Līga Orleana
Jau pirmie fotokonkursa dalībnieki ir mūs pārsteiguši ar savu skaistumu un eksotiku.
Gaidām arī tava eksotiskā mājdzīvnieka bildi ar nelielu aprakstu, kāds ir viņa mīļākais ēdiens, kādas ir viņa labākās rakstura īpašības un kāpēc tieši šāda izvēle.
Konkursa nosacījumi šeit.
STĀSTI
Ilona Petrova – Hameleons Koko. Man bija tas gods rūpēties par bērnu mīluli hameleonu Koko. Diemžēl Koko jau pa varavīksni pastaigājas. Nav no lētākiem mīluļiem, bet mums viņš bija viss. ❤️
Kitija Bērziņa – Mūsu ģimenē janvāra vidū pievienojās bārdainā agāma (Pogona vitticeps), kuru nosaucām par Krollijas jaunkundzi (iedvesmojoties no multfilmas “Dziedi”). Krollijas jaunkundze šobrīd ir pavisam jauniņa un izaugot sasniegs aptuveni 50‒60 cm, šobrīd ir aptuveni trešā daļa no pieaugušas agāmas apmēriem. Ikdienā Krollijas jaunkundze ir viegli uzturams mājdzīvnieks ‒ labprāt ēd dažādus zaļumus un augļus (gurķus, salātu lapas, apelsīnus, bumbierus), bet, lai agāma varētu uztrenēt arī dabīgos instinktus, speciāli gādājam circeņus. Bārdainā agāma dzīvo terārijā, bet labprāt atrodas arī ārpus tā, ir draudzīga mēdz aizmigt arī uz pleca vai krūtīm. Bārdainā agāma neprasa lielas pūles tās uzturēšanai ‒ terāriju var tīrīt 2‒3 reizes gadā, barošana katru otro dienu. Svarīgi nodrošināt siltumu un uzmanīt laiku, kad mainās āda. Tad obligātas ir vannas peldes. Lai arī ilgu laiku ģimenē bija plānots uzņemt suni, apsverot visus par un pret, izlēmām priekšroku dot eksotiskam mājdzīvniekam.
Nataļja Boša – Bārdainā agama vārdā Ebby.
Nataļja Boša – Aksolotls vārdā Dinozaurs.
Sandra Krastiņa – Tie ir Ahatīnas milzu gliemeži ‒ Lielais un Mazais. Man viņus uzdāvināja pirms gada, maziņus (mazā pirkstiņa naga lielumā). Nebija doma par tādiem mājdzīvniekiem, bet sanāca. Tagad ir lieli. Ēd kabačus, ķirbjus, gurķus, tomātus, arbūzus, ābolus, salātu lapas, pienenes. Jāpiebaro ar kaļķi, lai čaula būtu stipra. Forši ‒ ārā nav jāved, klusi, dzīvo lielā kastē ar caurumiem. Ļļļoti patīk peldēties, pareizāk ‒ dušoties. Tad izlien visā garumā un staipa kaklu kā žirafes. Ļoti nomierina.
Nadežda Markoviča – Par papagaili nekad neesam domājuši, bet paziņas pārceļoties piedāvāja mums. Un vairs dzīvi bez mūsu Margo nevaram iedomāties. Vienmēr pamostas pirmā un modina pārējos. Ļoti patīk sēdēt meitai uz galvas. Kopā ir īstas draudzenes, seko līdzi no istabas uz istabu. No ēdiena gan izvēlīga, ēd tikai noteiktu barību – sēkliņas. Bet jaunums, kas iegaršojas, ir čipsi. Kaut gan ir liels būris, labprāt dzīvojas brīvībā, sēžot uz spilvena vai gultas.
Sandris Zvirgzdiņš – Tīģerpitonu meitene Čabulīte, 17 gadi. Garums 3 metri.
Una Gaine – Mans aksolotls Bobs. Cilvēki man dažreiz prasa, kas tā par zivi, vai arī, kas tas par briesmonīti? Par šiem eksotiskajiem dzīvniekiem no Meksikas pirms sešiem gadiem uzzināju no ārzemju jūtūberes, kurai mājās bija visādi akvārijos dzīvojoši radījumi. Noskaidroju, ka tos var nopirkt arī Latvijā, Rīgā. Kad mācījos pamatskolā, izlūdzos mammai aksolotlu, apsolot, ka par viņu rūpēšos katru dienu. Tā arī ir. Aksolotlam nepieciešams liels akvārijs un īpaši nosacījumi, lai tas dzīvotu ilgi. Piemēram, noteikta ūdens temperatūra, istabā nedrīkst būt pārāk saulains. Manu aksolotlu sauc Bobs. Ikdienā viņš ēd atkausētus asinstārpus, ko nav iespējams nopirkt Smiltenē. Tuvākā vieta ir Valmiera. Bet ir gadījies, kad izbeidzas barība mājās, Valmierā tā ir izpirkta un tuvākā vieta, kur to var nopirkt ir Sigulda. Tad jābrauc uz zooveikalu Siguldā pēc saldētajiem tārpiņiem, kas maksā aptuveni divus eiro. Katru dienu es Bobam dodu divus līdz trīs kubiciņus, ko iepriekš atkausēju. Pirmajos gados Bobu baroju ar špricīti, kas nāca līdzi Nurofenam. Iebāzu roku akvārijā un aksolotls piepeldēja klāt un ēda no “rokas”. Tagad asinstārpus uzlieku uz burciņas vāka un to nolieku uz akvārija pamatnes. Aksolotliem ir slikta redze, taču viņi izskatās tik mīlīgi, it kā vienmēr smaidītu. Mamma saka, ka tie atgādinot embrijus. Vairākas reizes bijis tā, ka akvārijā nevaru atrast Bobu. Viņš nav mazs, taču labi prot paslēpties. Reiz viņš labi notēloja, ka ir miris. Pusi dienas nekustējās. Es biju ekskursijā un mamma, zinot, cik ļoti man patīk aksolots un, ka es pārdzīvošu par Bobu, aizbrauca uz Rīgu pēc jauna. Atpakaļ ceļā viņai pazvanīja no mājām un pateica, ka viņš ir dzīvs. Kādu laiku man bija divi aksolotli katrs savā akvārijā. Zooveikalā jauno ieteica barot ar jēliem vistas filejas gabaliņiem, diemžēl viņš ilgi neizdzīvoja. Tāpēc Bobs joprojām turpina ēst tikai asinstārpus.
Evita un Evija – meitenes nedēļu atpakaļ nopirka sev eksotisku mājdzīvnieku. Šī jūras cūciņa, saukta Rodžers tika nopirkta veikalā DEPO, Valmierā, un ir kļuvis par draugu, sarunas biedru un atbalstu grūtā brīdi. Meitenēm ir liels prieks par savu mājdzīvnieku, viņas rūpējas, uztraucas, nodarbību laikā ilgojas samīļot mazo Rodžeru. Jau otro nedēļu Rodžeru ir iemīļojuši arī citi grupas dzīvokļu iemītnieki. Par Rodžera krustmāti meitenes dēvē Birutas vecmāmiņu. Neiztikt arī bez Indras atbalsta.
Reklāma