Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir vērsušies pēc padoma pie profesionāļiem vai zvanījuši uz uzticības tālruni situācijā, kad pamanījuši pazīmes par iespējamu vardarbību ģimenē, liecina IKEA aptaujas dati. Lai gan sabiedrības informētība par vardarbību ģimenē pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies, liela daļa cilvēku joprojām neiejaucas, kad kļūst par vardarbības ģimenē lieciniekiem. Klīniskā psiholoģe skaidro, kāpēc līdzcilvēki bieži neiejaucas, un kas ikvienam būtu jāzina, saskaroties ar šādām situācijām.
“Vilcināšanās iejaukties vardarbības situācijās bieži vien ir saistīta nevis ar vienaldzību, bet gan ar bailēm, sociālo spiedienu, informācijas trūkumu un psiholoģiskiem faktoriem. Tāpēc, izglītojot sabiedrību par vardarbību ģimenē un tās novēršanu, ir svarīgi sniegt skaidras norādes par to, kā apkārtējie var droši palīdzēt un atbalstīt cietušos,” saka klīniskā psiholoģe Santa Ozoliņa, kas ikdienā strādā krīzes centrā, palīdzot cilvēkiem, kuri cietuši no vardarbības ģimenē. Viņa uzsver – ja līdzcilvēkiem rodas aizdomas par vardarbību ģimenē, jāatceras, ka pat neliels atbalsts var palīdzēt cietušajiem nejusties tik vientuļiem un saprast, ka palīdzība ir pieejama. Taču vienlaikus nepieciešams rīkoties uzmanīgi, pārdomāti un cienot cietušā situāciju.
Bailes no iespējamajām sekām
Eksperte skaidro, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vilcinās iejaukties, ir bailes no iespējamajām sekām. Apkārtējiem var būt bažas, ka varmāka var kļūt agresīvs pret viņiem vai ka iejaukšanās var radīt spriedzi kaimiņu, draugu vai radinieku starpā. Pat apzinoties, ka situācija ir būt nopietna, šīs bailes var atturēt viņus no rīcības.
Psiholoģe S. Ozoliņa norāda, ka vēl viens svarīgs faktors ir neskaidrība par to, kā rīkoties. Daudzi nav pārliecināti, kam ziņot vai kā drošā veidā palīdzēt cietušajam. Pastāv arī bailes kļūdīties vai nepareizi novērtēt situāciju. IKEA aptaujas rezultāti apstiprina klīniskās psiholoģes novērojumus – puse no tiem, kuri pamanījuši vardarbību ģimenē vai kuriem bijušas par to aizdomas, jutās noraizējušies par cietušās personas drošību, bet 40 % atzina, ka nav bijuši pārliecināti, vai un kā palīdzēt.
Turklāt cilvēki ir mazāk gatavi iejaukties, ja šādai situācijai ir arī citi liecinieki, jo visi pieņem, ka gan jau kāds cits uzņemsies atbildību. Rezultātā bieži vien nerīkojas neviens. Tā var notikt ne tikai sabiedriskās vietās, bet arī ikdienas situācijās radu vai draugu lokā. Arī personīgās attiecības var atturēt no rīcības. Ja iespējamais varmāka ir draugs, radinieks vai paziņa, līdzcilvēkiem var būt grūti pieņemt vardarbības faktu vai arī viņi baidās sabojāt attiecības.
Kā apkārtējie var droši palīdzēt
IKEA sociālās iniciatīvas “Pamani vardarbību” ietvaros veiktas aptaujas dati liecina – 42 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka, pamanot vardarbību ģimenē, būtu gatavi iejaukties, ja viņiem būtu vairāk informācijas un skaidrāki norādījumi, kā droši rīkoties. Tāpēc psiholoģe sniedz praktiskus padomus, ko darīt, ja pamanīta vardarbība ģimenē vai par to radušās aizdomas.
Izrādi atbalstu un uzklausi. Dažreiz vissvarīgākais ir vienkārši parādīt, ka cilvēks nav viens. Ja tev ir iespēja drošā vidē parunāt ar cietušo, tad mierīgi pajautā, vai viņam viss ir kārtībā, un piedāvā uzklausīt. Svarīgi nebūt pārāk uzstājīgam, nekritizēt un nenosodīt, ja cietušais nav gatavs dalīties ar notiekošo.
Informē par pieejamo atbalstu. Cilvēki, kuri piedzīvo vardarbību, ne vienmēr zina, kur meklēt palīdzību. Taču apkārtējie var dalīties ar informāciju par atbalsta iespējām – sociālajiem pakalpojumiem vai palīdzības tālruņiem, kur vērsties krīzes situācijās. Pat vienkāršas informācijas sniegšana var būt pirmais solis, lai cilvēks spētu meklēt palīdzību.
Ziņo policijai par nopietnu un tūlītēju apdraudējumu. Ja pastāv briesmas personas drošībai, veselībai vai dzīvībai, ir svarīgi informēt atbildīgās iestādes, piemēram, policiju. Tas ir īpaši svarīgi, ja dzirdama fiziska vardarbība, izteikti draudi vai ir aizdomas par situācijas saasināšanos.
Rūpējies par savu drošību. Ir svarīgi neapdraudēt sevi. Ja situācija ir bīstama un varmāka ir agresīvs, labāk ir neiejaukties konfliktā un nekavējoties zvanīt policijai. Izvairies no konfrontācijas ar varmāku, jo tā var situāciju saasināt vēl vairāk.
Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:
- informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);
- uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);
- valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801;
- bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis: 116111;
- vardarbības prevences tālrunis palīdzībai, pirms domas kļūst par vardarbību: 22045225 (darba dienās no plkst. 06.00 līdz 12.00 un no plkst. 18.00 līdz 00.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti);
- ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 112.
Par sociālo iniciatīvu “Pamani vardarbību”
Kampaņa ir daļa no IKEA ilgtermiņa sociālās atbildības iniciatīvas “Pamani vardarbību”, kas atbalsta uzņēmuma apņemšanos veicināt labāku ikdienas dzīvi daudziem, tai skaitā drošu dzīvi mājās. Šī IKEA iniciatīva ietver sabiedrības informēšanas kampaņas, krīzes centru labiekārtošanu, kā arī darbinieku iesaistes un atbalsta pasākumus. Atbalstot krīzes centrus visās trijās Baltijas valstīs, IKEA uzlabo no vardarbības ģimenē cietušo pagaidu dzīves apstākļus. Kopš iniciatīvas uzsākšanas 2020. gadā Baltijā ir renovēti septiņi krīzes centri, atjaunojot dzīvojamās telpas vairāk nekā 1700 kvadrātmetru platībā. Šis darbs turpināsies arī 2026. gadā.
*Aptauju pēc IKEA pasūtījuma 2026. gada februārī veica izpētes uzņēmums Norstat. Kopumā tiešsaistes aptaujā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
