Gaida iedzīvotāju ierosinājumus, kādam būt Jāņukalnam

Jau vairākus gadus Jāņukalna brīvdabas estrādē Smiltenē nekas nenotiek – Smiltenes novada pašvaldība, kam pieder šis objekts, ir konstatējusi, ka skatuve ir sliktā tehniskā stāvoklī un tāpēc ir bīstama ekspluatācijai.

Daudziem smilteniešiem Jāņukalns asociējas ar labām atmiņām par savulaik tur apmeklētajiem koncertiem, teātru izrādēm, zaļumballēm un citiem pasākumiem. Viņi vēlas atgūt šo vietu kultūras un atpūtas pasākumu apritē, bet par to, kā to izdarīt, iedzīvotājiem ir vispiemērotākais laiks izteikt savu viedokli. Tas iespējams tikai šomēnes.

Jābūt apdzīvotam visos gadalaikos

Smiltenes novada pašvaldība šogad augustā izsludinās arhitektūras metu konkursu Jāņukalnam (mets ir pirmsprojekta materiāls, kas atspoguļo apbūves ieceri teritorijas kompleksai attīstībai).

18. jūlijā Smiltenes kultūras centrā novada pašvaldība organizēja darbsemināru Jāņukalna attīstībai, lai definētu nozīmīgākās Jāņukalna nākotnes funkcijas un iegūtu radošas idejas un netradicionālus paņēmienus šīs teritorijas attīstībai, proti, piešķirtu tai jaunu veidolu, vienlaikus saglabājot estrādes funkciju. Attīstības koncepcija vērsta uz to, ka Jāņukalnam jābūt daudzfunkcionālam un apdzīvotam visos gadalaikos (pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā).

Seminārā piedalījās pašvaldības darbinieki, arhitektūras, plānošanas un ainavu arhitektūras eksperti un tie iedzīvotāji, kuri atsaucās pašvaldības aicinājumam būt klāt šajā pasākumā. Vispirms klātesošie dalījās savās sajūtās un emocionālajā pieredzē par Jāņukalnu. Otrajā daļā darba grupas meklēja un prezentēja citus līdzīgus objektus Latvijā un arī ārvalstīs – veiksmīgus un nepilnīgus piemērus, no kuriem iedvesmoties vai gūt vērtīgas mācības. Trešais uzdevums darba grupām bija radīt reālu vīziju par Jāņukalnu nākotnē – definēt tā funkcijas, ieskicēt apbūvi un prognozēt potenciālo kultūras piedāvājumu četros gadalaikos.

Tagad līdz 28. jūlijam tiks sagatavots seminārā izteikto ideju apkopojums, kā arī, balstoties uz šo apkopojumu, paralēli notiks darbs pie arhitektūras metu konkursa darba uzdevuma un nolikuma izstrādes, bet pašu konkursu pašvaldība izsludinās augustā, “Ziemeļlatviju” informē Mārtiņš Ulāns, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos.

“Pašvaldība virza uz metu konkursu Jāņukalna estrādes jeb koncertvietas attīstīšanu, teritorijas labiekārtojumu un apbūvi, kas saistīta gan ar koncertu iespēju paplašināšanu, gan ar pašvaldības funkcijām izglītības un kultūras aspektā,” skaidro Mārtiņš Ulāns.

Proti, darbseminārā tika ierosināts Jāņukalnā uzbūvēt ēku, kurā zem viena jumta atrastos Smiltenes mākslas un mūzikas skolas (tagad tās ir izvietotas vairākās ēkās). Ieskicēti vēl citi Jāņukalna attīstības virzieni – estrāde, parks ar piknika, bērnu rotaļu un privātu pasākumu norises zonu, kas iekļaujas Jāņukalna ainavā. 

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka kādreiz Jāņukalns bija apbūvēts. 1914. gadā tur divstāvu koka ēku kā vasaras sarīkojumu zāli uzcēla Smiltenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Nams nodega ugunsgrēkā 1999. gada ziemā.

Žūrija izvērtēšanai jau zināma

Jau ir apstiprināta konkursā iesniegto metu izvērtēšanas žūrija. Tajā darbosies arhitekts Juris Poga (Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem starptautiskā žūrija piešķīra Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu Latvijā par dziesmu svētku estrādes pārbūvi Mežaparkā), ainavu arhitekte Helēna Gūtmane (viņas uzņēmums SIA “Ainavu projektēšanas darb­nīca ALPS” piedalījās Smiltenes centra pārbūves projekta izstrādē) un Smiltenes novada pašvaldības pārstāvji – domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, domes priekšsēdētāja vietniece Gita Mūrniece, izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Ulāns, Smiltenes kultūras centra vadītājs Edgars Raginskis, pašvaldības teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine un novada būvvaldes arhitekte Zane Greisele.  

Pašvaldība apzinās, ka kopumā Jāņukalna teritorijas attīstība būs ilgtermiņa projekts, kas prasīs finanšu resursus, tāpēc tas tiks īstenots vairākos etapos ar prioritāti pēc iespējas ātrāk nodot ekspluatācijā brīvdabas pasākumu rīkošanas vietu.

“Aicinām ikvienu interesentu līdzdarboties Jāņukalna attīstības plānošanā un iesūtīt pašvaldībai savas idejas, kas ir aktuāli tieši šobrīd – pirms metu konkursa izsludināšanas,” aicina Mārtiņš Ulāns.

Ierosinājumi un priekšlikumi līdz 28. jūlijam jāiesūta viņam e-pastā martins.ulans@smiltenesnovads.lv.

Priekšlikums – Jāņukalnā uzcelt mūzikas un mākslas skolu

Arī Smiltenes novada domes deputāte, pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta jautājumu pastāvīgās komitejas locekle Inga Ērgle aicina iedzīvotājus aktīvi izteikt viedokļus par to, kādam Jāņukalnam būt nākotnē, uzsverot, ka pašvaldība viņu domās ieklausās un iespēju robežās cenšas ņemt vērā. 

Pēc šonedēļ notikušā semināra, kurā piedalījās arī Inga Ērgle, un tajā izteiktajām idejām deputātei personīgi ļoti pievilcīgs šķiet risinājums, ka ikdienā Jāņukalnā atrastos gan mūzikas un mākslas skola, gan brīvdabas pasākumu vieta. “Šobrīd Smiltenē mūzikas un mākslas skolas atrodas diezgan šaurās, nepiemērotās telpās. Jebkurā gadījumā nākotnē mums būs jādomā kādi modernāki risinājumi. Jāņukalns varētu būt vieta, kur dzīvo gan māksla, gan mūzika un ikdienā  būtu pilns ar bērniem un radošumu,” uzskata Inga Ērgle.

Smiltenes mākslas skola atrodas pavisam tuvu Jāņukalnam, Vaļņu ielā, tāpēc varbūtējo jurģu gadījumā jaunā mājvieta atrastos jau zināmā pilsētas rajonā.

Smiltenes mākslas skolas direktore Vineta Balode, kura arī piedalījās šonedēļ notikušajā seminārā par Jāņukalna attīstību, rosina – ja tiktu īstenota ideja par Smiltenes mūzikas un mākslas skolām zem viena jumta Jāņukalnā, ņemt piemēru no Saldus mūzikas un mākslas skolas, kur atrasts kompakts un pārdomāts risinājums.

Jāpiebilst, ka Saldus mūzikas un mākslas skola ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvu 2012. Skolas ēka tika uzteikta kā demokrātiska, ergonomiska, funkcionāla un skaista, rādot paraugu nākotnes būvkultūrai un iedvesmojot topošo mākslinieku personības. 

“Saldus ir labs piemērs, kā salikt divas skolas zem viena jumta. Tālāk attiecībā uz Jāņukalnu lai skatās kultūras cilvēki un domā, kā skolas ēkai piekombinēt klāt āra pasākumu vietu, ja tik tiešām tiks likts uzsvars uz jaunbūvi kā izglītības iestādi. Jāņukalnam ir sava vēsture, ko var redzēt vecajās fotogrāfijās, bijuši pat savi vārti. Nezinu, vai tagad var izdomāt ko diži jaunu. Ir jādomā, kas ir tas aktuālais, ko šobrīd vajag sabiedrībai, un kā to samērīgi salikt vienā vietā, lai nav tā, ka visa ir ļoti daudz,” savu viedokli izsaka Vineta Balode.

“Protams, mums, deputātiem, vēl būs darbs, kā labāk šo konceptu virzīt uz priekšu, jo ir skaidrs, ka tāda liela būve paņems gadus, līdz mēs nokļūsim līdz rezultātam,” atzīst Inga Ērgle.

Deputāte piebilst, ka pašvaldībai ir ļoti svarīgi saprast, kā Jāņukalnu varētu iedzīvināt jau ātrāk, vienkāršotā veidolā, ar minimāliem resursiem, nedaudz atjaunojot, lai tur varētu notikt pasākumi un Jāņukalns nepaliktu  novārtā  ilgu laiku. “Tepera ezera promenāde, kur tagad vasarās notiek koncerti vai citi pasākumi, ir laba vieta šādu pasākumu rīkošanai, tomēr lielu masveida sarīkojumu organizēšanai piemērotāks ir Jāņukalns,” piebilst Inga Ērgle.  

SEMINĀRĀ KLĀTESOŠO SMILTENIEŠU VIEDOKĻI

Līga Krūmiņa:

– Pašvaldība pareizi rīkojās, aicinot iedzīvotājus piedalīties seminārā, jo tur bija iespēja katram paust savu viedokli. Vēl joprojām ikvienam ir laiks nākt ar savām idejām, lai vēlāk nepārmestu, ka nav uzklausīti. Darba grupās izskanēja par plašāku funkcionalitāti Jāņukalnam, lai pasākumi nav tikai sezonāli, par aktīvu atpūtu teritorijā un lai tā būtu brīvi pieejama. Man patīk ideja, ka Jāņukalnā varētu atrasties mūzikas un mākslas skola, jo abām iestādēm ir grūtības ar telpām, turklāt tas dotu dzīvību Jāņukalnam. Noteikti ir jāsaglabā Jāņukalna brīnišķīgais reljefs, to nedrīkst izmainīt. Mūsdienās ir interesanti arhitektoniski risinājumi, kā daba var saplūst ar arhitektūru un cilvēka lietotu telpu un netraucē viens otram.

Rita Bormane:

– Man patika tas, kā bija noorganizēts seminārs un diskusijas. Bija ļoti interesanti. Pasākumā tika izteikta vēlme, lai Jāņukalnā būtu mākslas un mūzikas skola, parks, brīvdabas skatuve un koncertzāle. Ja nemaldos, visas darba grupas izteica vēlmi, lai Jāņukalnā būtu arī skatu tornis. Smiltene ir latviska pilsēta, un Jāņukalnu arī vajadzētu attīstīt ar latvisku konceptu. Man ļoti patika ierosinājums atjaunot Jāņukalna vārtus. Liela nozīme būtu, ja Jāņukalna attīstībai dabūtu valsts finansējumu, jo nauda ir svarīga, to uzsvēra arī seminārā.

#SIF_MAF2023

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.