Sandra Pētersone
Latvijā jau sešus gadus tiek rīkots forums – konkurss “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā” ar mērķi sabiedrību iedvesmot ar veiksmes stāstiem, kuru autores ir aktīvas, radošas personības – līderes, sievietes, kuru enerģija un spēki tiek veltīti sabiedriski nozīmīgu notikumu veicināšanai arhitektūrā, būvniecībā un dizainā.
Konkursu rīko biedrība “Building Design and Construction Council” (BDCC), tā darbojas, lai veicinātu Latvijas būvniecības nozares ilgtspējīgu un produktīvu attīstību, un tās biedri ir nozares profesionāļi – personības ar aktīvu sabiedrisko nostāju.
Ik gadu tiek noteiktas un svinīgā ceremonijā godinātas un apbalvotas konkursa laureātes. Šogad viņu vidū ir arī sievietes, kuras popularizējušas Smiltenes novada vārdu.
Laureātu godināšanas ceremonijā, kas šomēnes notika Rīgā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, par nozīmīgiem sasniegumiem dizaina veicināšanas jomā tika sumināta viesu nama “Donas” īpašniece Ilze Kalniņa-Dauga, bet par nozīmīgiem sasniegumiem arhitektūras veicināšanas jomā – Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes vadītāja Gita Mūrniece.
“Mūsu lolojums, viesu nams “Donas”, ir atzīts par dizaina pērli Vidzemē!” pēc konkursa laureātu apbalvošanas ceremonijas saviļņojumā ar citiem sociālajos tīklos dalījās Ilze Kalniņa-Dauga.
Par to, ka Blomes pagasta Jeberlejā ir tāds viesu nams “Donas”, iespējams, zina daudzi, bet par “Donu” saimniekiem Ilzi Kalniņu-Daugu un Andi Daugu publiski pieejamas informācijas vietējā publiskajā telpā ir mazāk. Abi ir ienācēji Smiltenes novadā, nopirkuši “Donas” no to iepriekšējās īpašnieces Ilzes Briedes un jau vairākus gadus veido tur viesu namu.
“Ziemeļlatvija” viesojās “Donās” šopavasar, kad viesu nama apkaimē pēc saimnieku iniciatīvas talcinieki stādīja Mīlestības parku. Viesu nama teritorijā pie nesen izraktā dīķa tika iestādīti ap 100 dažādu koku un krūmu, kas būs vēstures liecība slavenās Blomes maizes ceptuves pārvērtībām un jauna parka izveidei. Goda viesi talkā bija tie Blomes pagasta iedzīvotāji, kuri kolhozu laikos Jeberlejā izveidoja labiekārtotu teritoriju ar estrādi, sporta laukumu un izbūvēja aizsprostu.
Ilze Kalniņa-Dauga toreiz sarunā ar “Ziemeļlatviju” izteica cerību, ka Mīlestības parks būs kā maza pērle Blomes pagastā un arī kā vēsturiska vērtība, par ko liecinās pie katra koka pievienotā norāde ar stādītāja vārdu un koka nosaukumu.
– Tagad kā dizaina pērle jau tiek cildināts pats viesu nams “Donas”. Esat saņēmusi augstu novērtējumu prestižā konkursā par nozīmīgiem sasniegumiem dizaina veicināšanas jomā. Ar ko jums šī balva īpaša?
Ilze Kalniņa-Dauga: – Īpaša ar to, ka tiek novērtēts ieguldītais lielais darbs, ko esmu kopā ar savu vīru, ģimeni un draugiem paveikusi, atjaunojot senatnīgo Blomes maizes ceptuvi, padarot to par izsmalcinātu viesu namu “Donas”, kas tagad priecē gan vietējos iedzīvotājus, gan ārvalstu viesus.
Ceļš līdz balvai prasīja daudz darba, neatlaidības, izturības un pārliecību, ka mēs to varam un ka to noteikti novērtēs mūsu viesi. Tikām uzrunāti rakstam žurnālā “Arhitektūra, Būvniecība, Dizains”, lai iepazīstinātu plašāku publiku ar viesu nama dizainu un, kad pārstāvji ieradās aplūkot “Donas”, tad arī saprata, ka ieguldījums ir atzinības vērts. Vērtēšanas kritēriji bija zināmi tikai ekspertu komisijai, bet, visticamāk, ka atbildām visiem šiem kritērijiem, lai šo nomināciju iegūtu.
– Jau uzsvērāt, ka jūsu stāsts par “Donām” ir sasaistījis kopā Kurzemi, Zemgali un Vidzemi. Kā tas notika?
– Esmu zemgaliete, bet mans vīrs ir no Kurzemes puses. Abi kopā bijām sapņojuši par pamatīgu, senatnīgu laukakmeņu ēku, kādas parasti ir Vidzemē. Pirkums realizējās vienas nakts laikā. Proti, kad Ilze Briede, tagadējā Brantu muižas saimniece, bija izlikusi sludinājumu, ka pārdod “Donas”, mēs ar vīru nekavējoties pieņēmām lēmumu – pirksim. Tātad esam ienācēji Vidzemē. Ceļš līdz nominācijai konkursā “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2021” prasīja pamatīgu darbu, ticību saviem spēkiem un spēju saglabāt optimismu dažnedažādos pārbaudījumos, ko savā renovācijas periodā uzlika “Donas”. Viesu nams “Donas” ir salīdzinoši dārgs un grūts projekts, jo atliek tikai kaut kur pieķerties, tā darba gūzma ir neapturama. Piemēram, “Donu” zeme ir ļoti akmeņaina, tādēļ arī iekopt šobrīd zaļojošo zālāju mums bija īsts izaicinājums. Lietavas vairākkārtīgi aizskaloja gan nesen sēto zālienu, gan skaisti izveidotās puķu dobes.
Panākumu ceļš līdz augstajam novērtējumam bija fiziski grūts, dažkārt arī emocionāli smags, bet mēs esam darītāji un sev līdzās vienmēr pievelkam cilvēkus, kuri arī ir darītāji un iet vienā solī ar mums, jo mums bija cēls mērķis – padarīt “Donas” par skaistu un sakoptu vietu Vidzemē.
Mums ir ļoti svarīga vēsture un tradīcijas, tādēļ es visu ziemu meklēju vēsturiskos faktus par “Donām” un to apkaimi. Esam uzsākuši rakstīt grāmatu “Vienas ēkas stāsts cauri gadsimtiem”, apskatot Jeberu nosaukuma izcelsmi pat no 1640. gada, Donu māju agrākos saimniekus, tur noritējušo saimniecisko darbību un aizrautīgus stāstus par tuvējās apkārtnes apskates objektiem. “Donu” teritorijā esam izvietojoši informatīvus stendus, lai ikviens var iepazīties ar apkopoto vēsturi. Šogad Lielās talkas ietvaros izveidojām Mīlestības parku, iestādot 110 dažādus kokus un krūmus, pie kuriem ir norādes par iestādīto augu un stādītāja vārdu un viņa piederību šai vietai.
Jā, mēs nepadodamies, jo zinām, ka nav nekā skaistāka, kā baudīt rimtus vakarus “Donās”, atpūšoties kalna galā esošajā terasē un veroties sakoptajos dīķos, kuros mājo gulbju pāris.
– Kas jums ir “Donas” tagad un kādu saredzat šo savu īpašumu perspektīvā? Gan jau pandēmijas laika ierobežojumi skāra arī jūsu viesu namu, atstājot savus nospiedumus.
– “Donas” mums ir īpašas ar to, ka bijušas daudz rūpes, tās attīstot. Tas ir tieši tāpat kā ar bērnu, – jo vairāk rūpju, jo vairāk mīlestības. Pandēmijas laikā mums nebija daudz laika skumt, jo bija jauni plāni un mērķi. No kaimiņiem iegādājāmies blakus esošo zemi, attīrījām to no krūmājiem, lai izveidotu savu ainavu dīķi ar skaistu peldvietu. Jāsaka gan, ka nācās veikt pārrunas ar vietējo bebra kungu, lai atrod sev citu mājvietu, jo mēs viņa mājvietā esam ieplānojuši veidot Ainavu dīķi ar Mīlestības parku. Kādēļ tieši Mīlestības parks? Tādēļ, ka “Donās” visos pastāvēšanas laikos virmojusi mīlestība, tādēļ, ka darbs, kas ir veikts šajā namā, ir veikts ar lielu rūpību un mīlestību, tādēļ, ka katrs viesis tiek uzņemts ar cieņu un mīlestību, tādēļ, ka jau izsenis ar mīlestību tiek koptas un godā turētas sentēvu tradīcijas, tādēļ, ka mīlestība ir pamatu pamats lielai un stiprai latviešu tautai. Šogad pēc kāda jaunā pāra vēlmēm īstenojām viņu sapni laulāties uz dīķa. Tā tapa peldoša laulības ceremonijas platforma blakus krāšņajām ūdensrozēm. Esam saskaņojuši projektu ar tēlnieku Ojāru Arvīdu Feldbergu par to, ka parkā taps akmens skulptūra, kas godinās mīlestību. Ojārs Arvīds ir neskaitāmu skulptūru autors Blomē un Smiltenē. Esam arī uzsākuši celtniecību guļammājai ar papildu guļvietām, lai “Donās” varētu izguldīt līdz 40 viesu. Pandēmijas laika lielākais ieguvums ir virtuvē izliktās Provansas stila grīdas flīzes, kā arī visā 500 kvadrātmetru lielajā ēkā restaurētās senatnīgās akmens sienas pirmajā stāvā, kas tagad ir ne tikai estētisks baudījums, bet arī nodrošina “Donām” aizsardzību no vējiem, jo ēka atrodas kalna galā.
Tā nu šis laiks ir paskrējis vēja spārniem, padarot “Donas” mūsu viesiem gan funkcionālākas, gan elegantākas.
– Kas līdz šim ir jūsu klienti, kuri izvēlas atpūsties tieši “Donās”?
– “Donās” izvēlas atpūsties cilvēki, kuriem svarīgs ir interjers, elegance, perfekta tīrība un kuri mīl komfortu, jo esam padomājuši par visu, lai visi šeit justos ērti. Viesi, atbraucot pie mums, saka: “Te ir daudz skaistāk nekā fotogrāfijās!” Viņi ir pārsteigti par krāšņajām puķu dobēm, zaļo zālienu, skaistajām apgaismotajām terasēm. Viesu apbrīnas vērtas ir mūsu Blomtūjas, kuras izskatās īpaši veidotas, jo par dārzniekiem mūsu žoga dizainam ziemas periodā pieaicinājām tuvējā mežiņa stirnas. Esam novērtēti arī Booking.com vietnē. 2021. gadā ieguvām viesu augstāko vērtējumu – 10. Tas viss liek darboties vēl neatlaidīgāk un turēt godā mums uzticēto augsto viesu novērtējumu. Paši daudz braukājam un apmeklējam citus viesu namus, lai smeltos jaunas idejas un redzētu labos piemērus praksē. Mums ir svarīgs ikviens viesis, kuram ir vēlme pēc patīkamām emocijām, izsmalcinātības un kurš spēj novērtēt mūsu mīlestībā veikto darbu. Atbraucot pie mums un izvēloties nakšņot vienā no septiņiem dizaina numuriņiem vai svinot savus mīlestības godus, kristības vai citus sev nozīmīgus svētkus, mēs papildus piedāvājam liepu koka pirtiņu, izbraucienus ar laivu, katamarānu vai supiem, jo vasara ir laiks atpūtai. Katram numuriņam tiek dots nosaukums atbilstoši Blomes pagasta ciemu nosaukumiem, tāpēc viesi var izvēlēties – apmesties Biksējā, Jeberos, Drandos, Jāņmuižā, Kaiberī vai Purēniešos un tamlīdzīgi. 2020. gada 28. augustā atvērtajā, tā dēvētajā sajūtu nama interjerā veiksmīgi mijas krāšņais rokoko, Art Deco un mūsdienu dizaina stili, veidojot elegantu interjeru. Īpaši priecājamies par tiem pāriem, kuri izvēlas laulāties “Donās”. Mēs ļoti labprāt atļaujam jaunam pārim iestādīt savu Mīlestības koku mūsu jaunizveidotajā parkā.
Filmējām un fotografējām mūsu mīļās “Donas”, lai aktīvi dalītos sociālajos tīklos ar visu, ko esam paveikuši par prieku sev un citiem.
– Esat ienācēji Smiltenes novadā, līdz ar to arī, visticamāk, daudziem nav informācijas par to, ko jūs un jūsu vīrs Andis darāt ikdienā.
– Es pēc izglītības esmu psiholoģe un pedagoģe. Protams, ka iegūtās zināšanas un prasmes palīdz man ikdienas darbā arī “Donās”. Pirms 13 gadiem nodibināju pirmo tālmācības vidusskolu Latvijā – Rīgas Tālmācības vidusskolu (Ilze Kalniņa-Dauga joprojām ir šīs izglītības iestādes īpašniece, savulaik bija arī skolas direktore – redakcijas piezīme). Skola ir mans lepnums, jo pa šiem gadiem to absolvējuši jau vairāk nekā 3500 absolventu, kuriem esmu palīdzējusi piepildīt savu sapni un noteikti dzīvot labāk. Vīrs Andis ir uzņēmējs. Viņa nozare ir bioloģisko ogu (upeņu, krūmmelleņu, aveņu, kazeņu) audzēšana aptuveni 100 hektāru platībā Ķekavas pusē, kas prasa daudz darba un izturības, jo Latvijas laika apstākļi parasti nelutina. Ikdienā mums katram ir savi darbi darāmi, bet “Donās” parasti esam pirms kādu viesu godiem, lai personīgi pārliecinātos, vai viss ir uz “ūsiņu”. Šogad, realizējot idejas izveidot Ainavu dīķi ar Mīlestības parku un guļammājas projektu, darbs dzina darbu, bet ļoti ceram, ka jau ar nākamo gadu varēsim atbraukt un beidzot sākt baudīt sava padarītā darba augļus. Mūsu dzīves laikā “Donas” būs mūsu sirds un mīlestības projekts. Par uzņēmējdarbību to varēs saukt mūsu bērni un mazbērni.
– Kas ir jūsu enerģijas avots un jūsu sievišķības noslēpums, proti, kā, esot uzņēmējdarbībā, nezaudēt sievišķību?
– Enerģija, hmm… Kā reiz mana mammīte teica, vislabākā atpūta ir cita darba maiņa, respektīvi, dari vienu darbiņu – piekūsti, tad meties citā darbiņā. Ar izcilību strādāju izglītībā un, re, metos iekšā viesmīlībā! Kā lai piekūst? Atliek tikai ziedēt, iedvesmot un priecēt citus ar savu neatlaidību. Domāju, ka mana atpūta reizē ir darbs, jo esmu pārliecināta, ka darbs dara cilvēkus skaistus un, darot labus darbus, attīra domas un ceļ spārnos. Noteikti tieši tāpēc mums ir “Donas”, jo te ir un būs, ko vēl paveikt, pilnveidot, uzlabot. Bet patiesībā man patīk kopā ar vīru ceļot – gan pa mūsu skaisto Latviju, gan ārpus tās, patīk pabaudīt labus koncertus, patīk iet sabiedrībā un smelties pozitīvas idejas, jo esmu sabiedriska un ļoti aktīva personība.
Ļoti nozīmīgs cilvēks manā dzīvē ir mana draudzene Inese Erģe, ar kuru kopā izveidojām “Donu” interjeru, meklējām katru no mēbelēm, interjera priekšmetiem, gleznām un citiem aksesuāriem. Mēs saprotamies no pusvārda un esam ļoti līdzīgas dzīves uztverē, un varbūt tieši tāpēc “Donu” interjers ir tik saskanīgs un harmonisks. Mēs daudz laika pavadām runājot par “Donu” tālāko attīstību, reklamēšanu, prezentēšanu, uzlabošanas darbiem, plāniem un, protams, arī par sievišķīgām lietām.
– Kāds ir jūsu dzīves galvenais moto, tie stūrakmeņi, pie kuriem pieturaties?
– Mans galvenais dzīves moto ir: “Dod, Dieviņi, kalnā kāpt, ne no kalna lejiņā, dod, Dieviņi, otram dot ne no otra mīļi lūgt.” Es pēc dabas esmu cilvēks, kurš dod. Man patīk, ka man apkārt ir laimīgi, atvērti, radoši un darbīgi ļaudis. Protams, man ir svarīgi, ka cilvēki izturas ar cieņu un novērtē mūsu paveikto. Interesanti fakti no topošās grāmatas (“Vienas ēkas stāsts cauri gadsimtiem” – redakcijas piezīme) – vienas no vecākajām valodām pasaulē ir baltu valodas – latviešu un lietuviešu. Mūsu valodā, kas ir nedaudz jaunāka par lietuviešu valodu, vārdam dona, doniņa ir saistība ar maizīti, bet lietuviešu valodā pateiktais vārds donas vienkārši un pavisam skaidri nozīmē maize. Savukārt vienā no jaunākajām pasaules valodām esperanto vārds donas nozīmē – dod. Un varbūt tieši tāpēc mums bija jānokļūst Vidzemē un jāiegūst savā īpašumā slavenā Blomes maizes ceptuve “Donas”.
– Kā jūtaties Smiltenes novadā? Cik daudz to esat iepazinusi?
– Trīs gadu laikā jau sāku justies kā mājās. Esmu pateicīga, ka arī Blomes pagasta pārvades vadītājs Gaidis Bogdanovs un Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētājs Edgars Avotiņš neatsaka padomu, palīdzību, ja tas ir nepieciešams, lai es labāk varētu īstenot kādu no savām idejām.
Mums ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Smiltenes Tūrisma informācijas centru, tālab arī piedalāmies dažādos viņu organizētajos pasākumos. Jau no pirmās dienas, kad iegādājāmies “Donas”, mēs apceļojam Smiltenes pusi, jo uzskatām, ka katram ir jāpārzina vieta, kurā viņš dzīvo, un jāzina tās vietas vēsture un tradīcijas. Tieši šī iemesla dēļ visu ziemas periodu tikos ar vietējiem Blomes iedzīvotājiem, kuri zināja pastāstīt “Donu” ēkas un apkārtnes vēsturiskos faktus. Īpaši vēlos izcelt bijušo Blomes maizes ceptuves cepēju Smaidu Kalniņu, kura palīdzēja man kā ienācējai uzrunāt pareizos cilvēkus, kuri pastāstīja interesantus faktus topošās grāmatas autoram Uģim Rusmanim un dalījās ar senām fotogrāfijām, kartēm un keramikas cehā ražotu tā laika produkciju, kas ļāva mums izveidot ekspozīciju “Donās”. Esam ieplānojuši, ka rudenī “Donās” tiks svinēti grāmatas izdošanas svētki. Noslēgumā vēlos citēt dižgaru Raini: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”
SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”
Reklāma