Sandra Pētersone
Smiltenes novada Kultūras centrs un Smiltenes novada muzejs sācis veidot 1991. gada janvāra barikāžu atceres pasākumus, ko skatīt piedāvās nākamajā mēnesī.
8. un 9. decembrī Kultūras centrā tika intervēti, filmēti un fotografēti teju 30 smiltenieši, barikāžu aizstāvji.
Viņi ir mums līdzās
Izstādi ar viņu fotogrāfijām Smiltenes novada Kultūras centrā atklās 13. janvārī, bet no videostāstu sižetiem veidoto filmu janvārī demonstrēs barikāžu atceres pasākumā pie Mēru muižas, kurā atrodas Smiltenes novada muzejs.
Fotoizstādi rīkos Smiltenes novada Kultūras centrs sadarbībā ar novada muzeju, Smiltenes vidusskolu un Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādi “Pīlādzītis”.
Ideja par to radās Kultūras centra mākslinieciskajai vadītājai Gitai Ozoliņai. Arī viņa bija 1991. gada janvāra barikādēs – toreiz 16 gadus veca Rīgas amatniecības vidusskolas audzēkne.
“Vēl tagad nespēju aizmirst to enerģijas lādiņu, kas sprakšķēja gaisā. It kā tas bija pavisam nesen, bet ir pagājuši 30 gadi. Domāju, daudzi jaunieši pat nenojauš, ka cilvēki, kuriem viņi paiet garām uz ielas, vai viņu kaimiņi ir bijuši barikāžu aizstāvji. Tāpēc vēlējos izstādi ar barikāžu aizstāvju fotogrāfijām mūsdienās,” stāsta Gita Ozoliņa.
Izstādes koncepcija vēl top, bet jau zināms, ka fotogrāfijas papildinās tajās uzņemto cilvēku novēlējumi.
Barikāžu aizstāvjus aizvadītajā nedēļā fotografēja Santa Sinka. Video Smiltenes novada muzejam filmēja Jānis Krūmiņš, kurš arī ir 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieks, savukārt intervēja Gita Ozoliņa un Smiltenes novada muzeja pedagoģe Līga Krūmiņa-Krīgere.
Jābrauc – citas domas pat nebija
Smiltenes novada muzejs videostāstus veido gan savam arhīvam, gan arī no tiem tiks montēta filma, ko varēs noskatīties digitālajā platformā un arī muzeja rīkotajā barikāžu atceres pasākumā pie Mēru muižas.
“Tie stāsti ir tik interesanti! Jau tad, kad uzrunāju barikāžu aizstāvjus, viņi stāstīja sirsnīgi un aizrautīgi. Kolēģes, dzirdot, kā runāju pa tālruni, teica, ka es esot “lidojusi”,” smaida Gita Ozoliņa.
Viņa piebilst, ka uzrunāta tika vien maza daļiņa no barikāžu laika dalībniekiem, smilteniešiem, – tie bija cilvēki, kuru kontakti ir novada Kultūras centra rīcībā.
“Daudz kas jau aizmirsies, ko varētu pastāstīt, bet ir patīkami, ka barikāžu aizstāvjus atceras,” “Ziemeļlatvijai” atzīst viens no intervējamajiem, smiltenietis Viesturs Banders. Viņš uz Rīgu aizbrauca barikāžu otrajā dienā, bet pēc tam – vēl trīs reizes.
Toreiz Viesturs strādāja milicijā par nepilngadīgo lietu inspektoru. “Jau pašā sākumā televīzijā bija raidījums par to, kas notiek. Izskatījās diezgan bīstami, bet man uzreiz bija skaidrs, ka jābrauc uz Rīgu, uz barikādēm. Cita doma pat prātā nenāca, kaut mājās bija divi bērni un sieva. Sievai pateicu, lai gatavo maizītes, ko ņemt līdzi,” atceras Viesturs Banders.
Barikāžu laiks ir 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumi, kas tika organizēti 1991. gadā no 13. līdz 27. janvārim.
Reklāma