Dažādu sadzīvisku un profesionālu traumu gūšana Latvijā saglabājas salīdzinoši augstā līmenī. 2024. gadā apdrošinātāji reģistrējuši kopumā vairāk nekā 26 tūkstošus apdrošināšanas gadījumu, kas ir par 10 % vairāk nekā 2023. gadā, kad tika fiksēti 24 tūkstoši gadījumu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.* Īpaši satraucošs ir fakts, ka bērnu un skolēnu traumu skaits gada laikā pieaudzis par 13 % – no 8250 gadījumiem 2023. gadā līdz 9350 gadījumiem 2024. gadā. Tikmēr pieaugušo traumu skaits audzis par 8 %, no 15,9 tūkstošiem līdz 17,2 tūkstošiem gadījumu.
“Dati liecina, ka traumatisms ir izplatīts gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Augošais bērnu traumu skaits norāda, ka ir jādomā par drošības uzlabošanu gan skolās un sporta nodarbībās, gan ģimenēs, jo bērnu traumatisms izteikti pieaug tieši siltajā sezonā, kad bērni neatrodas mācību iestādēs,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.
“Bieži vecāki neiedomājas, ka nelaimes gadījumu apdrošināšana var būt nepieciešama arī salīdzinoši maziem bērniem, īpaši, ja viņi nodarbojas ar kādu sporta veidu vai ir ļoti aktīvi. Lai gan Latvijā bērniem medicīnas pakalpojumi ir valsts apmaksāti, nereti tie ir jāgaida nesamērīgi ilgi, piemēram, rehabilitācijas pakalpojumi pēc satraumēšanās, tāpēc nelaimes gadījumu apdrošināšana sniedz ne tikai finansiālu atbalstu grūtos brīžos, bet nodrošina arī savlaicīgāku pakalpojumu saņemšanu.”
Vienlaikus viņš norāda, ka izpratne par apdrošināšanas nozīmi pieaug un iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas apdrošināties pret nelaimes gadījumiem. Arī 2024. gadā par 12 % audzis parakstīto prēmiju apjoms.
Visbiežāk – saišu sastiepums
Analizējot traumu raksturu, pieejamā informācija liecina, ka gan bērniem, gan pieaugušajiem visizplatītākie ir saišu sastiepumi – tie veido 16 % no visiem bērnu nelaimes gadījumu pieteikumiem un 15 % no pieaugušo. Otrajā vietā ir plaukstu vai pirkstu traumas (bērniem 13 %, pieaugušajiem 9 %). Trešā izplatītākā trauma bērniem ir apakšdelma lūzumi (8 %), bet pieaugušo vidū augšdelma, augšstilba un apakšstilba kaulu lūzumi.
Tāpat pieaugušajiem ir izplatītas ceļgala traumas, grieztas brūces, pēdas un plaukstu kaula lūzumi, kā arī smadzeņu satricinājumi.
Traumas sadzīvē un sportā
Lielāko daļu jeb trīs no četrām traumām (75 %) iedzīvotāji gūst sadzīves apstākļos. Tie ir gan kritieni uz ielas vai mājās, gan negadījumi, darot ikdienas darbus, piemēram, remontējot, strādājot dārzā vai izmantojot sadzīves tehniku. Kritieni kopumā veido ap 40 % no visiem traumu gadījumiem, un tie ir raksturīgi gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Pieaugušajiem izplatītas ir arī traumas darbavietā, bērniem – sporta nodarbībās. Gada siltajā laikā bērnu un jauniešu vidū bieži reģistrēti negadījumi, kas saistīti ar skrejriteņiem, velosipēdiem, batutiem un spēlēm pludmalē, bet ziemā – slidojot vai slēpojot. Pavasarī un rudenī biežāk sastopamas traumas sporta nodarbībās iekštelpās.
Pastāv sezonālas atšķirības
Pēdējos divos gados traumatiskākie mēneši bijuši jūlijs, augusts un septembris. Vasarā dominē aktīvās atpūtas un sadzīves darbu traumas – braukšana ar velosipēdu, skrejriteni, darbs dārzā, remonti un negadījumi ar tehniku.
Pieaugušajiem traumu pīķis ir arī sniegotajos un slidenajos mēnešos, kad bērni traumējas salīdzinoši mazāk. Ziemā visbiežāk reģistrēti kritieni uz apledojušiem ceļiem, kas noved pie potīšu mežģījumiem, sastiepumiem un ekstremitāšu lūzumiem.
Visu gadu notiek arī ceļu satiksmes negadījumi, kas izraisa gan vieglas, gan arī ļoti smagas traumas.
*Datus snieguši 9 apdrošinātāji, kuru kopējais īpatsvars Latvijas tirgū ir 82 %.
