Eksperimenti virtuvē vainagojas ar jaunu statusu – mājražotāja

Sanita Kubuliņa ikdienā bieži rosās virtuvē. Visbiežāk gatavojot dažādus miltu izstrādājumus – kūkas, riekstiņus, sēnītes un cita veida cepumus. Lai savu produkciju varētu piedāvāt plašākam klientu lokam, kļuvusi par mājražotāju.

Aizvadītā gada nogalē Sanitu varēja sastapt dažādos tirdziņos, tostarp Smiltenē un Cēsīs.

Sanita ir pamanījusi, ka mūspusē netrūkt konditorejas izstrādājumu ražotāju, taču katram ir savs “rokraksts”. Sanitas atpazīšanas zīme ir klasiskie cepumi – riekstiņi, kas daudziem no mums saistās ar bērnības garšu. “Šis ir produkts numur viens, ar kuru es parasti uzrunāju savu klientu. Tie, kas pagaršojuši riekstiņus, atzīst, ka sen tos nav ēduši un atsauc atmiņā bērnībā iemīļotos cepumus. Patiesībā tie ir gana viegli pagatavojami, ja vien ir zināma laba recepte un ir pieejamas šo cepumu formiņas,” uzsver Sanita.

Kā otru mājražotājas izloloto un pieprasītāko produktu var minēt ruletes un kūkas, kas gatavotas uz olbaltumu bāzes.

Kūkas un našķi vairs nav jāpērk veikalā

Taujāta, kā sācies viņas ceļš uz miltu izstrādājumu ražošanu, Sanita teic, ka pirmie soļi šajā virzienā sperti nesen. “Pirms pāris gadiem vienkārši intereses pēc mājās pamēģināju uzcept kūku saviem radiniekiem. Pēc šāda eksperimenta saņēmu atsauksmes, ka ļoti garšīgi un būs jācep vēl citiem uz citiem svētkiem. Tā arvien biežāk tika ieslēgta cepeškrāsns. Meklēju receptes un sāku cept arī dažādus cepumus. Bet interese pašai mājās ko gatavot, eksperimentēt konditorejas jomā ir radusies vēl pirms kāda laika, – varbūt tīri likumsakarīgi, jo savā laikā trīs vai četrus gadus strādāju “Smiltenes pienā”, cehā pie kūciņu ražošanas. Tā bija lieliska pieredze, kas tagad man noder pašai kā mājražotājai. Vienā brīdī sāku domāt, kāpēc man kūkas jāpērk veikalā, ja varu pagatavot pati. Esmu cepusi gan siera kūkas, gan biskvīta, bet sapratusi, ka tieši gaisīgās kūkas ar olbaltumu izdodas vislabāk,” pamato Sanita.

Darot rodas arvien jaunas idejas. “Ar vienu vai dažiem produktiem konkurēt pārtikas tirgū ir ļoti grūti, tāpēc sortimentu mēģinu dažādot, skatoties, kas cilvēkiem vairāk patīk, pēc kā ir pieprasījums, pēc kā nav. Ir izveidojies tāds mazais klientu loks – daļa vairāk grib bento kūciņas, citi prasa tieši cepumus. Esmu izgājusi arī apmācības makarūnu pagatavošanā. Sanāk, bet gribas, lai ir labāk. Vai tas ir atkarīgs no krāsns vai kā cita, makarūni īsti neizdodas tādi, kā vēlos. Varbūt par maz “roka piešauta” vai tas nav mans. Ir arī idejas jauniem produktiem sortimenta papildināšanai,” viņa saka un piebilst, ka daži pasūtījumi kūkām jau pieteikti uz Lieldienu laiku. Aprīlī būs virtuvē jāpastrādā vairāk, jo jāgatavojas arī pavasara gadatirgum, kas Smiltenē norisināsies 19. aprīlī.

Sanita nosauc arī citus plusus, kas nākuši bonusā līdz ar mājražotājas statusu. Tagad Sanitai ir vairāk laika, ko veltīt savai meitiņai četrgadniecei Elzai, kura ir bērniņš ar īpašām vajadzībām. “Tagad man nav jāraustās uz pusēm, darbs – mājas. Elzai ir vajadzīga lielāka uzmanība, jābrauc pie speciālistiem. Tagad šo laiku varu veltīt bērnam, un tas ir pats svarīgākais. Cepumus un kūkas varu cept pa vakariem,” saka Sanita.

Prasības nebiedē

Sanitas gadījumā ceļš no idejas līdz kļūšanai par mājražotāju ir bijis ļoti īss. “Vēl aizvadītajā gadā strādāju algotu darbu, bet nejutu tajā piepildījumu un uzteicu darbu. Uzreiz sāku interesēties, kas man jādara, lai kļūtu par mājražotāju, kādi dokumenti jāsavāc un kādas prasības jāizpilda. Burtiski pusotra mēneša laikā to izdarīju un jau novembra beigās varēju reģistrēties mājražotāju sarakstā,” pamato Sanita.

Viņa uzsver, ka baidīties no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontrolēm nevajag un iedrošina arī citus oficiāli reģistrēt savu uzņēmējdarbību, ja var piedāvāt pircējiem mājās gatavotu produkciju. “Man laikam ceļā vienmēr gadās diezgan jauki un saprotoši cilvēki. Jā, PVD atbrauc, apskatās, kā ir ierīkota virtuve, kur tiek glabāti izejmateriāli, no kurienes tie iepirkti un tā tālāk. Tā ir normāla prakse. Es saskāros ar zinošiem un atbalstošiem inspektoriem, kas nevis par kaut ko nosoda, bet vairāk sniedz rekomendācijas, kādi uzlabojumi būtu jāveic. Pozitīvi, ka tikšanās ar inspektoriem bija ļoti vērtīga konsultācija. Protams, bija atsevišķas lietas, ko norādīja pie trūkumiem. Piemēram, pasūtot etiķetes, biju pieļāvusi daudz kļūdu. Uz etiķetes trūkstošā informācija man būs jāpieraksta ar roku. Tas viss laika gaitā ir uzlabojams, jo esmu šī ceļa pašā sākumā,” viņa saka.

Gatavos īpašu kūku

Nedēļas nogalē Sanita gatavos īpašu kūku, kuru svētdien vedīs uz Rīgu. To pasniegs šova “Koru kari” dalībniekiem – Talsu baltajam korim. Tajā dalībnieku vidū ir viņas dēls Jānis Kubuliņš.

Kā sagadījies, ka Jāni varam redzēt šajā korī, Sanita stāsta: “Kad sākās atlase “Koru kariem”, viņš saprata, ka uz mēģinājumiem Smiltenē neizbraukās, jo strādā Rīgā, tāpēc mēģināja kandidēt Rīgas un Talsu korī. Talsu baltajā korī viņš izrādījās iederīgs kā puzles gabaliņš. Taisnība, sekoju līdzi diviem koriem – priecājos par Smiltenes raibo kori, turu īkšķus arī par Talsu balto kori. Kā saku, cenšos atbalstīt abus korus, kā nu man izdodas, vienu ar kūkām, otru ar balsojumu,” atklāj Sanita un uzsver, ka tas ir televīzijas šovs, ko vajag un ir vērts skatīties, jo īpaši, ja ekrānā var ieraudzīt savējos. Sanitas ģimenē svētdienu vakari paiet pielipušiem pie TV ekrāna. Taču šajā svētdienā būs tā īpašā reize, kad Sanita dosies uz Rīgas Kinostudiju un jutīs līdzi dalībniekiem, izbaudot visas emocijas klātienē.

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.