts ar metodiskā centra darbu, protams, pieaugs birokrātiskā puse, ar ko mums jātiek galā. Lasītāji jau nekādas izmaiņas nejutīs,” skaidro D. Soboļeva.

Viņa min, ka bibliotēkas apmeklētāju pulkā ir dažāda vecuma iedzīvotāji. Ir prieks par jaunāko paaudzi, kuri nepavada laiku tikai pie datora vien, bet nāk arī pēc grāmatām, interesējas par jaunāko literatūru.

Uzrunājot pastnieci Ilzi Leibomu Raunā, noskaidrojām, ka šajā laikā “Ziemeļlatviju” paguvuši iepazīt vairāki pagasta ļaudis, kuri tagad abonē laikrakstu un regulāri to saņem savās pastkastītēs. Pastniecei vēl gan ir nedaudz neierasti, ka uz sūtījumiem, vēstulēm tagad lasāms Smiltenes novada vārds. “Ja kādam vēl gadās uzrakstīt – Raunas novads, tad pastnieki jau tāpat zina, kur sūtījums jānogādā, jo vietēji cilvēki jau paliek tie paši,” norāda I. Leiboma, kurai personīgi vairāk zināmais, ierastais ceļš pēc dažādiem pakalpojumiem ved uz Cēsu pusi. “Šajā ziņā nekas nav mainījies. Ja atmiņa neviļ, tad uz Smilteni sanāca braukt tikai vienu reizi, kad bija jādodas pie ārsta. Iedzīvotājiem gan ir daudz neziņas, kur būs jādodas pēc tāda vai citāda ierastā pakalpojuma. Jāpaiet ilgākam laikam, tad gan jau pagūsim pierast pie jaunās kārtības,” viņa saka.

Uzziņai

Raunas bibliotēkas lietotāju skaits – vairāk nekā 700;
kopējais apmeklētāju skaits gadā – virs 1000;
Rozes bibliotēkas aktīvo lasītāju skaits – ap 100;
kopējais apmeklētāju skaits gadā – vairāk nekā 1000

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Interesē, kas notiek Smiltenes novadā” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

#SIF_MAF