Ekonomika straujāk augs nākamgad

Valsts ekonomikas straujāka atgūšanās no pandēmijas un kara izraisītā krituma gaidāma nākamgad, prognozē Latvijas Bankas (LB) eksperti. Savukārt reģionos tautsaimniecības izaugsmei ir vēl neizmantotas iespējas, vērtē LB prezidents Mārtiņš Kazāks un Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Inflācija zema

Šogad Latvijas ekonomikas izaugsme iekšzemes kopprodukta (IKP) izteiksmē būs pieticīga, jo ārējais pieprasījums ir vājāks, nekā gaidīts. Savukārt vidējā termiņā izaugsmei jaudu piešķirs situācijas uzlabošanās eksporta tirgos un investīciju aktivitāte. Tādu secinājumu eksperti pauda LB rīkotajā diskusijā par globālās, eirozonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad janvārī Latvijas eksporta vērtība pirmo reizi pārsniedza importa apjomu. Pozitīva ārējas tirdzniecības bilance liecina par tālāka kāpuma potenciālu, tomēr jārēķinās ar Latvijas atvērtās ekonomikas atkarību no ārējiem tirgiem.

Kā uzsvēra M. Kazāks, «inflācijas pūķis ir piespiests pie zemes» – cenu kāpums šogad ir zemāks, nekā prognozēts iepriekš, un inflācija saglabāsies zema arī nākamajos gados.

Jāatgādina, ka inflācijas savaldīšanas cena pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vairākkārt palielinātajām aizdevumu procentu likmēm bija uzņēmumiem dārgāki un grūtāk pieejami kredīti bankās. LB pārstāvji nesniedza konkrētu atbildi uz diskusijas dalībnieku jautājumiem par procentu likmju samazināšanu, vien atzīstot – visticamāk, ECB varētu to darīt pakāpeniski, monitorējot situāciju tirgū, taču lēmums būs atkarīgs no kopējās ekonomikas atkopšanās eirozonā.

Darba tirgus situācija saglabājas labvēlīga darba ņēmējiem, pauž LB pārstāvji. Darbaroku trūkums uzturēs strauju algu kāpumu, paredz ekonomikas eksperti. Savukārt uzņēmējiem darbaspēka izmaksu pieaugums vājina konkurētspēju, ja iepaliek produktivitātes uzlabojumi, un tas ir tautsaimniecības izaugsmes risks. Gan no dažādu nozaru uzņēmumiem, gan no uzņēmēju organizācijām uzstājīgi izskan aicinājumi atļaut ārvalstu darbaspēka plašāku izmantošanu lielākos projektos un aktīvās ražošanas sezonas laikā.

Iniciatīva un sadarbība

LB eksperti sākuši vērtēt arī reģionu ekonomikas situāciju, uz «Bauskas Dzīves» jautājumu par reģionu attīstību atbildēja M. Kazāks: «Latvija nebeidzas 50 kilometrus aiz Rīgas. Pavasarī rīkosim diskusijas reģionos par ekonomikas izaugsmi, apspriežot, kas būtu lietas labā jādara.»

U. Rutkaste skaidro, ka reģionu tautsaimniecībai ir daudzas dimensijas: «Ir lielas atšķirības reģionālajā kreditēšanā. Ir reģioni ar ievērojamu attīstību, un lielā mērā tas atkarīgs no vietējās varas rīcības un spējām, kā arī no vietējo uzņēmēju motivācijas.» Kā labos piemērus U. Rutkaste min Valmieru un Smilteni, kur pēdējā desmitgadē vērojama ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju skaita kāpums. «Galvenais – «neuzsēdināt» reģionus uz kādas valsts budžeta dotācijas «adatas». Veiksmīgie reģioni pierāda – ja grib, tad var. Svarīgi, lai reģioni ir savienoti ar pārējo pasauli, – te vajadzīgi labi ceļi un internets, iespēja saņemt un sūtīt preces,» vērtē U. Rutkaste, «tas amatniekiem un meistariem atver visu plašo pasauli kā eksporta tirgu.»

M. Kazāks pauž, ka jāņem vērā Latvijas ekonomikas īpatnība, proti, galvaspilsētas dominējošais potenciāls: «Ja Rīga būs vāja, reģionu centri nepavilks visu Latviju. Ja Rīga augs strauji, arī reģioniem tas dos attīstības iespējas. Svarīgi strādāt kopā, sadarbojoties galvaspilsētai, valdībai un reģionu pašvaldībām. Tas mums pavērtu virkni iespēju, kas devušas rezultātu Lietuvā, bet Latvijā nav izmantotas.»

Valda iekšzemes pieprasījums

Vērtējot kopējo valsts ekonomikas perspektīvu, U. Rutkaste skaidroja, ka iekšzemes pieprasījums šogad saglabās vadošo lomu, bet 2025. gadā atjaunosies arī ārējais pieprasījums. Inflācijas prognoze sarūkošo energoresursu cenu ietekmē ir mazāka gan šogad, gan nākamgad.

LB eksperti koriģējuši valsts budžeta deficīta prognozi 2025. – 2026. gadā, jo gaidāms sadārdzinājums aizsardzības izdevumu un «Rail Baltica» izmaksu pieauguma dēļ. Budžeta deficīts jānotur līdz 3% saskaņā ar Eiropas Komisijas nosacījumiem, tāpēc ar citiem izdevumiem jābūt piesardzīgiem, secina U. Rutkaste.

Mūsu valsts ekonomika pēc pandēmijas un kara izraisītās lejupslīdes atkopsies lēnāk, nekā gaidīts, tomēr Latvijai ir laba perspektīva, jo inflācija pašlaik ir zemākā Eiropas Savienībā. Vērojams diezgan liels darba algu spiediens, taču produktivitāte Latvijā stāv uz vietas. «Ja uzņēmēji šīs papildu izmaksas nevar ielikt cenā, tas samazinās konkurētspēju, un risinājums ir mazināt izmaksas vai peļņas maržu.»

Kā risinājumu joprojām augstajam darbaspēka pieprasījumam LB eksperti iesaka darbaspēka skaita palielināšanu, atvieglojot imigrācijas politiku. «Latvijā vietējā darbaspēka rezerve ir ap 700 tūkstošiem, taču šo grupu grūti dabūt tirgū, jo ir prasmju neatbilstība, veselības problēmas, daudz jāiegulda,» vērtē U. Rutkaste.

Ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos kavē arī citi faktori, piemēram, sarežģīta būvniecības procedūra, salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Tas jārisina administratīvi un neprasa daudz ieguldījumu, atzīst eksperts.

Vairāk labu uzņēmumu

M. Kazāks norāda, ka Latvijā ir labi, pasaulē konkurētspējīgi uzņēmumi, bet to ir maz, tādus vajadzētu vairāk. Eksporta tirgus joprojām ir ar augošu tendenci, tomēr tas mainās ar garāku inerci, tāpēc uzņēmumiem jāveido rezerves iespējamam peļņas samazinājumam, lai nezaudētu investīciju iespējas.

M. Kazāks uzsvēra, ka pēc krituma pagājušajā gadā šogad ekonomiku uz augšu vilks galvenokārt valdības investīcijas, bet vajadzīgi vairāk privāto ieguldījumu. Prognozētais investīciju kāpums 5 – 6% gadā ir neliels, taču palīdzēs izaugsme Eiropas tirgū un iedzīvotāju pieaugošā drošība tērēt, atgūstot ar augsto inflāciju zaudēto ienākumu līmeni.

«Galvenie atspēriena punkti ir augošs eksports, investīcijas un patēriņš. Gribam redzēt vairāk investīciju, atbalstīt uzņēmumus ar augstu konkurētspēju un «ievilkt» darba tirgū latento darbaspēku, lai ir straujāka izaugsme,» secina eksperts.

Skaidrojot iespēju ECB pieņemt lēmumus par aizdevumu likmju samazināšanu, M. Kazāks atzina – pašlaik tirgus iepauzē, inlācija turas ap 2%, un tas ir ļoti labi. «Likmju mazināšana notiks pa soļiem, bet – cik liels būs katrs solis, to redzēsim pēc situācijas,» secina eksperts, «līdzsvara likme būs atkarīga no ekonomikā notiekošā. Pašlaik ECB likmes monetārā politika ir ekonomikai ierobežojoša, bet nezinām, kad tā kļūs stimulējoša.» LB prezidents paredz, ka šogad tas nebūs, jo «inflācijai ir niķis «atdzīvoties»».

U. Rutkaste piebilst – svarīgi reālās likmes mērīt, balstoties uz sagaidāmo inflāciju, un nākotnē tās nav tik milzīgas.

M. Kazāks rezumē, ka šis gads ir ar mazāku izaugsmi gan Latvijā, gan visā Eiropā, jo nenoteiktība kara ietekmē joprojām ir augsta, politiskie soļi ar sankcijām – plašāki un augoši. «Ja nekas nemainīsies, kāpšana kalnā šogad būs vēl bikla, bet spēcīgāka nākamgad,» pauž LB prezidents. Viņš uzsver: «Tomēr glāze ir līdz pusei pilna – mēs varam labāk.» Precīzākas ekonomikas attīstības prognozes būs zināmas aprīļa beigās.

Vairāk informācijas ar izklāstu par ekonomisko norišu vērtējumu un makroekonomikas pārskatu publicēta vietnē «makroekonomika.lv».

ANTRA ĒRGLE