Ikvienam iedzīvotājam šobrīd ir iespēja sevi pasargāt no gripas

Šobrīd paplašinātas iespējas saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, ko var izmantot ikviens iedzīvotājs. Kārtība būs spēkā šajā gripas sezonā atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam. Lai saņemtu pretgripas vakcīnu, iedzīvotājiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, vakcinācijas kabinetos vai ārstniecības iestādēs, turklāt gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Covid-19. Ja jums ir nepieciešama primārā vakcinācija vai balstvakcinācija pret Covid-19, nav nepieciešams plānot intervālu starp abām vakcīnām.

SPKC uzsver, ka, ņemot vērā gripas sezonas ilgumu, kas var ilgt līdz pat maija beigām, un imunitātes izstrādei nepieciešamo periodu, proti, vidēji viena nedēļa, vakcinācija var dot efektu arī tad, ja tā veikta šobrīd.

Vienlaikus pastāv arī virkne individuālo pasākumu, lai aizsargātu sevi no gripas. SPKC speciālisti aicina izvairīties no saskares ar slimiem cilvēkiem, kam ir gripas simptomi, tostarp drudzis, klepus, rīkles iekaisums, muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes, drebuļi, kā arī vietām, kur uzturas daudz cilvēku, kā arī bez īpašas vajadzības neapmeklēt slimus cilvēkus. Svarīgi arī izvairieties no pieskaršanās acīm, degunam vai mutei, jo vīrusi bieži izplatās ar rokām, kad cilvēks pieskaras kaut kam, kas ir piesārņots ar mikroorganismiem, un pēc tam – savām acīm, degunam vai mutei.

Tāpat, ja gadās saslimt, veicami vairāki pasākumi, lai aizsargātu citas personas. Viena no tām – ievērot “elpošanas higiēnu”. Tas nozīmē novērst citu cilvēku pakļaušanu inficēšanās riskam ar cilvēka potenciāli infekcioziem elpceļu izdalījumiem – klepojot vai šķaudot, aizsegt muti un degunu ar kabatlakatu vai vienreizlietojamo salveti, ja tādas nav, tad saliektās rokas elkoņa iekšējo virsmu, nevis plaukstu. Pēc salvetes lietošanas tā jāizmet atkritumu tvertnē un jānomazgā rokas.

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 – 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām.

Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5-7 dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļos, ļoti strauji vairojas – 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu. Iekštelpu gaisā vīruss saglabā dzīvotspēju 2 līdz 9 stundas, turklāt, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Uz priekšmetu virsmām vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām.

Gripas izplatības aktivitāte joprojām vērojama visā Eiropas reģionā. Turpinot gripas monitoringu, Latvijā pagājušajā nedēļā ģimenes ārstu praksēs tika reģistrēti klīniskie gripas gadījumi Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā. Par trīs stacionētiem pacientiem gripas gadījumos ziņoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS).

RAKUS Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija informēja, ka no izmeklētajiem 60 klīniskajiem paraugiem trijos bija apstiprināti A tipa gripas vīrusi.

Saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām jeb pacientu skaits, kas vērsušies ģimenes ārstu praksēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos, šajā sezonā ir ievērojami augstāks nekā iepriekšējā sezonā. Arī saslimstība ar pneimonijām šajā sezonā ir augstāka nekā pērn.

Informāciju sagatavoja: Edīte Tettere, SPKC Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste