Ilze Fedotova
Ilgi gaidītais lietus pirms Jāņiem beidzot uzlijis arī Vidzemē un citviet Latvijas centrālajos rajonos, taču lauksaimnieki aizvien ir bažīgi, vai ar to pietiks, lai veldzētu pārkaltušos laukus.
Ilgstoša sausuma krīzē Lopkopības saimniecību asociācija (LSA) aicina lauksaimniekus kooperēties un saimniecībām savstarpēji sadarboties siena apgādē, lai nodrošinātu nepieciešamo lopbarību saimniecībām, kā arī nodrošinātu pilnvērtīgu siena krājumu izlietojumu. Proti, šogad Latvijā ilgstoša sausuma rezultātā zāles masas zudumi ir milzīgi, kā rezultātā jau šobrīd izveidojies zāles trūkums lopbarībai saimniecībās visā Latvijā.
Savāktais lopbarības daudzums būs noteicošais
Rekordlielais sausums vieš pamatotas bažas lopkopības saimniecību īpašniekiem, kuri vasaras periodā, kā ierasts, ganāmpulku laida ganībās, taču jau šobrīd novērojams, ka ganības nav iespējamas izkaltušās zāles dēļ. Vienlaikus tas rada papildu krīzes situāciju ilgtermiņā, jo nav iespējams arī sagādāt lopbarību rudens, ziemas un pavasara sezonai.
“Sausuma ietekme, protams, redzama arī mūsu pagastā. Ganības, kur parasti lopi ganījās līdz augustam, šogad jau noganītas līdz Jāņiem. Pēc pāris dienām govis atgriezīsies ziemas aplokā un ēdīs pagājušā gada sienu, notiks arī dzīvnieku brāķēšana, jo visam ganāmpulkam nebūs iespējams saražot barību ziemai,” norāda Monta Skotele no zemnieku saimniecības “Sprīdīši” Ērģemes pagastā.
Viņa stāsta, ka lopbarības vākšanas sezona sākusies un jau tagad ir skaidrs, ka būs ar mazāku ieguvumu. “Situācija ir skaudra, to esmu dzirdējusi no daudziem zemniekiem. Zālāji apsala, un līdz ar sausumu ir maza masa virsū. Savāktais lopbarības daudzums būs noteicošais, cik daudz no ganāmpulka varēsim paturēt uz nākamo gadu. Protams, gaidām lietu un ceram, ka nopļautajās platībās ataugs atāli,” aizvadītās nedēļas izskaņā laikrakstam norādīja lauksaimniece.
Nāksies brāķēt lopus
Situācija ir kritiska un neapskaužama – to atzīst lielākā daļa saimniecību. Līdz ar to, lai palīdzētu lauksaimniekiem un saimniekiem kooperēties un vienam otru atrast – vienam otram palīdzēt, LSA aicina ikvienu lauksaimnieku būt aktīvam sausuma izraisītās krīzes laikā un dalīties gan ar siena, zaļbarības, skābbarības piedāvājumiem, gan aktīvi publicēt sludinājumus par to iegādes vajadzību un apjomiem. “Ir novērotas situācijas, kad siena ruļļi “atstāti” uz lauka vai lauka malā nevienam nevajadzīgi, kamēr citās saimniecībās šie siena ruļļi ir tik ļoti nepieciešami. Ir svarīgi spēt kooperēties, lai viens otram palīdzētu, – lai ikvienā saimniecībā lopiņi būtu paēduši un citās saimniecībās siena ruļļi pilnvērtīgi un lietderīgi izmantoti, nevis aizlaisti zudumā,” publiskajā telpā norāda LSA valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.
Tiek lēsts, ka situācija negatīvi ietekmēs arī piena izslaukuma apjomus, jo līdzšinējā pieredze rādījusi, ka vasarā govis tika pie leknās vasaras zāles, kas būtiski kāpināja gan katras saimniecības izslaukuma rādītājus, gan arī valsts līmeņa kopējo apjomu. Šobrīd sinoptiķu prognozēs vasaru sola vietām rekordsausu, kas nozīmē gan siena trūkumu šī brīža lopu barošanai, gan arī nākamajās sezonās, kas vienlaikus arī ievērojami ietekmēs piena izslaukuma kopējos rādītājus. Jau šobrīd saimniecības saprot, ka nespēs savākt pienācīgus skābbarības krājumus nākamajai sezonai, kas jau pašlaik liek apzināties skaudro izšķiršanos, ka būs jāizkauj daļa mājlopu, jo nebūs, ar ko tos barot.
Par situāciju nobažījušies arī lauksaimnieki Smiltenes novadā. Šobrīd ir pienācis lopbarības gatavošanas laiks, taču lielākoties sausuma dēļ lauksaimniekiem pat nav īsti, ko pļaut. “Ar lopbarības sagādāšanu šajā sezonā sokas slikti, kā jau visiem. Zāle savākta, atāls nodeg. Lopu ēdināšanai nākas dot pagājušajā gadā savākto. Ir skaidrs, ka nāksies domāt par lopu brāķēšanu. Noteikti būs arī jāpārdomā ēdināšanas pasākumi rudenī, ziemā, barosim taupīgāk. Lai gan ideja ir laba, ka cilvēki piedāvā zāli novākšanai pašiem neapstrādātās pļavās, es to tomēr uzskatu par riskantu pasākumu – pļavās, ko neesam paši apstrādājuši, nebrauksim, jo tehnika ir ļoti dārga. Nekad nevar zināt, kur kāds akmens, bedre vai kāds cits šķērslis zālē paslēpies,” atzīst Vita Dalbiņa no Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Gaidas”.
Līdzīgas pārdomas izskan arī no citiem. SIA “Vindas” Blomes pagastā lopbarība jāsagādā ap 40 gaļas liellopiem, taču, vai tas izdosies, saimniekus māc lielas šaubas. “Diemžēl viss ir izdedzis. Lielākoties mums ir dabīgās pļavas, kur praktiski nekā nav. Prognozes nav iepriecinošas. Visticamāk, ka vajadzīgo lopbarības apjomu šajā sezonā nesavākšu, arī ar paziņu palīdzību ne. Līdz ar to būs ganāmpulka “revīzija”. Pieļauju, ka mūsu gadījumā tas būs mazāks zaudējums nekā tad, ja lopbarību nāktos pirkt. Šogad tai noteikti būs kosmiskas cenas,” secina Atvars Buldurs no SIA “Vindas”.
Aicina ziņot par pļaujamām pļavām
Tikmēr LSA aicina ikvienu lauksaimnieku dalīties ar kādas pļaujamas platības piedāvājumu vai pieprasījumu un pievienoties jau esošai sociālā tīkla “Facebook” domubiedru grupai “Siena tirgus” (https://www.facebook.com/groups/2109199182702532), kur notiek aktīva grupas dalībnieku piedāvājumu un pieprasījumu apmaiņa. Tāpat “Facebook” domubiedru grupā “Lopkopība” notiek aktīva grupas dalībnieku piedāvājuma/pieprasījuma apmaiņa, kā arī informācijas apmaiņa par lopkopību.
Savukārt tiem, kuri nav aktīvi sociālajā tīklā “Facebook”, iniciatīvas ierosinātāji aicina iesūtīt informāciju uz e-pastu lopkopiba.eu@gmail.com, norādot pērk vai pārdod, reģionu, apjomu, pļava/ruļļi/ķīpas, kontaktinformāciju ar telefona numuru. Šo informāciju LSA apkopos un publicēs mājaslapā www.lopkopiba.eu sadaļā “Siena tirgus”.
Ievērībai – gadījumā, ja tiek piedāvātas pļavas nopļaušanai, lūgums norādīt precīzu pamatinformāciju, piemēram, vietu, kur pļavas atrodas.
#SIF_MAF2023
Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma