Baiba Vahere
Smiltenes vidusskolas 12. klases skolniece Sindija Jirgensone iepriekšējā gada nogalē Smiltenes novada pašvaldības atzinības konkursā “Smiltenes novada jaunietis” nopelnīja titulu nominācijā “Gada jaunietis skolā 2023”. Ko šis tituls viņai nozīmē? Kas šobrīd ir aktuālākais Sindijas dzīvē? Kādu viņa gribētu redzēt Smilteni, kurā jaunieši pēc augstkolas beigšanas atgriežas?
“Zināju, ka esmu pieteikta minētajam konkursam, bet konkurence bija tik liela, ka, uzzinot par iegūto Gada jaunieša titulu, protams, biju mazliet pārsteigta,” atzīst Sindija. “Neslēpšu – jā, ir patīkams gandarījums par to, ka mans darbs pamanīts un novērtēts. Ļoti gribētos, lai tas iedvesmo arī citus skolēnus būt aktīviem, atvērtiem un iesaistīties skolas dzīvē. Domāju, ka ieguvēji no šādiem konkursiem ir arī visi tie, kuri, uzzinot par citu paveikto, nolemj nepalikt malā un aktīvi iesaistīties skolas un novada izaugsmē. Tas arī publiskajā telpā lauž stereotipu par to, ka laukos tikpat kā nav jauniešu. Ir gan! Un daudzi viņiem – ļoti radoši, darbīgi, gatavi ieguldīt lielu darbu savā izaugsmē!” Sindija ir smilteniete. “Sāku mācīties Smiltenes Centra vidusskolā, pēc skolu reorganizācijas visas trīs Smiltenes skolas apvienoja vienā izglītības iestādē.”
Sapnis par medicīnu
Sindijas ikdienā pēc brīvdienām lielāko laika daļu aizņems mācības. Viņa priecājas par nesen pabeigto autoskolu. “Tagad varu mierīgi gatavoties eksāmeniem.” Ņemot vērā to, ka Sindija nākotni vēlas saistīt ar medicīnu, viņa vidusskolā padziļināti apgūst ķīmiju, bioloģiju un angļu valodu. Kļūt par ārsti – tas ir Sindijas sapnis jau kopš bērnības. “Vēl tagad mamma dažreiz atceras, kā es – maziņa – mērījusi visiem mājiniekiem, lellēm un lāčiem asisnspiedienu, špricējusi rotaļlietām “zāles.””
Nesen Sindija pabeigusi Jauno mediķu skolu, kas noteikti atvieglos iestāšanos augstskolā un turpmākās studijas. Klasesbiedri zina: ja kādam vajadzīgs plāksteris vai radusies cita līdzīga ķibele, jāmeklē Sindija, jo viņai vienmēr līdzi viss šādiem brīžiem nepieciešamais… “Iespējams, tas saistīts ar manu nākotnes profesijas izvēli. Bet ikdienā par to īpaši nedomāju. Man vienkārši patīk citiem palīdzēt,” atzīst Sindija. Arī skolēnu pašpārvaldē viņa iesaistījusies, sirds vadīta. “Darbojoties pašpārvaldē, ir iespēja satikties ar dažādiem cilvēkiem, ar viņiem komunicēt, īstenot daudz labu ieceru. Tas ir interesanti. Tāpat kā atrast katram savu pieeju, lai viņu uzrunātu un iesaistītu skolas aktivitātēs.”
Sindijai kā skolas viceprezidentei galvenais uzdevums ir palīdzēt jauniešu pašpārvaldes prezidentei īstenot visu iecerēto. “Ikdienā rakstu skolēnu pašpārvaldes sēžu protokolus un tad, ja nepieciešams, cenšos labā nozīmē mazliet pabakstīt skolasbiedrus, motivēt viņus būt aktīviem, rūpēties, lai neieslīgtu rutīnā, skolā valdītu rosīga gaisotne.”
Sindija prot uzklausīt un iedvesmot vienaudžus. “Lai ar kādu par kaut ko vienotos, manuprāt, vispirms svarīgi cilvēku uzklausīt, iedvesmot ar savu piemēru,” uzskata Sindija. “Svarīgi, ka pusaudzis nejūtas apspiests, jo ikviena apspiestība rosina tikai pretestību. Tāpēc man ir būtiski uzklausīt, nepaiet garām, redzot, ka kāds atnācis uz skolu bēdīgs vai satraukts.
Man nekad nav paticis lielīties, arī par šo balvu pati neesmu nevienam īpaši neko stāstījusi, bet skolasbiedri tāpat to uzzinājuši un es ļoti priecāšos, ja nākamgad būs vairāk mūsējo, kuru paveiktais ļaus pretendēt uz šo balvu. Jo katram jau ir savi talanti, ar kuriem viņš var veidot sev apkārt labāku vidi un tolerantāku sabiedrību.”
Iniciatore daudziem pasākumiem
Sindija bijusi iniciatore un līdzautore gandrīz visiem skolas ārpusstundu pasākumiem. Jauniete aktīvi iesaistījusies dažādos projektos, palīdzējusi organizēt aktivitātes viesskolēniem, kā arī ieguldījusi daudz darba skolas tēla veidošanā un popularizēšanā. Sindija sniegusi vērtīgus ieteikumus vadībai par izglītības iestādes mikroklimata uzlabošanu un skolas attīstību nākotnē. Brīvajā laikā Sindija dzied Smiltenes vidusskolas jauniešu korī “Lido”. Viņa ir absolvējusi Smiltenes Mūzikas skolas klavieru klasi un Smiltenes Bērnu un jauniešu sporta skolas orientēšanās sporta klasi.
Iedvesmo vecāki, draugi un skolotāji
Par līdz šim sasniegto Sindija visvairāk pateicīga vecākiem, kuri bijuši ar viņu kopā dzīves svarīgākajos brīžos, vienmēr mīloši un gatavi atbalstīt. “Mani vienmēr iedvesmojis mammas piemērs. Arī viņa jau skolas gados bijusi ļoti aktīva, sabiedriska. Mamma ir tā, kura arī pēc visgrūtākās darba nedēļas prot atrast īstos vārdus, lai paslavētu par labo, kas izdevies, un iedrošinātu grūtību priekšā nepadoties. Un vēl – katram novēlu tādus draugus, kādi tie ir man. Arī viņi vienmēr bijuši ļoti atbalstoši. Tāpat esmu pateicīga arī Smiltenes vidusskolas skolotājiem, no kuriem daudzi ir tik atvērti un sirsnīgi. Mūsu skola nav formāla vide. Skolēns var aiziet pie skolotāja arī parunāties par dzīvi un sev aktuāliem jautājumiem.”
Lielākā vērtība – kopā pavadītais laiks
Šobrīd Sindija vēl nevar pateikt, vai pēc augstskolas atgriezīsies Smiltenē. “Taču nesaku arī: “Nē!” Pagaidām specialitāti vēl neesmu izvēlējusies. Ja mans darbs būs vajadzīgs Smiltenei, iespējams, atgriezīšos. Šobrīd lielākas darba iespējas medicīnas jomā strādājošajiem ir Valmierā, kur ir Vidzemes slimnīca. Kas vairākumam jauniešu svarīgi, lai viņi atgrieztos dzīvot šeit? – Izaugsmes iespējas un darba vietas. Vietas, kur var kopā ar draugiem atpūsties, labi pavadīt brīvo laiku. Lai būtu, kur dzīvot. Nevis kaut kur tālu laukos, bet tuvāk pilsētai, darba vietai. Ja šie jautājumi tiks atrisināti, iespējams, Smiltenē atgriezīsies vairāk jauniešu.
Sindija ļoti augstu novērtē Smiltenes apkārtnes skaisto dabu. “Man ļoti patīk pastaigāties, būt dabā. Kad laukā sniegs, pastaigas ar sunīti apvienojam ar ziemas prieku baudīšanu. Vasarā labprāt braucu ar velosipēdu. Brīvajā laikā man ļoti patīk arī gatavot ēst. Man ir svarīgi ar pašas gatavoto ēdienu iepriecināt ne vien ģimeni, bet arī darugus. Tas ir mans veids, kā izrādu savu mīlestību,” stāsta Sindija. “Svētkos parasti virtuvē darbojamies visa ģimene. Pēc tam kopā pasēžam, izbaudām vakaru. Labi apzinos, ka šis laiks, kad vēl visi varam viens otram būt tik tuvu, ir ļoti liela vērtība. Aizbraucot uz Rīgu, visticamāk, nevarēšu atbraukt uz mājām katru nedēļas nogali.”
Sindijai ir vēl kāds vaļasprieks – fotografēšana. Viņai īpaši patīk fotografēt saullēktus un saulrietus. “Mums ar draudzeni ir tradīcija: vasaras brīvlaika noslēgumā aizbraukt uz jūru un kopā sagaidīt saullēktu. Pa šiem gadiem jau sakrājusies paliela fotogrāfiju kolekcija.”
Brīvdienās un jaunajā gadā Sindija novēl visiem kārtīgi atpūsties, pavadīt iespējami vairāk laika ar saviem mīļajiem un neuztraukties par lieliem darbiem un problēmām. Jo nākamajā semestrī un gadā vajadzēs daudz spēka…
Reklāma