Novecošanās kļūst par vienu no straujāk pieaugošajiem globālajiem izaicinājumiem. Apvienoto Nāciju Organizācija prognozē, ka līdz 2050. gadam cilvēku skaits vecuma grupā virs 65 gadiem dubultosies, sasniedzot vairāk nekā 1,6 miljardus, bet jau 2030. gadu vidū pasaulē būs ap 265 miljoniem cilvēku virs 80 gadiem – vairāk nekā zīdaiņu. Šo demogrāfisko pārmaiņu kontekstā īpaši nozīmīgi ir jaunākā EY pētījuma “Global Consumer Health” secinājumi, kas iezīmē veselības aprūpes nākotnes tendences un parāda, kā tehnoloģijas maina sabiedrības gaidas.
“Pētījums parāda, ka iedzīvotāji arvien vairāk vēlas tehnoloģiju atbalstītu novecošanu, kas palīdz saglabāt neatkarību un ļauj vecumdienas pavadīt mājās. Tas uzsver nepieciešamību domāt par veselības aprūpes sistēmas pārmaiņām, plašāk integrējot mūsdienīgas tehnoloģijas. Vienlaikus vecumdienās īpaši būtiska kļūst integrētā aprūpe, kas apvieno veselības un sociālo aprūpi – tā ļauj nodrošināt cilvēkiem visaptverošu atbalstu, kad nepieciešama gan medicīniskā uzraudzība, gan sociālā palīdzība. Latvijā jau īstenoti vairāki integrētās aprūpes projekti, kas apliecina, ka šāds modelis uzlabo senioru dzīves kvalitāti,” skaidro Zane Martinsone, EY partnere Baltijas valstīs.
Pētījumā tika veiktas intervijas ar veselības aprūpes iestāžu vadītājiem un novecošanas speciālistiem dažādās Rietumvalstīs, kā arī aptaujāti 4500 cilvēki vecumā no 50 gadiem.
Tehnoloģijas kļūst par atslēgu neatkarīgai dzīvei vecumdienās
Divas trešdaļas (67 %) respondentu norādīja, ka būtu gatavi izmantot digitālos risinājumus veselības datu apkopošanai, piemēram, asinsspiediena informācijas nosūtīšanai savam ārstam. Tāpat 64 % pozitīvi vērtētu iespēju saņemt pakalpojumus un konsultācijas, apvienojot attālinātas un klātienes vizītes. Gandrīz puse (49 %) būtu gatavi uzticēt mākslīgajam intelektam savu veselības datu analīzi, lai identificētu riskus un saņemtu ieteikumus atbilstošai ārstēšanai.
Pētījums arī atklāj, ka trīs no četriem respondentiem vēlētos izmantot viedo māju priekšrocības – vidi, kas aprīkota ar tehnoloģijām veselības stāvokļa uzraudzībai un datu apkopošanai, lai reāllaikā brīdinātu tuviniekus vai speciālistus par potenciālām veselības problēmām.
Respondenti uzsvēra neatkarības un pašpietiekamības nozīmi, sociālo un citu pakalpojumu pieejamību, kā arī iespēju saglabāt aktīvu dzīvesveidu publiskajā telpā. Lielākā daļa pauž vēlmi izmantot viedierīces un tehnoloģiskos risinājumus, kas atbalsta veselību un dzīves kvalitāti, kļūstot vecākiem: “Jau šobrīd daudzi seniori aktīvi izmanto viedos pulksteņus un citus valkājamos sensorus, apzināti sekojot līdzi soļu skaitam, pulsa ritmam un fiziskās slodzes regularitātei. Šādi ikdienas tehnoloģiju veicināti ieradumi palīdz uzturēt labu veselību un apliecina gatavību izmantot digitālus profilakses risinājumus,” uzsver Zane Caune, EY partnere Baltijas valstīs.
Pētījuma autori norāda, ka vislielākais atbalsts tehnoloģiju attīstībai veselības aprūpē vērojams vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, kas īpaši interesējas par “slimnīca mājās” programmām, valkājamajām ierīcēm, virtuālās aprūpes sistēmām, balss asistentiem un mākslīgā intelekta risinājumiem.
Veselības aprūpes speciālisti atzīst ievērojamu slodzi
EY pētījumā izcelta arī būtiska problēma, ar ko saskaras daudzas valstis – liela darba slodze un neapmaksātas darba stundas medmāsu un citu veselības aprūpes speciālistu vidū. Izteikts nogurums raksturīgs arī cilvēkiem, kas mājās aprūpē savus tuviniekus. Piektdaļa aprūpētāju šiem pienākumiem velta vairāk nekā 31 stundu nedēļā, bet lielākā daļa (80 %) – vismaz piecas stundas.
Gandrīz puse (48 %) atzinuši, ka aprūpes sniegšana ir ļoti sarežģīta. Pētījums parāda, ka sievietes aprūpētājas slodzi izjūt vēl izteiktāk nekā vīrieši. Kā lielākie izaicinājumi minēta nepārtraukta dažādu uzdevumu koordinēšana, mēģinājumi vienlaikus tikt galā ar vairākiem telefona zvaniem un medicīniskās informācijas meklēšana. Šādos apstākļos mūsdienīgas tehnoloģijas var kļūt par būtisku atbalstu aprūpētājiem ikdienas darbā.
Novecošana – īpaši aktuāla Latvijā un Baltijas reģionā
Komentējot pētījuma rezultātus, Zane Caune norāda, ka Baltijas valstis saskaras ar līdzīgiem demogrāfiskiem izaicinājumiem kā pārējā Eiropa. No 2003. līdz 2023. gadam iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars pieaudzis Latvijā par 4,9 procentpunktiem, Lietuvā par 4,6, bet Igaunijā par 5,1 procentpunktu.
Īpaši satraucoši ir rādītāji par veselīgi nodzīvotajiem gadiem. Latvijā cilvēki vidēji labā veselībā pavada tikai 52,7 gadus, tātad aptuveni trešdaļu dzīves – ar veselības problēmām, jo vidējais dzīves ilgums sasniedz ap 76 gadiem. Igaunijā vidējais veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir 58,1, bet Lietuvā – 60,9 gadi.
“Tehnoloģijas būtiski ietekmē mūsu dzīves vidi un veselības aprūpi. Tās var palīdzēt risināt gan sistēmiskus, gan individuālus izaicinājumus, ko rada sabiedrības novecošana. Pasaulē jau šobrīd redzam, kā digitālie risinājumi sniedz senioriem lielāku neatkarību, drošību un cieņu, vienlaikus samazinot slodzi veselības aprūpes profesionāļiem,” akcentē EY ekspertes, piebilstot, ka Latvijā notiekošā attālināto konsultāciju un telemedicīnas attīstība var būtiski veicināt veselības aprūpes sistēmas transformāciju, vairāk fokusējoties uz profilaksi, agrīnu diagnostiku un cilvēku spēju rūpēties par savu veselību.
Elīna Meilarde, Zīmola, mārketinga un komunikācijas vecākā speciāliste
