Ērģemes pagastu sakopj, neievērojot likumu

Sabiedrībā nonākusi ziņa, ka Valkas novada pašvaldībai piederošos īpašumos Ērģemes pusē (proti, “Ērģemes parks”, “Ērģemes skola” un “Ērģemes pils” teritorijās) šogad agrā pavasarī notikusi nelikumīga koku ciršana. Vai tiešām tur tika izcirsti koki bez meža inventarizācijas un nebija koku ciršanas apliecinājuma? Uzklausot vairākas iesaistītās puses, “Ziemeļlatvija” skaidro situāciju.

Kā stāsta Valsts meža dienesta (VMD) Ziemeļvidzemes virsmežniecības Valkas nodaļas vecākais mežzinis Jānis Jaunslavietis, VMD ir konstatējis, ka Valkas pašvaldībai piederošu īpašumu “Ērģemes parks”, “Ērģemes skola” un “Ērģemes pils” teritorijās ir notikusi nelikumīga koku izciršana. Koku ciršanai nav prasīts Valsts meža dienestam koku ciršanas apliecinājums.

“Konstatējām, ka šajās teritorijās ir notikusi augošu, sausu un nokaltušu koku ciršana bez koku ciršanas apliecinājuma, kas nozīmē, ka tas pats par sevi jau ir pārkāpums. Uz to brīdi nebija veikta arī meža inventarizācija. Par to, ka notikusi nelikumīga koku ciršana, sniedzām informāciju Valsts policijai, kas tālāk izmeklē šos gadījumus un skaidro lietas apstākļus attiecīgi pēc 109. panta – par patvaļīgu koku ciršanu un bojāšanu. Viss pārējais ir tikai pakārtoti. Mēs izvērtējām, vai mežam ir nodarīts kāds kaitējums. Šajā gadījumā tas nav noticis, bet, kas attiecas uz to, vai īpašniekiem – nocirsto koku turētājiem – ir nodarīti kādi zaudējumi, tas ir viņu (domāts, pašvaldības – red. piebilde) pašu ziņā,” norāda J. Jaunslavietis.

Interesējoties par šo gadījumu, pašvaldībā laikrakstam paskaidroja, ka šā gada 27. jūnijā ar Valkas novada pašvaldības izpilddirektora Aināra Zābera rīkojumu tika izveidota komisija par patvaļīgu koku ciršanu Valkas novada pašvaldībai piederošos īpašumos “Ērģemes parks”, “Ērģemes skola” un “Ērģemes pils”. Viens no šīs komisijas locekļiem ir mežzinis Agnis Birkavs (arī Valkas novada pašvaldības deputāts), kurš nupat arī sniedzis informāciju sociālajos tīklos.

“Saskaņā ar komisijas locekļu un Valsts meža dienesta sniegto informāciju, kopā trijos zemes gabalos ir nocirsti 82 dažādu sugu koki (priede, egle, bērzs, ozols, liepa, kļava, baltalksnis, blīgzna) ar kopējo krāju 33 kubikmetri koksnes. Pēteris Pētersons paskaidroja, ka koku ciršana ir notikusi ar viņa personīgo ziņu un par plānotajiem darbiem nav informējis Valkas novada pašvaldības izpilddirektoru Aināru Zāberu, pirms koku ciršanas nav prasījis Valsts meža dienestam koku ciršanas apliecinājumu un ka mežam nav tikusi veikta meža inventarizācija. Komisija arī konstatēja, ka darbi nav bijuši saskaņoti ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, lai gan tas bija jāveic, jo mežs atrodas kultūras pieminekļu aizsargjoslā,” publiskajā telpā ziņojis A. Birkavs.

Viņš uzskata, ka šādā veidā Ērģemes un Kārķu pagastu pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons ignorējis likumu un rīkojies patvaļīgi. “Protams, visi zina, ka viss, ko saku, var tikt raksturots kā interešu konflikts, jo darbojos gan mežniecībā, gan pašvaldībā, taču likums visiem ir viens. Man ir aizdomas, ka šie minētie gadījumi nebūs vienīgie, kas saistīti ar nelikumīgu koku ciršanu, taču pirms laika par to nerunāsim,” spriež A. Birkavs.

Arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Liekniņa apliecina, ka pie viņiem pēc saskaņojuma koku ciršanai neviens nebija vērsies. “Šajā gadījumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes redzeslokā ir valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi “Ērģemes viduslaiku pils” un “Ērģemes pilskalns” (Garais kalns), kuru 500 metru aizsardzības zonā jebkura saimnieciska darbība, tai skaitā arī mežizstrāde un koku ciršana, ir jāsaskaņo ar mums. Bet šādu saskaņojumu izsnieguši neesam, jo neviens nav vērsies ar šādu iesniegumu. Līdz ar to var tikt uzsākts administratīvais process par koku ciršanas faktu bez Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņošanas, izvērtējot nodarīto kaitējumu valsts nozīmes piemineklim. Ja tie aizsargjoslā nocirstie koki ir bijuši sausi vai bojāti un to nociršana neietekmē piemineklim atbilstošo vidi un ainavu, tad, iespējams, mums nebūtu bijis iemesls šo saskaņojumu nedot. Katrā ziņā arī mūsu inspektori dosies un apsekos šo teritoriju, attiecīgi tad tiks izdarīti secinājumi, par kādiem pārkāpumiem šajā gadījumā tiek runāts,” norāda I. Liekniņa.

Lietu izskata policija

Pēc A. Birkava paustā, Valsts policija saistībā ar šo ierosinājusi trīs krimināllietas un nosūtījusi vēstuli novada pašvaldībai ar jautājumu par zaudējumu precizēšanu. To, ka šādas krimināllietas ir ierosinātas, “Ziemeļlatvijai” apstiprināja arī Valsts policijas Valkas iecirkņa priekšnieks pulkvežleitnants Sergejs Majors, plašākas ziņas par tiem nesniedzot.

“Valkas novada pašvaldība no Valsts policijas ir saņēmusi paziņojumu, kurā, pamatojoties uz patvaļīgu koku ciršanas faktu, lūgts paziņot, vai pašvaldība vēlas būt par cietušo uzsāktajos kriminālprocesos, līdz ar to norādot pilnvaroto personu un kaitējuma kompensācijas apmēru. A. Zābers skaidro, ka Valkas novada pašvaldība ir izvērtējusi lietas apstākļus un paziņojusi Valsts policijai, ka nevēlas būt par cietušo uzsāktajos kriminālprocesos. Es kā Valkas novada pašvaldības deputāts uzskatu, ka A. Zābers ir rīkojies vienpersoniski, sniedzot atbildi Valsts policijai, un nav ņēmis vērā reālos apstākļus un komisijas viedokli. Iesaistot pašvaldības darbiniekus neatļautās darbībās, jau rodas zaudējumi, un konkrētajā gadījumā Valkas novada pašvaldībai stingri jāiestājas par zaudējumu piedzīšanu no lietā iesaistītajām amatpersonām,” uz problēmām norādījis A. Birkavs, kurš arī komentē situāciju kopumā. “Šāda rīcība ir patvaļa, jo īpaši, ja tas ir kā šajā gadījumā – no pašvaldības darbinieku puses attiecībā pret pašvaldības īpašumu. Šajā lietā daudz kas balstās uz principu – savējais savējo piesedz. Kāds tos kokus izcirta, nogādāja līdz katlu mājai un kādam būs no tā arī savs labums. Turklāt ir cirsti ne vien sausi, bet arī zaļi koki, kas arī nonāca malkā. Nu jau ir pagājis zināms laiks, tāpēc zaļie baļķi jau arī ir pārvērtušies par sausiem. 33 kubikmetri koksnes, tas nebūt nav maz,” tāds ir viņa redzējums.

Rīkojas atbilstoši pilnvarām

Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Ainārs Zābers apliecina, ka pēc pašvaldības iniciatīvas ir izveidota komisija ar mērķi apsekot, kā tika izcirsti šie koki, kāda ir reālā situācija minētajos īpašumos. “Attiecīgi šī komisija apsekoja un izvērtēja šajā lietā iesaistītos īpašumus, pēc kā izveidoja arī apsekošanas aktu. Pamatojoties uz komisijas iesniegto apsekošanas aktu, kā arī balstoties uz pārvaldes vadītāja Pētersona paskaidrojumu, nekādu iztrūkumu tur nesaskatījām, jo nekas jau nav pazudis – nocirstie koki ir atvesti pie katlumājas. Tātad arī pieņēmu lēmumu, ka pašvaldība šajā gadījumā nevēlas būt par cietušo, jo nekas no pašvaldības īpašumiem jau nav pazudis. Cita runa ir par nesakārtoto dokumentāciju, tas ir atsevišķs jautājums, kas nepaliks bez izskatīšanas,” norāda A. Zābers un piebilst, ka šajā sakarā, visticamāk, sekošot disciplinārsods.

A. Zābers atzīmē, ka rīkojies savu pilnvaru robežās, kur viņam ir tiesības pieņemt lēmumu pašvaldības vārdā, tāpat kā izdot rīkojumu vai tamlīdzīgi. “Atzīstot, ka pašvaldība nevēlas būt par cietušo, rīkojos atbilstoši savām pilnvarām. Šajā gadījumā nesaskatu nekādas pretrunas. Ir ļoti daudz strīdīgu, diskutablu jautājumu, kurus parasti arī izskatām pastāvīgajās komitejās. Nav šaubu – tiklīdz būs kādi jauni lietas pavērsieni vai diskutabli jautājumi, runāsim par tiem komitejās un ne tikai,” saka A. Zābers.

Valkas novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītājas vietnieks Daniels Minajevs apliecināja, ka pēc kopīgas sapulces ar pašvaldības speciālistiem tika virzīts jautājums par komisijas izveidošanu ar mērķi apsekot īpašumus un izvērtēt esošo situāciju. “Attiecīgi šī komisija apsekoja un izvērtēja šajā lietā iesaistītos īpašumus, pēc kā sastādīja arī apsekošanas aktu. Šīs komisijas apsekošanas akta mērķis bija uz doto brīdi saprast, vai minētā gadījuma rezultātā pašvaldība ir cietušais uzsāktajā kriminālprocesā,” norāda D. Minajevs un turpina: “Iepazīstoties ar kriminālprocesa dokumentiem, ir secināms, ka policija izmeklē nodarījumu, kur ir formāls sastāvs, tas ir, par kuru kriminālatbildība iestājas no paša nociršanas fakta, nevis nodarīto zaudējumu apmēra. Ja ir zaudējumi, mainās Krimināllikuma panta kvalifikācija. Kas attiecas uz cietušā tiesībām kriminālprocesā, tad, pamatojoties uz Kriminālprocesa likumu, tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesā ir pieteikts šāds lūgums. Tas nozīmē, ka tiesa sāk tiesas izmeklēšanas stadiju, dodot brīdi vēl laiku novērtēt gadījumu. Kā jau es pirms tam teicu, tad, pamatojoties uz apsekošanas aktu, tika izdarīti secinājumi. Attiecīgi arī mēs kā Juridiskā nodaļa esam pauduši juridiskos argumentus no savas puses, taču mēs nepiedalāmies lēmumu pieņemšanā, tas tālāk ir vadības ziņā,” viņš norādīja.

Mērķis – teritorijas sakopšanas vārdā

Ērģemes un Kārķu pagastu pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons stāsta, ka minētie koki izcirsti, lai sakoptu teritoriju un padarītu tīkamāku Ērģemes ainavu, kur bijuši arī sausi un bojāti koki, kas ne tikai neiekļāvās kopējā tēlā, bet bijuši arī apdraudējums pašiem pagasta iedzīvotājiem. Vienkāršiem vārdiem sakot, viņš uzskata, ka šobrīd ir radusies situācija, ka no mušas ir uzpūsts liels zilonis.

“Atbilstoši meža apsaimniekošanas noteikumiem nav notikušas kaut kādas neatbilstošas darbības. Vienīgais, kas no mūsu puses nav bijis izdarīts, ir šo ciršanas apliecinājumu savlaicīga neizņemšana. To sākotnēji nezināju, bet šobrīd savu atbildību par radušos situāciju arī nebūt nenoliedzu. Ja mēs būtu laikus izņēmuši ciršanas apliecinājumu par sanitāro cirti, tad šādā situācijā nebūtu nonākuši. Jāmin, ka šī pagasta teritorija jau vēsturiski bija veidojusies citā statusā vēl pagasta padomes laikos, kad 2002. gadā tika izveidots parks 25,3 ha platībā. Arī 2021. gada 25. februārī novada dome pieņēma lēmumu par Ērģemes Mežaparka izveidi šajā teritorijā. Līdz ar to mēs šo teritoriju kopām ar izpratni, kā to darīja mani priekšgājēji, – ja tas ir kāds bīstams vai sauss koks, to izcērt. Vēl varu piebilst, ka šo teritoriju ir apsekojuši gan biotopa eksperti, gan ornitologi, gan Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, un ejam uz priekšu, lai tuvākā nākotnē šo teritoriju atsavinātu no meža zemes un būtu visās institūcijas saskaņots un apstiprināts Mežaparka statuss. Šobrīd apzinos, ka pēc Valsts meža dienesta nostādnēm šī ir arī meža teritorija un šeit bija nepieciešams arī šis meža ciršanas apliecinājums. Šajā gadījumā notika saziņa ar Valsts meža dienestu, un šajā gadījumā šo teritoriju dabā apsekoja arī Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzinis Raivo Rudzītis, kurš atzina, ka pēc mežsaimniecības noteikumiem kokus šeit drīkstēja cirst,” stāsta P. Pētersons.

Viņš norāda, ka diemžēl tajā brīdī, kad Ērģemes pagasta pārvaldē ir saprasts, ka viņiem būtu bijis jārīkojas savādāk, neviens ar padomu tajā brīdī nav nācis palīgā. “Tajā brīdī, kad sapratām, ka esam rīkojušies nepareizi, diemžēl Valkas mežniecība nekādā veidā nepalīdzēja, skaidrojot šo situāciju un meklējot kaut kādu risinājumu,” viņš saka.

Kas attiecas uz uzsākto kriminālprocesu, P. Pētersons norāda: “Tas tiek uzsākts automātiski, jo Ērģemes pagasts atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras neitrālajā zonā. Šajā gadījumā parka vai vides teritorijai nav nodarīts nekāds absolūtais kaitējums, ne arī Valkas novada pašvaldībai ir radušies zaudējumi. Proti, koksne pāris mēnešus stāvēja mežā, lai kopš fakta konstatēšanas laika viss būtu visiem redzams un pārskatāms. Burtiski pirms Jāņiem kokmateriāli tika atvesti un novietoti pie katlu mājas. Nebūt nav tā, kā pēc publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem varētu domāt, – neviens koks nekur nav pazudis un nepazudīs. Tos visus ir plānots izmantot pašvaldības saimnieciskajam vajadzībām – apkures katla kurināšanai ziemā. Kas attiecas uz Ērģemes pilsdrupu teritoriju un to, ka netika saņemts saskaņojums no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, – tur būtībā bija pavisam cita situācija, kas neattiecas uz šo gadījumu. Proti, elektrolīniju attīrītājiem, lai varētu izvest nozāģētos materiālus, nācās nozāģēt burtiski divus alkšņus, lai garām varētu tikt traktortehnika,” atklāj P. Pētersons un uzsver, ka jebkuru pagasta iedzīvotāju, kuram rodas kaut mazākās šaubas par pašvaldības godaprātu, viņš aicina aizbraukt uz Ērģemi, apiet apkārt kapsētai, aiziet uz skolas pusi un pilsdrupām, kur apiet apkārt visai teritorijai. “Tur nav neviens augošs, veselīgs koks nocirsts. Mūsu vienīgais mērķis bija pagasta vides un teritorija sakopšana, sakārtošana – droša vide mūsu iedzīvotājiem, turklāt šī gada 19. augustā Ērģemē sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību būs seminārs “Ceļā uz Mežaparka veidošanu. Latvija ceļā uz klimatneitralitāti”. Tēma būs teritorijas publiskās zaļās ārtelpas plānošana – dabas un ainavu veidošana, kā arī otrs interesants stāsts, ar ko dalīsies uzņēmējs Māris Simanovičs, par bērzu plantācijām t.s. mūsu pagastos, kur aug 57 770 koku, kas 40 gadu laikā kompensē 12 175,25 tonnu CO₂ izmešu,”  tā P. Pētersons.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.