Ierobežojumi tiks atcelti, Covid-19 gan vēl nepadodas

Jau izskanējis, ka no 1. aprīļa tiek atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu, saglabājot dažus izņēmumus riskantās vidēs, piemēram, veselības un sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījumu vietās un citur. Iedzīvotājiem turpmāk katram pašam būs jāizvērtē, kā izvairīties no inficēšanās un saslimšanas.

Lai gan kovida saslimstības rādītāji iet uz leju, ģimenes ārstu prakses vietās joprojām šī ir galvenā aktualitāte, tāpēc mediķi uzsver, ka nevajadzētu aizmirst par balstvakcīnu, kas ir viens no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikron variantu un slimības gaitas attīstību.

Ģimenes ārste Zita Prazņicāne no Apes uzsver, ka nevar zināt, kāda būs epidemioloģiskā situācija rudenī. “Kādas sekas radīs ierobežojumu atcelšana, vēl nezinām un arī es neņemos to spriest. Bet skaidrs, ka ar kovidu nāksies vien sadzīvot,” viņa saka.

Z. Prazņicāne iesaka iedzīvotājiem būt atbildīgiem un neaizmirst par personīgajiem drošības pasākumiem, kā arī tiem, kuriem ir pienācis balstvakcinācijas saņemšanas termiņš, nekavēties un doties saņemt balstvakcīnu. Īpaši tas attiecināms uz riska grupām, senioriem no 60 gadiem un personām, kas pirmreizējo vakcināciju saņēmušas pavasarī vai vasaras sākumā.

Viņas praksē reģistrējušies vairāk nekā 1600 pacientu no dažādām vietām, ne tikai no Apes pilsētas un pagasta. Prakses vietā kopējā vakcinācijas aptvere ir 72,89%. Savukārt vecuma grupā 60+ tie ir 79,08%. “Senioru grupā mums ir ļoti labi rādītāji. Arī balstsvakcīnu vairums saņem paredzētajos termiņos,” norāda ģimenes ārste.

“Kā zinām, vakcinēšanās nepasargā no saslimšanas, bet slimības gaita vakcinētajiem ir vieglāka. Jo īpaši tas jāpatur prātā vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem parasti ir arī kādas citas blakus slimības, un ja tām pieplusojas vēl kovids, tas rada lielākus riskus un ir papildu slodze organismam. Protams, pilnīgi visus vakcinēt nebūs iespējams. Ja pārējie ģimenes locekļi ir strikti vakcinēšanās noliedzēji, tad viņi neviļus pārliecina arī savējos uz tādu pašu rīcību,” saka Z. Prazņicāne.

Vakcīnas ir pieejamas visām vecumā grupām kā pieaugušajiem, tā bērniem. Z. Prazņicāne atklāj, ka nedēļā uz vakcināciju atnāk četri līdz deviņi cilvēki, tas gan ir mazāk kā rudenī, ziemā.  “Tagad tie galvenokārt ir iedzīvotāji, kas apzinīgi nāk pēc balstvakcīnas. Daudz retāk ir tie, kas nāk pēc pirmās vai otrās potes,” norāda Z. Prazņicāne un uzsver, ka visi, kas nolēmuši vakcinēties, to pamatā jau ir izdarījuši. “Iepriekš aktīvi arī māsiņas zvanīja un deva ziņu par iespēju vakcinēties. Apzināti  un uzrunāti ir visi, kurus iespēju robežās varējām dabūt rokās. Turklāt aicinot arī uz profilaktisko apskati, ar pacientiem vienmēr šie jautājumi tiek izrunāti. Kāda daļa nevakcinēto ir arī tie, kuri pēdējos gados nav bijuši vispār pie ģimenes ārsta vai devušies uz ārzemēm. Piemēram, viņi dzīvo un strādā ārzemēm, bet pēc deklarētās dzīvesvietas skaitās mūsu praksē. Vēl daudzi ir darba attiecībās Igaunijā un saņēmuši vakcīnu tur,” stāsta ārste un min, ka pirms pāris gadiem viņai prakses vieta bijusi Alūksnes novada Mālupes un Malienas pagastos. Līdz ar to, pacientu reģistrā vēl parādoties tie, kas nav mainījuši ģimenes ārstu un ar viņiem neesot saziņas iespēju. “Mums vairs nav šo cilvēku kontaktu, nezinām, kā ar viņiem sazināties, kā viņus atrast. Tie ir cilvēki, kas neiet pie ģimenes ārsta, jo viņiem nav tādas nepieciešamības vai vispār intereses. Citu izskaidrojumu es tam neredzu,” viņa paskaidro.

Ģimenes ārstes praksē akcentē, ka iedzīvotāji sākuši vairāk interesēties arī par potēšanos saslimstībai pret ērču encefalītu. “Lai gan potēties pret ērču encefalīta izraisītu saslimšanu var visu gadu, cilvēki vairāk pavasarī nāk kā uz pirmreizēju poti, tā revakcināciju. Turklāt es iesaku cilvēkiem nebaidīties. Vienas vizītes laikā var droši saņemt gan ērču encefalīta vakcīnu, gan poti vai balstsvakcīnu pret Covid-19. Tas pats attiecas arī uz gripas poti. Un daudzi tā arī dara, vienas vizītes laikā tiek pie divām potēm,” skaidro ģimenes ārste.

Viņa stāsta, ka kovids Apes pusi nav pametis, jo arī šobrīd prakses vietā ir vairāki ar Covid-19 sasirgušie. Katru dienu šie pacienti tiek konsultēti telefoniski. “Vienu brīdi bija salīdzinoši kluss, bet tagad ir pietiekami daudz saslimšanas gadījumu. Pēdējā laikā vairāk slimo darbu kolektīvos, tostarp pedagogi,” piemin Z. Prazņicāne un atgādina, ka pēc pārslimota Covid-19 cilvēki var piedzīvot arī dažādas nepatīkamas veselības izmaiņas, visbiežāk neiroloģiskus traucējumus.

Tikmēr Nacionālajā veselības dienestā norāda, vakcinācijas pret Covid-19 plāna 2022. gadam sasniegšanu ietekmēs daudzi faktori, tostarp Covid-19 vīrusa mainīgā un neprognozējamā daba, pielāgoto vakcīnu pieejamība, epidemioloģiskās situācijas attīstība un ar to saistītie drošības noteikumi, aktuālās rekomendācijas un tamlīdzīgi.

Vakcinācija pret Covid-19 skaitļos

Vakcināciju pret Covid-19 uzsācis 71% (1 343 791), vakcinācijas kursu pabeiguši 69% (1 301 873), balstvakcināciju saņēmuši 27% (505 980) Latvijas iedzīvotāju.

82% iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem ir uzsākuši vakcināciju pret Covid-19.

Visaugstākā vakcinācijas aptvere ir vecuma grupās 30–39 un 50–59, kur aptvere sasniedz 85%. Viszemākā aptvere ir Rēzeknes novadā – 60% un Preiļu novadā – 62%.

Ādažu, Mārupes, Valmieras un Valkas novadu vakcinācijas aptvere sasniedz augstāko rādītāju valstī – 73% no novada iedzīvotājiem.

Vakcinācijas rekords starp visām vecumu grupām ir Mārupes novadā, kur 99% iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem ir uzsākuši vakcinācijas kursu.

Senioru vakcinācija: 81,5% iedzīvotāju vecumā 60+ ir uzsākuši vakcināciju. 56,4% no tiem senioriem, kuriem ir pienācis termiņš (211 605 no 372 272), ir saņēmuši balstvakcīnu. Vakcinācijas rekords starp novadiem senioru vecumu grupā ir Smiltenes novadam, kur 90% iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 69 gadiem ir uzsākuši vakcinācijas kursu.

Šobrīd Latvijā ir pieejamas piecas Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 – “Comirnaty”, “Spikevax”, “Nuvaxovid”, “Janssen”, “Vaxevria”. 23 no visā valstī esošajiem vakcinācijas punktiem nodrošina vakcināciju pret “Covid-19” ar visām Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Šajos vakcinācijas punktos vakcinācija ar jebkura ražotāja vakcīnu (Latvijā reģistrēto) tiek nodrošināta ne retāk kā reizi nedēļā.

Vakcinācijas pret Covid-19 informatīvais tālrunis 8989 turpina strādāt, bet ir mainīts tā darba laiks – tālruņa līnija turpmāk strādās darba dienās no pulksten 9 līdz 18, sestdienās no pulksten 9 līdz 16, bet svētdienās – brīvdiena.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.