Ziemellatvija.lv
Glikozamīns ir skrimšļaudu būvmateriāls, kas palīdz saglabāt veselīgas un stipras locītavas un piedalās jaunu saistaudu izstrādē. Ar gadiem organisma spēja sintezēt glikozamīnu samazinās, kā rezultātā rodas diskomforts un sāpes, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un pat kustībspēju. Kādas ir glikozamīna vērtīgās īpašības un kādos gadījumos to nepieciešams lietot papildus, stāsta farmaceite Laila Zālīte.
Aminopolisaharīds glikozamīns ir viela, kas sastopama teju visos organisma audos, bet lielākoties – skrimšļos, saitēs, cīpslās, kaulos, muskuļos, nagos, matos un ādā. Tas ir barojošs komponents, kas nodrošina aizsardzību pret locītavu skrimšļu pārklājuma nodilšanu, palīdz saglabāt skrimšļu izturību un elastību, kā arī veicina skrimšļu reģenerāciju jeb atjaunošanos. Glikozamīns stimulē proteoglikānu – skrimšļu būvmateriālu – sintēzi un spēju izstrādāt locītavu šķidrumu. Tāpat tas palīdz sintezēt hialuronskābi un kolagēnu, kam ir būtiska loma locītavu, saišu un saistaudu funkciju saglabāšanā.
„Glikozamīns mūsu organismā veic virkni svarīgu funkciju – tas aizsargā skrimšļus no pāragras sairšanas un deformācijas, aizkavē skrimšļu pārklājuma nodilšanu, bojājumu gadījumā aizkavē turpmāku audu zudumu, tādējādi ļaujot saglabāt skrimsli, kā arī palielina locītavu šķidruma izstrādi. Jo mazāk glikozamīna organisms producē, jo ātrāk dilst locītavu skrimslis, neatjaunojas locītavās esošais šķidrums un parādās locītavu sāpes un stīvums,” uzsver farmaceite Laila Zālīte.
Kādos gadījumos ieteicams lietot glikozamīnu?
Organisma spēju izstrādāt glikozamīnu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vielmaiņas traucējumi un dažādas saslimšanas, turklāt līdz ar gadiem sintezētā glikozamīna daudzums samazinās, kā rezultātā tas vairs nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, radot sāpes un diskomfortu. Lai nodrošinātu atbilstošu glikozamīna līmeni organismā, to iespējams uzņemt papildus – uztura bagātinātāju veidā.
Glikozamīnu ieteicams lietot:
- cilvēkiem, kuriem regulāri ir palielināta fiziskā slodze, aktīvi sportojot vai veicot fizisku darbu;
- lai nodrošinātu normālu metabolismu locītavās, tādā veidā palīdzot saglabāt kustību brīvību;
- deģeneratīvu locītavu slimību, piemēram, osteoartrīta vai reimatoīdā artrīta, gadījumā;
- ja parādījušies pirmie simptomi, kas var liecināt par locītavu problēmām – diskomforta sajūta, stīvums locītavās;
- cilvēkiem ar lieko svaru, kas rada pastiprinātu slodzi locītavām.
Pirmie rezultāti – pēc diviem mēnešiem
Uztura bagātinātāju un medikamentu ražošanas procesā glikozamīnu iegūst no jūras vēžveidīgo (vēžu, garneļu, krabju, omāru u.c.) hitīna apvalka. Visplašāk lietojamā uztura bagātinātāju forma ir glikozamīna sulfāts, kas aptiekās pieejams dažādos veidos – tabletēs, kapsulās, pulverveida un šķidrā veidā.
„Ieteicamā glikozamīna diennakts deva ir 1500 miligrami, bet, lai justu glikozamīna iedarbību, tas būtu jālieto vismaz 8–12 nedēļas. To ieteicams lietot kursa veidā trīs mēnešus un šo kursu atkārtot divas līdz trīs reizes gadā. Glikozamīns spēj palīdzēt arī nopietnu locītavu problēmu gadījumos, ļaujot ievērojami uzlabot kustību kvalitāti un līdz ar to – sniedzot iespēju samazināt ikdienā lietoto pretsāpju medikamentu devu vai pat pilnībā no tiem atteikties. Konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, iespējams gan efektīvi noteikt piemērotāko glikozamīna devu, gan nepieciešamības gadījumā noteikt šī preparāta ilgstošu vai pat nepārtrauktu lietošanu,” norāda farmaceite Laila Zālīte.
Informāciju sagatavoja: Agnese Grīnberga, Komunikācijas daļas vadītāja
Reklāma