Sagaidāma diskusija par ielu nosaukumu maiņu

Jau tuvākajā laikā Smiltenes un Valkas novadu pašvaldību deputāti izskatīs Publiskās atmiņas centra iesniegumus ar aicinājumu pārdēvēt vairākas ielas, kuru nosaukumiem izvēlētie vietvārdi ir komunistisko totalitāro režīmu vai rusifikāciju godinoši.

Smiltenes novadā tās ir Oktobra iela Variņos un Oškalna iela Apē, Valkas novadā – Friča Roziņa iela, Puškina iela un Oškalna iela Valkā.

Iesniedzējs norāda – tas neder neatkarīgā Latvijas Republikā

Iesniegumu abu minēto pašvaldību domju priekšsēdētājiem un deputātiem parakstījis Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Kārlis Kangeris. Iesniegumā Publiskās atmiņas centrs arī izskaidro savu nostāju, kāpēc šie vietvārdi ielu nosaukumos nav pieņemami.

Otomārs Aleksandrs Oškalns (1904–1947) bija nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) kaujinieks, LKP Centrālās komitejas opergrupas loceklis, LKP Rīgas apriņķa komitejas pirmais sekretārs, Staļina okupācijas Tautas Saeimas loceklis, PSRS Augstākās Padomes deputāts, Padomju Savienības varonis. 

Oktobra iela Variņos ir atgādinājums par 1917. gada Krievijas revolūcijas boļševiku komunistiskā totalitārā apvērsumu jeb PSKP propagandā – Lielo Oktobra sociālistisko  revolūciju.

Publiskās atmiņas centrs arī norāda, ka Fricis Roziņš (1870–1919) bija Viskrievijas Centrālās izpildu komitejas Prezidija loceklis, Padomju Krievijas Tautas komisāru padomes latviešu nacionālo lietu tautas komisārs, Padomju Krievijas klientvalsts Pētera Stučkas Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas terora laika Tautas komisāru padomes zemkopības komisārs, Latvijas Komunistiskās partijas veidotājs, Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa darbu tulkotājs, Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas V Londonas kongresa delegāts, Krievijas Satversmes sapulces deputāts, Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komitejas (Iskolata) priekšsēdētājs. 

Friča Roziņa iela Valkā izveidota 1988. gadā ar Valkas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu, lai atzīmētu 48. gadadienu kopš “padomju varas atjaunošanas” jeb Latvijas Republikas okupācijas un iekļaušanas PSRS 1940. gadā.

Attiecībā uz Puškina ielu Valkā Publiskās atmiņas centrs  norāda, ka Aleksandrs Puškins (1799–1836) bija Krievijas dzejnieks un Krievijas impērijas militārpersona.

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, kas 2022. gada 24. februārī izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus un nosūtīja šos ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Smiltenes un Valkas novadu pašvaldībām, taču oficiālu rakstveida atbildi nav saņēmis.

Centrs to atgādina 1. augustā nosūtītajos jaunajos iesniegumos abām pašvaldībām un pauž gatavību sniegt ieguldījumu turpmākajās diskusijās.  

Centrs abu pašvaldību deputātiem arī skaidro, ka Latvijā spēkā esošās tiesību normas paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem (arī ielu nosaukumos) izvēlas tādus ģeogrāfisko objektu nosaukumus, kas iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību un atbilst labiem tikumiem.

“Augsti vērtējam iniciatīvu beidzot likvidēt PSRS okupācijas totalitārā komunistiskā režīma, kā arī Krievijas Impērijas rusifikācijas politikas toponīmus ielu nosaukumos,” uz labvēlīgu lēmumu savā iesniegumā cer Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Iedzīvotāji  nosaukuma maiņā šobrīd piesardzīgi

Sazinoties ar Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu un Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka Publiskās atmiņas centra iesniegumi jau ir novirzīti uz pašvaldības komiteju sēdēm, kas notiks šomēnes, un pēc tam tos skatīs deputāti domes sēdēs. Tāpat tiks noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis pirms gala lēmuma pieņemšanas. Ja lēmums būs par ielu nosaukumu pārdēvēšanu, tas būs jāsaskaņo ar Valsts valodas centru un jāsaņem šī centra atzinums.

“Ziemeļlatvijas” uzrunātie iedzīvotāji vai nu ir pret ielu nosaukumu pārdēvēšanu, vai arī šaubās par šāda pasākuma lietderību.

Piemēram, Variņu ciema Oktobra ielas iedzīvotājai Maigai Āboliņai šīs ielas nosaukums saistās ar bijušo kolhozu “Oktobris”, uz kura radītās bāzes radās tagadējie Variņi.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” seniore uzsver, ka ir pret Oktobra ielas nosaukuma maiņu un viens no apsvērumiem ir arī tas, ka maiņas gadījumā vajadzēs pārrakstīt dzīvokļa adresi zemesgrāmatā.

“Man nav nekādu iebildumu pret Oktobra ielu. Man tas nosaukums vienmēr paticis, visi zina, ka te tāda iela ir. Kad kolhozs izveidojās, tad kolhoznieki tādu nosaukumu izdomāja. Toreizējais kolhoza “Oktobris” priekšsēdētājs Ēvalds Viļumsons bija slavens visā Latvijā, arī viņa un citu kolhoznieku piemiņa ir šādi iemūžināta. Tā ir cieņa pret tiem cilvēkiem, viņu darba mūžu. Es un mans vīrs esam par Oktobra ielu. Šo nosaukumu var sasaistīt arī ar gada mēnesi oktobri,” stāsta Maiga Āboliņa.

Variņu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Birkenšteins gan atceras, ka savulaik Variņos kāds vietējais iedzīvotājs jau rosināja Oktobra ielai, kas ir ciema galvenā iela, dot citu nosaukumu, bet tā arī līdz gala lēmumam šis jautājums nenonāca. “Iedzīvotāju viedokļi ir pretrunīgi. Nevar šim jautājumam pieiet viennozīmīgi. Iela tā nodēvēta par godu kolhoza “Oktobris”, nevis oktobrēnu piemiņai. Bija reiz kolhozs “Oktobris”, un visi tur strādāja,” atgādina Uldis Birkenšteins.

Lielākās diskusijas par ielu nosaukumu maiņu var būt Valkā, jo tur būs jādiskutē par trijām ielām.

Friča Roziņa ielas iedzīvotāja Dzintra Fišere jau tagad rosina ielu tādā gadījumā pārdēvēt vienkārši par Roziņa ielu. “Man ir grūti šobrīd komentēt ko vairāk, jo nezinu, kādus nosaukumus piedāvās vietā. Tad es varētu secināt, vai es tam piekrītu vai ne. Es jau no pirmās dienas, kad sāku te dzīvot, esmu pieradusi pie šī nosaukuma (Friča Roziņa ielas – redakcijas piezīme). Mūsu mājas iedzīvotājiem nekādas domstarpības par ielas nosaukumu nav bijušas,” stāsta Dzintra Fišere.

Šīs pašas ielas iedzīvotāja Spulga Šavalgina domā, ka ielai jāatstāj līdzšinējais nosaukums. “Varbūt es slikti zinu vēsturi un nezinu, kā Roziņš saistās ar revolūcijām un tamlīdzīgi, bet  mani šis nosaukums galīgi netraucē. Mēs jau aizejam galējībās ar to maiņu. Tāpat arī Puškina ielu vajag atstāt. Puškinam nav nekādas saistības ar Putinu un neko citu, kas mūs satrauc, – ar agresiju, okupantiem un tā tālāk,” uzskata Spulga Šavalgina.

Savukārt valcēniete Rudīte Rabuško “Ziemeļlatvijai” teic, ka viņas brālis ir vēsturnieks un viņš jau ilgu laiku šausminās, kāpēc Friča Roziņa ielai netiek nomainīts nosaukums.

“Puškina ielu gan negribētu aiztikt. Puškinam nav nekāda sakara ar padomju varu. Bet par Oškalna ielu man ir jāsmaida. Kad lika jaunās plāksnītes ar ielu nosaukumu, pie krustojuma ar Beverīnas ielu uzlikta plāksnīte “Oškalnu iela”. Tad nevienam nenāk prātā, ka iela nosaukta Otomāra Oškalna vārdā. Oškalna ielai vecais nosaukums ir Smēķu iela, netālu no tās tek Smēķupīte. Skolēni senos laikos gāja tur smēķēt. Ja ņem Oškalna vārdu ielai nost, ko tad liks vietā? Nez vai cilvēki gribētu dzīvot Smēķu ielā,” spriež Rudīte Rabuško.

VIEDOKĻI

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš:

– Šis jautājums šomēnes tiks skatīts Smiltenes novada pašvaldības Finanšu un attīstības jautājumu komitejā, tad arī atbildīgie speciālisti par to lems. Publiskās atmiņas centra iesniegumā argumentācija ir gana plaši pausta saistībā ar šīm divām ielām (Oktobra ielu Variņos un Oškalna ielu Apē – redakcijas piezīme) un totalitārās varas ietekmi uz šo ielu nosaukumu. Tagad, neatkarīgā Latvijā, mēs varam vērtēt un mainīt šo ielu nosaukumus, līdzīgi kā mēs izdarījām ar padomju laika pieminekļiem, kas simbolizēja totalitāro, komunistisko varu Latvijā. Domāju, līdzīgs lēmums varētu tikt pieņemts arī par šīm divām ielām.  Taču, visticamāk, tas nav viegls jautājums. Būs jāvērtē, cik ātri un kā mēs varam izdarīt. Droši vien būs nepieciešama iedzīvotāju iesaiste par šo ielu nosaukumu nomaiņu, kuri konkrētajās ielās dzīvo. Droši vien organizēsim tikšanās. Bet procesu mēs uzsāksim šomēnes – 24. augustā, kad notiks Finanšu un attīstības jautājumu komitejas sēde. Tad būs pirmā diskusija, kurā, visticamāk,  vienosimies par to, ka ejam tajā virzienā, un tad likumsakarīgi būs nepieciešamas visas pārējās darbības. Gala lēmums tiks pieņemts pēc nedēļas domes sēdē, kad būs deputātu diskusijas, un tad arī vienosimies un dosim pašvaldības administrācijai virzienu, kurā strādāt šajā jautājumā.  

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis:

– Šo iesniegumu skatīsim pašvaldības Attīstības lietu komitejas sēdē, kas notiks 19. augustā. Speciālistiem jau ir uzdots noskaidrot, ko tas izmaksātu pašvaldībai un ko – iedzīvotājiem, un vai izmaksātu. Kad iepriekš runājām par citu ielu, pacēlās jautājums par īpašumu pārreģistrāciju zemesgrāmatā, proti, vai tad ir izmaksas un, ja ir, kurš tās sedz. Neesmu sekojis līdzi beidzamajai likumdošanai, vai ir kas mainījies, bet savulaik par to būtu bijis jāmaksā iedzīvotājiem, un tie ir diezgan neplānoti izdevumi. Nevaram ignorēt materiālo izmaksu pusi. Šajos laikos, kad visam kāpj cenas, tāds papildu slogs ir būtisks faktors. Protams, idejiski mums nav nekādas vajadzības turēt šādus ielu nosaukumus, kaut gan faktiski mūsu gadījumā tās nav “kliedzošākās” ielas, tām nosaukumus nomainījām 1990. gadā. Šīs ielas (Friča Roziņa, Oškalna, Puškina iela Valkā – redakcijas piezīme) ir tādas, kur par katru varētu diskutēt. Jā, Fricis Roziņš bija komunists un tā tālāk, bet viņš varēja pilnībā pārtraukt Latviešu pagaidu nacionālās padomes darbu, taču 1917. gadā to aizliedza  formāli un padome turpināja pieņemt Latvijas neatkarības dokumentus. Ja Roziņa vietā būtu bijis kāds cits, tad varbūt nemaz nebūtu Latvijas sākuma. Taču negribu laikam skriet pa priekšu. Mēs par to spriedīsim komitejā un tad skatīsimies. Spriedīsim arī par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. 

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.