Ģimenes ārstu neiespējamā misija – piezvanīt un pārliecināt katru līdz šim nevakcinēto

Iedzīvotāji, kuriem vēl nav sadarbspējīga Covid-19 sertifikāta, steidz vakcinēties, jo no 15. novembra vairākumam dažādu profesiju klātienē strādājošajiem jābūt obligāti šim sertifikātam. Tas nozīmē, tie, kuri līdz šim vēl cerēja, ka valdība tomēr atkāpsies no šīs stingrās prasības un nebūs obligāta vakcinācija, ja vien nevēlas pamest darbu, steidz saņemt vakcinācijas poti vai nu pie saviem ģimenes ārstiem, vai arī meklē citus variantus, piemēram, ierodas uz izbraukuma vakcināciju vai apmeklē vakcinācijas centrus.

Valkas novada pašvaldības sabiedrības veselības organizatore Baiba Vorobjeva informē, ka 3007 novada iedzīvotāji vēl nav vakcinējušies pret Covid-19. No tiem 888 ir vecuma grupā, sākot no sešdesmit gadiem un vecāki. Šie dati ir apkopoti uz 2. novembri. Tas liek domāt, ka novada teritorijā praktizējošajiem ģimenes ārstiem ir vēl gana daudz darba, lai ne tikai veiktu vakcināciju, bet arī pārliecinātu savus pacientus saņemt poti. Turklāt Veselības ministrija noteikusi, ka ģimenes ārstiem ir jāzvana saviem pacientiem, īpaši senioriem, un jāaicina uz vakcināciju.

Kas gribēja vakcinēties, sen to jau ir izdarījuši 

Mariannas Ķires ārsta prakses medicīnas māsa Anita Alksne uzsver, ka tie, kuri bija izlēmuši vakcinēties, to jau sen ir izdarījuši. Savukārt tie, kuriem pašlaik zeme deg zem kājām, jo līdz 15. novembrim ir jāsaņem vakcinācijas sertifikāts, poti pēc pieteikšanās var saņemt tajā pašā dienā vai jau tuvākajās dienās. Vidēji dienā pēc iepriekšēja pieraksta vakcinācijas poti saņem 15 cilvēki. 

“Šķiet, ka Valkā kā citviet pie ģimenes ārstiem nav divas nedēļas jāgaida rindā, lai vakcinētos. Šobrīd cilvēkus vakcinējam ar “Moderna” un “Janssen” vakcīnām, bet jauniešiem līdz 25 gadu vecumam piedāvājam “Pfizer” vakcīnu,” skaidro medicīnas māsa. Viņa atklāj, ka pēdējās dienās ģimenes ārste M. Ķire arī apzvana savus līdz šim brīdim nevakcinētos pacientus. A. Alksne atzīst, ka nereti daktere saņem cilvēku izteiktos pārmetumus, bet ir arī pozitīva pieredze, ka pēc telefonsarunas cilvēki atnāk un piesakās vakcinācijai.

Iedzīvotāji joprojām tic melu ziņām un nepieņem reālo situāciju

Trešdienas vēlā pēcpusdienā sazinoties ar ģimenes ārstu Māri Nātru, viņš stāsta, ka šajā dienā vakcinācijas poti saņēmuši 27 cilvēki. No tiem tikai seši bijuši seniori. Līdz trešdienai nedaudz mazāk kā 200 seniori, kuri reģistrēti M. Nātras praksē, vēl nav uzsākuši vakcināciju. Jāpiebilst, ka vairākums ģimenes ārsta praksē reģistrētie pacienti ir seniori. M. Nātra atzīst, ka pašlaik uz ģimenes ārsta praksi zvana un rindā piesakās tie pacienti, kuriem līdz 15. novembrim ir jāsaņem Covid-19 sertifikāts. Rindas praktiski neesot, taču reizēm gan ir jāgaida nedēļa. Viņš saprot cilvēku vēlmi tieši šajā brīdī vakcinēties, jo daudzi apzinājušies, ka reāli var palikt bez darba un iztikas līdzekļiem. Pirms tam ārsts dzirdējis dažādas atrunas, kāpēc cilvēks nevēlas vakcinēties. Reizēm dzirdētais ir bijis tik neizprotams, piemēram, ka cilvēks nevakcinēsies, pametīs Latviju un brauks uz Zviedriju, kur saņems sociālos pabalstus. Taču pašlaik arī tie, kuri līdz šim par vakcināciju teikuši skarbus vārdus, ārsta praksē meklē iespēju saņemt poti pēc iespējas ātrāk. M. Nātra min kādu gadījumu, – cilvēks ar augstāko izglītību līdz šim bijis vakcinācijas pretinieks, bet, saprotot, ka pēc 15. novembra viņš bez sertifikāta nevarēs strādāt pat veikalā pie kases, tomēr viedokli ir mainījis. Tas saistīts ar to, ka mūsdienās cilvēki, sasniedzot piecdesmit gadu vecumu, nemaz tik viegli nevar atrast darbu, kur nu vēl šajā sarežģītajā laikā, kad valstī plosās Covid-19 pandēmija.

M. Nātra, domājot par jautājumu, kāpēc seniori, tostarp arī Valkas novadā, tik kūtri vakcinējas, secina, ka viena daļa pakļāvusies dezinformācijai un viltus ziņām. Viņš aicina iedzīvotājus tomēr sekot līdzi oficiālajiem Latvijas ziņu kanāliem, tostarp arī radio, kur no rīta līdz vakaram tiek sniegta informācija par vakcinācijas nepieciešamību un atklāta reālā situācija par saslimšanas un miršanas gadījumiem. M. Nātra min pēdējo dienu sižetu no Daugavpils, kur slimnīcā no Covid-19 mirušos pacientus jau nav kur likt un, lai piederīgie apbedītu savus mirušos tuviniekus, kapsētās ir jāstāv rindā. Ir vēl grupa senioru, kuri ignorē pašreizējo situāciju, dzīvo citā pasaulē un savu vēlmi nevakcinēties izskaidro ar to, ka viņi nekur neiet, kā arī ne tuvinieku, ne paziņu lokā neviens nav inficējies ar Covid-19. M. Nātra šādos gadījumos skaidro, ka tomēr cilvēks iet uz veikaliem, kur arī var saķert šo lipīgo infekciju. Turklāt arvien biežāk nākas atklāt nepatīkamu lietu, proti, ar Covid-19 saslimušie neievēro karantīnu un stingro noteikumu –  karantīnā nedrīkst pamest dzīvesvietu. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc šī slimība tik strauji izplatās, jo atklājies arī, ka saslimušie bieži vien savam ģimenes ārstam melo un neatklāj kontaktpersonas, kā arī paši vieglprātīgi izturas pret karantīnas ievērošanu.

Dakteris atklāj arī to, ka vienai daļai senioru vakcinēties aizliedz bērni. Viņš pats saskāries ar šādu gadījumu. Proti, seniorei ir neliels bizness, un, lai tas pastāvētu, viņai ir nepieciešams Covid-19 sertifikāts. Viņa pati ir gatava vakcinēties, bet teikusi, ja to uzzinās tuvākie ģimenes locekļi, tad attiecības būs saspīlētas vai pārtrūks vispār. M. Nātra secina, ka šajā gadījumā tuvinieki ne tikai liedz pensionārei strādāt, bet arī pakļauj viņu riskam inficēties ar Covid-19. 

Savukārt ceturtā grupa iedzīvotāju, kuri ir neizlēmīgi attiecībā uz vakcinācijas nepieciešamību, ir tā saucamie krievvalodīgie. M. Nātra norāda, ka ne visi, bet tomēr lielākais vairākums. To viņš secina pēc ģimenes ārstes Ingas Nātras stāstītā, kurai ģimenes ārsta prakse ir arī Valmieras novada Sedā. Kā zināms, šajā mazajā pilsētiņā vairākums iedzīvotāju runā krieviski. Līdz šim sedēnieši ļoti kūtri vakcinējušies, bet pēdējo divu nedēļu laikā vakcinācijas tempi nedaudz pieauguši. Kā vienu no argumentiem, lai pagaidām nevakcinētos, krievvalodīgie min to, ka gaida “Sputnik” vakcīnu. M. Nātra stāsta, ka intereses pēc veltījis pusstundu laika, lai noskatītos ziņas Krievijas televīzijas kanālos. Viņš pārliecinājies, ka arī šajos kanālos iedzīvotājiem lielā apjomā tiek sniegta informācija par vakcinācijas nepieciešamību un aicinājums lietot maskas un cimdus.

Taču M. Nātra cer, ka tomēr cilvēki, īpaši seniori, izlems vakcinēties, jo saslimstība ar Covid-19 joprojām nerimstas. Viņš atklāj, ka šonedēļ (līdz trešdienai) viņa praksē reģistrēti deviņi jauni Covid-19 pacienti. M. Nātra novērojis, ka saslimšana notiek viļņveidīgi – ja iepriekšējā nedēļā Covid-19 pacienti izveseļojās un bija cerība, ka, iespējams, saslimšanas gadījumi nepieaugs, tomēr atkal parādās jauni inficēšanās gadījumi.

“Diemžēl šajos pandēmijas apstākļos cilvēki ir zaudējuši bailes un piesardzību. Esam pieņēmuši, ka Covid-19 kļuvis par mūsu dzīves sastāvdaļu, ar ko jāsadzīvo,” secina M. Nātra.

Tie, kuri grib dzīvot, vakcinējas

Ar Valkas ģimenes ārsti Līgu Putriņu sazināmies trešdienas vakarā pēc pulksten 18, jo trešdienās viņai ir vakara pieņemšana. Šajā ārsta praksē vairākums pacientu ir gados jauni cilvēki, tostarp bērni un skolēni. Ir arī tādi jauni cilvēki, kuri mācās, dzīvo un strādā citās pilsētās, piemēram, Valmierā vai Rīgā. Šiem saviem pacientiem L. Putriņa iesaka vakcinēties pašreizējā dzīvesvietā, piemēram, apmeklējot vakcinācijas centrus, un to viņi arī dara. Ģimenes ārste arī zvana saviem pacientiem, lai aicinātu vakcinēties. Viņa atzīst, ka ir no tām, kas neuzbāžas cilvēkiem gadījumā, ja viņi noliedzoši izsakās par vakcināciju. Noklausoties teikto, viņa sarunas beigās tomēr aicina izmantot iespēju saņemt bezmaksas vakcīnu, skaidrojot, ka cilvēki dzīves laikā vakcinējas gan pret gripu, gan pret ērču encefalītu. Šīs vakcīnas ir par maksu. Vērtējot statistiku, pašlaik L. Putriņas praksē ir vēl tikai četri seniori, kuri nav vakcinējušies. Arvien biežāk iespēju vakcinēties izmanto skolēni, sākot no 12 gadu vecuma. Viņi uz vakcināciju ierodas kopā ar vienu no vecākiem, pirms tam izrunājot visus neskaidros jautājumus. Šajā ārsta praksē trešdien vakcinācija pret Covid-19 veikta 17 personām. L. Putriņa skaidro, ka vakcinācija nenotiek katru dienu.

“Tie cilvēki, kuri grib dzīvot, nesaslimt un nenomirt, sen jau ir vakcinējušies. Dažiem to darīt piespiež tas, ka darbavietā pieprasa sertifikātu. Cik mēs, ģimenes ārsti, varam stāstīt un pārliecināt skeptiski noskaņotos, kas uzskata, ka šīs vakcīnas ir pēdējie mēsli. Tādus nepārliecināt. Tomēr, ja viņi pārdomā, bez liekām runām vakcinējam,” stāsta L. Putriņa.