PUBLICITĀTES FOTO
Inflācija jūnijā pakāpās līdz 3.8 %, mēneša laikā cenām pieaugot par 0.1 %.
Galvenais inflācijas dzinējspēks joprojām ir pārtikas preču sadārdzinājums. Jūnijā pārtikas cenas vidēji bija par 6.3 % dārgākas nekā pirms gada. Lai gan ievārījuma sezonai svarīgais cukurs, salīdzinot ar pērno vasaru, kļuvis par piektdaļu lētāks, atsevišķiem produktiem nelabvēlīgu laikapstākļu un piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ cenas pieaugušas ievērojami. Piemēram, šokolāde un kafija maksā pat par aptuveni trešdaļu vairāk nekā pirms gada. Atkarībā no katra patērētāja spējas pielāgot savus iepirkšanās paradumus, pirkuma grozu un vēlmi rītos dzert kafiju, inflācija var būt vairāk vai mazāk jūtama, bet domājams, ka cenu pieaugumu ir pamanījis gandrīz ikviens.
Jūnijā, saasinoties situācijai Tuvajos Austrumos, pieauga arī globālās naftas cenas, tomēr tās joprojām ir krietni zemākas nekā pirms gada. Arī dabasgāzes cena pasaules tirgos pēc krietna lēciena ap Jāņiem nu jau atkal ir nostabilizējusies relatīvi zemā līmenī. Tas liecina, ka arī Latvijā tuvāko mēnešu laikā nevajadzētu būt vērojamam būtiskam energoproduktu cenu pieaugumam. Dažu ar enerģiju saistītu cenu pieaugums, piemēram, bažas par AS “Rīgas Siltums” piedāvāto nākamās apkures sezonas siltuma tarifu, vairāk saistīts ar atsevišķu tirgus segmentu īpatnībām un energoproduktu cenu svārstībām dažādu līgumu noslēgšanas brīdī, bet neliecina, ka līdzīgas tendences ar siltuma tarifa pieaugumu būs vērojamas visā Latvijā.
Atbilstoši Latvijas Bankas nesen publicētajai inflācijas prognozei, šā gada otrajā pusē gaidāms neliels inflācijas sarukums, gada inflācijai saglabājoties virs 3 %, bet nākamajos gados tā svārstīsies 2-3 % robežās.
Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste
