Gadumijā jāiztiek bez svētku uzrunām

Dvīņu pilsētu – Valkas un Valgas – iedzīvotāji, kā arī ciemiņi un iebraucēji no citām vietām jau trešo gadu pēc kārtas gadumiju svin kopīgajā laukumā Latvijas pusē. Šajā gadumijā uz skatuves kāpa kaimiņzemē Igaunijā populārais un atraktīvais dīdžejs Henri, kā arī varēja izbaudīt krāšņo Dona Ulvika šovu. Latviešu un igauņu kopīgo pasākumu organizēja Valkas novada pašvaldība kopā ar Valgas pilsētas vietvaru.

Daudzi pasākuma apmeklētāji atzina, ka uz kopīgo jaunā gadu sagaidīšanu bija ieradušies daudz Igaunijas puses ļaužu. Dažs labs latviešu mūzikas piekritējs sūkstījās, ka nebijusi iespēja izdejoties pie latviešu dziesmām, jo skanējušas dziesmas pārsvarā tikai angļu un igauņu valodā. Sociālajos tīklos ievietotie foto un video apliecināja, ka atnākušie dejoja, saskandināja šampanieša glāzes, cits citam vēlot laimīgu jauno gadu.

Pēc svētkiem “Ziemeļlatvija” saņēma kādas pensionāres (viņas vārds un uzvārds redakcijai ir zināms) telefona zvanu. Viņa stāstīja, ka uz gadumijas pasākumu devusies tāpēc, lai noklausītos Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājas Gitas Avotes svētku uzrunu.

“Diskotēka – tas ir labi, bet tā vairāk domāta jaunajai paaudzei. Mēs, seniori, gribējām noklausīties pašvaldības vadītājas svētku uzrunu. Līdz šim katru gadu tā jau bija kā skaista tradīcija, bet šoreiz nekā. Vai Gitai Avotei nav ko teikt novada iedzīvotājiem?” brīnās sabiedriski aktīvā pensionāre.

Lai noskaidrotu, vai gadumijas pasākumā nebija vai tomēr bija, tikai pensionāre nesadzirdēja, G. Avotes svētku uzruna, “Ziemeļlatvija” lūdza pašvaldības skaidrojumu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu speciāliste Dace Pūce skaidro: “Svētku pasākums tika rīkots kopīgi ar Valgas vietvaru. Abpusēji tika pieņemts lēmums šoreiz atteikties no tradicionālajām uzrunām, lai šī jaunā gada sagaidīšana būtu vienkāršāka un tuvāka iedzīvotājiem, ļaujot cilvēkiem vairāk izbaudīt atmosfēru un savstarpējo satikšanos bez formālām uzrunām.”

“Ziemeļlatvija” interesējās, vai novada pašvaldība sadarbībā ar igauņiem rīkoja arī svētku uguņošanu, jo pasākuma laikā blakus laukumam vairākās vietās sprāga svētku petardes un notika nelieli salūti, bet apkārtējie izteica dažādas versijas, kas ir salūtu organizētājs.
“Svētku uguņošana, tāpat kā 2022. un 2023. gadā, netika finansēta no novada pašvaldības līdzekļiem. Iniciatīvu organizēt uguņošanu izrādīja vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji, kas vēlējās piedalīties Jaungada svinībās,” norāda D. Pūce.

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.