Ja kāds vaicātu, ar kādiem kultūras un vēstures pieminekļiem ir bagāts Grundzāles pagasts, tad man pirmā prātā ienāk Aumeisteru muiža. Zinu, kaut kur tuvumā ir Grundzāles muiža, taču nez kāpēc bija radies priekšstats, ka mūsdienās no tās nekas nav palicis pāri, vien drupas divu ceļu krustojumā (tikai nesen uzzināju, tur kādreiz bijis krogs).
Un vēl no grundzāliešu stāstītā zināju, ka kaut kur vecās Grundzāles muižas vietā līdz mūsdienām ir saglabājusies vējtriece (ar vēja rotoru darbināma ūdens sūknis), – tas esot kaut kas interesants, apskates vērts.
Grundzāles muiža atrodas labu gabaliņu nostāk no ceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe, uz to ved šaurs zemes ceļš, kas rudenī un ziemā var būt grūtāk izbraucams.
Sasniedzot galamērķi, izrādās, – Grundzāles muiža ir pavisam reāla vieta, kur joprojām saglabājusies lielu, vecu koku ieskauta vēsturiskā apbūve. Kaut arī no pašas kungu mājas pāri ir palikušas tikai iespaidīgas drupas ar ārsienu fragmentiem, ieskaitot sienā iemūrētu plāksni ar nama uzcelšanas gadu “1857”, visai šai vietai kopumā piemīt senatnes šarms un aura. Tā ir vēl viena vieta, kur piedzīvot zudušo Latviju.
Vairāk lasiet laikrakstā “Ziemeļlatvija” piektdienas, 6. novembra, numurā.
