Kāju vēnu veselības problēmas šobrīd kļūst arvien
aktuālākas. To veicina dažādi modernā dzīvesveida faktori, piemēram, sēdošs vai
ilgstoši stāvošas darbs. Kādus simptomus nedrīkst ignorēt un kādas ir
ārstniecības un profilakses iespējas? Komentē fleboloģe, proktoloģe Anastasija
Vaļuka un farmaceite Ilze Priedniece.
Dažādi statistikas dati liecina, ka mūsdienās kāju vēnu
problēmas skar 30-40% Eiropas iedzīvotāju, stāsta fleboloģe, proktoloģe
Anastasija Vaļuka. Vēnu veselības problēmas var dēvēt par “civilizācijas slimību”, turklāt šī
problēma skar arvien plašāku un jaunāku pacientu loku. Šeit nozīme ir ikdienas
ritmam – mēs arvien vairāk laika pavadām mazkustīgi, ilgstoši sēžot, vai tieši
otrādi – pārspīlējot ar fiziskām aktivitātēm. Turklāt hroniska vēnu mazspēja
teju līdzvērtīgi skar gan vīriešus, gan sievietes. Jāņem vērā, ka vēnu mazspēja
var sākties nemanāmi ar kāju pietūkumu dienas beigās, niezi, retiem krampjiem,
tomēr neārstēta tā var izraisīt pat trofiskas (nedzīstošas) čūlas.
Vēnu problēmas veicinošie faktori
Iedzimtība. Iespēja pārmantot vēnu mazspēju ir augsta
(43%) pat tad, ja tā konstatēta tikai vienam no vecākiem, uzsver ārste. Ja no
vēnu varikozes cieš abi vecāki, iedzimtas vēnu mazspējas risks pieaug līdz pat
90%. Tomēr šāda statistika nebūtu jāuztver kā nolemtība – apzinoties šo risku,
to iespējams mazināt, ievērojot profilaktiskos pasākumus un laikus pievēršot
pastiprinātu uzmanību vēnu stāvoklim.
Neveselīgs dzīvesveids un darba apstākļi. Vēnu
stāvokli apdraud tie paši faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē visu asinsrites
sistēmu – mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, smēķēšanā, pārmērīga alkohola
lietošana, neveselīga pārtika, pārmērīga sāls lietošana uzturā, kā arī stress
un nekvalitatīvs miegs.
Arī darba apstākļi ietekmē vēnu veselību – īpaši kaitīgs ir
ilgstoši sēdošs vai (jo īpaši) stāvošs darbs. Vēnu funkcija ir nest venozas
asinis prom no kājām uz sirds pusi, pret gravitācijas spēku, un, ja cilvēks
vairākas stundas pēc kārtas stāv vai sēž, vēnām ir grūti pildīt savu funkciju.
Grūtniecība un hormonālie preparāti. Vēnu stāvoklis
ir pakļauts hormonālajam fonam. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek
hormonālas izmaiņas, kas izraisa gludās muskulatūras tonusa samazināšanos, –
tas ietekmē arī vēnu sieniņas, kuras kļūst plānākas un elastīgākas. Vēlākos
grūtniecības mēnešos sastrēgumus kāju asinsvados (varikozi) var veicināt
palielinātās dzemdes spiediens uz iegurņa vēnām. Palielinoties dzemdei, lai samazinātu šos riskus, sākot jau
ar pirmajiem grūtniecības mēnešiem ieteicams valkāt speciālista ieteiktas
kompresijas zeķes, uzsver A. Vaļuka.
Vēnu trombožu risku var palielināt arī hormonālās
kontracepcijas preparātu lietošana.
Nepiemēroti apavi un apģērbs. Mūsu garderobei jābūt
ērtai ne tikai komforta, bet arī veselības dēļ. Ikdienā valkājot augstpapēžu
kurpes, apakšstilbu muskuļi visu laiku atrodas iestieptā stāvoklī, tas neļauj
muskulim vēnu “masēt”
un veicināt normālu asinsriti, rodas venozais sastrēgums. Līdzīgi notiek,
valkājot apspīlētas, neelastīga auduma bikses un ilgstoši sēžot ar sakrustotām
kājām, – tiek nospiesta paceles un cirkšņa vēna, skaidro speciāliste.
Karstums un pārmērīga fiziskā slodze. Karsēšanās
pirtīs vai ilgstoši intensīvi treniņi ne vienmēr pozitīvi ietekmē veselību. Ja
cilvēkam ir 3. vai 4. pakāpes vēnu nepietiekamība ar trombožu risku, pirti un
karstu vannu apmeklēt nav vēlams. Taču, ja tomēr tās apmeklējat, pēc tam noteikti
jāveic kontrastdušas ar auksto ūdeni.
Simptomi, ko nedrīkst ignorēt
Pie vēnu ārsta – flebologa ir jāvēršas laikus, pirms neliels
diskomforts pāraug nopietnā saslimšanā, uzsver A. Vaļuka.
Galvenie vēnu problēmu brīdinājuma signāli:
- spiedoša smaguma sajūta, diskomforts vai dedzināšanas sajūta
apakšstilbos; - krampji apakšstilbu muskuļos naktīs;
- neskaidrojama nieze;
- kāju pietūkums dienas beigās;
- kapilāru zīmējuma parādīšanās;
- vēnu mezgliņu veidošanās.
Svarīgi! Pat tad, ja jums nav simptomu, bet ģimenē ir
bijušās vēnu problēmas, vai arī, ja darbs ir ilgstoši stāvošs vai sēdošs, ir
jānāk uz pārbaudi, lai laikus sāktu profilaktiskos pasākumus.
Ārstēšanas iespējas
Ir ļoti būtiski izvēlēties katra pacienta stāvoklim,
dzīvesveidam un iespējām atbilstošu ārstēšanas metodi, skaidro ārste. Pirmais
ārstēšanas posms ir precīza diagnostika un atklāta saruna ar flebologu. Zelta
standarts vēnu diagnostikā ir izmeklējums ar ultrasonogrāfijas metodi
(vēnu duplekssonogrāfija). Mūsdienu vēnu ārstniecības metodes, arī
invazīvās, ir maksimāli saudzīgas, pacienta ikdiena un darbaspējas netiek
ierobežotas.
Neķirurģiskās metodes: dzīvesveida maiņa, kompresijas
terapija (t. s. “vēnu
zeķes”), dažādas ziedes. Kompresijas terapijas gadījumā vēnu zeķes ieteicams
piemeklēt individuāli – tām ir dažādas kompresijas pakāpes.
Mazinvazīvās metodes izmanto kosmētisku defektu un
nelielu vēnu sānu zaru problēmu novēršanai. Tā ir lāzerterapija, putu
skleroterapija, termokoagulācija.
Mazinvazīvās ķirurģiskās metodes:
- endovenozā lāzerķirurģija;
- endovenoza radiofrekvences ķirurģija;
- tvaika impulsa metode;
šobrīd progresīvākā ir bioloģiskās līmes metode, kuras laikā
ar zondes palīdzību vēnā tiek ievadīta speciāla viela, kas dažu minūšu laikā
sacietē un slēdz bojāto vēnu. Šādas manipulācijas veikšanai nav nepieciešama
atsāpināšana, un atlabšanas periodā nav nepieciešams valkāt vēnu zeķes, kas ir
īpaši ērti gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Atkarībā no konkrētās vēnu problēmas metodes var tikt
kombinētas – vēnu sānu zaru varikozes gadījumā iespējama putu skleroterapija,
vēnu mezgliņu ķirurģiska izņemšana, totālā lāzerķirurģija (TOTAL EVLA), kuras
laikā mazie vēnu zari tiek slēgti ar lāzera palīdzību.
Klasiskā ķirurģija (mūsdienās šo metodi izvēlas
arvien retāk): bojātās vēnas tiek izoperētas caur nelielu iegriezumu posmiem.
Atkopšanās laiks un režīms pēc manipulācijām ir atkarīgs no
izvēlētās vēnu ārstēšanas metodes. Vēnu operācijas mūsdienās tiek veiktas ātri.
Pēc manipulācijas stacionārā jāuzturas vien 1-4 stundas, pēc tam pacients var
turpināt ikdienas gaitas (mērenas kustības operācijas dienā ir pat ieteicamas),
ievērojot ārsta ieteikumus un atgriežoties pie speciālista uz atkārtotu vizīti.
Divas nedēļas pēc termiskajām operācijām jāizvairās no
sportošanas un 4 nedēļas jāvalkā
atbilstošas kompresijas zeķes. Savukārt pēc biolīmes metodes ierobežojumu nav.
Vēnu veselības profilakse pašu rokās
Dzīvesveids. Ievērojiet savām spējām atbilstošu
aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm, kas
uzlabo asinsriti (skriešana, nūjošana, peldēšana, braukšana ar velosipēdu,
garas pastaigas).
Veselīgs uzturs. Iekļaujiet savā ikdienas uzturā
vairāk svaigu dārzeņu, augļu un ogu, uzņemiet pietiekami daudz šķidruma.
Izvairieties no pārsālītiem, eļļā fritētiem, trekniem un cukurotiem ēdieniem un
našķiem.
Izvairieties no ilgstošas statiskas sēdēšanas vai
stāvēšanas. Ik pa 2 stundām centieties 15 minūtes izkustēties. Ilgstoši
nesēdiet sakrustotām kājām. Sēžot
ilgstoši pie darba galda, pavingrojiet, paceļot un nolaižot papēžus.
Apavi. Ikdienā izvēlieties ērtus apavus uz vidēji
augsta papēža.
Kompresijas zeķes. Izvēlieties atbilstošas
kompresijas pakāpes zeķes ikdienas valkāšanai.
Savlaicīgi vērsieties pie speciālistiem:
- pie flebologa – regulāras vēnu veselības pārbaudes, ja esat
vēnu slimību riska grupā vai pamanāt pirmos simptomus; - pie endokrinologa – hormonālā fona kontrolei;
- pie fizioterapeita – piemērotāko fizisko aktivitāšu plāna
sastādīšanai un īstenošanai; - pie uztura speciālista – veselīga, individuāla uztura plāna
izveide un uzraudzība.
Ir ieteicamas arī fizikālās medicīnas metodes (limfodrenāža,
zemūdens masāža, ūdens velotrenažiera nodarbības) un procedūras ādas un muskuļu
tonusa uzturēšanai un uzlabošanai, iesaka A. Vaļuka.
Farmaceita padoms
Farmaceite Ilze Priedniece novērojusi, ka klienti visbiežāk
sūdzas par smaguma un sāpju sajūtu kājās, kāju pietūkumu dienas beigās, arī par
krampjiem.
Vēnu veselībai aptiekās ir pieejami dažādi preparāti gan
iekšķīgai, gan ārējai lietošanai. No dabas līdzekļiem izmanto zirgkastaņa preparātus, kam ir vēnas
tonizējoša un tūsku mazinoša darbība, tos lieto gan iekšķīgi – tabletēs, gan
ārīgi – gelos un krēmos. Lazdu mizu un lapu drogai piemīt pretiekaisuma, vēnas
tonizējoša un kapilārus stiprinoša darbība. Kāju noguruma mazināšanai pēc darba
dienas, īpaši karstā laikā, vai pēc sporta nodarbībām izmantojami geli ar
atvēsinošu iedarbību, kas bez mentola satur arī zirgkastani, arniku, ginku,
diosmīnu. Geli ar heparīnu arī palīdz mazināt tūsku un uzlabo mikrocirkulāciju.
Venozās asinsrites traucējumu izraisītu sūdzību kā nogurums, smaguma sajūta,
tūska un sāpes kājās atvieglošanai lietojami līdzekļi, kuru sastāvā ir
diosmīns, hesperidīns un trokserutīns. Izmanto gan iekšķīgai lietošanai
kapsulās un tabletēs, gan ārīgi gelos un krēmos. Trokserutīns nostiprina
asinsvadu sieniņas un samazina to palielināto caurlaidību. Diosmīns pazīstams
kā venotonisks un vazoprotektīvs līdzeklis.
Dodoties tālākos ceļojumos, noteikti būtu jāvelk kompresijas
zeķes, kā arī zem kompresijas zeķēm nevajadzētu lietot gelus vai krēmus.
