Bagātīga sniega sega, tā strauja kušana un ledus uz upēm šogad būtiski palielina pavasara palu risku. Šādos apstākļos iespējama teritoriju applūšana vietās, kur upes var iziet no krastiem, uzkrājas lietus un kušanas ūdeņi vai tiek ietekmētas meliorācijas sistēmas. Savlaicīga sagatavošanās var būtiski samazināt gan finansiālos zaudējumus, gan apdraudējumu cilvēku drošībai. Vienlaikus pēdējo gadu dati skaidri apliecina, ka dabas stihiju radītie zaudējumi pieaug, un klimata pārmaiņas vairs nav abstrakts nākotnes risks, bet ikdienas realitāte.
“Laikapstākļu radītie zaudējumi pēdējos gados kļūst arvien biežāki, tāpēc apdrošinātāji šādām situācijām gatavojas savlaicīgi. Tikpat būtiska ir arī iedzīvotāju pašu rīcība – sekošana līdzi atbildīgo valsts iestāžu izplatītajai informācijai un brīdinājumiem, savlaicīga īpašuma sagatavošana, apdrošināšanas seguma pārskatīšana un zaudējumu fiksēšana. Tas būtiski samazinās gan riskus, gan atlīdzības izmaksas laiku. Jo ātrāk klients rīkojas un sazinās ar savu apdrošinātāju, jo raitāk norit zaudējumu izvērtēšana un kompensācijas saņemšana,” uzsver Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.
Klimata pārmaiņas palielina apdrošināšanas zaudējumus
Apdrošinātāju apkopotie dati liecina, ka ar klimata parādībām saistīto apdrošināšanas gadījumu skaits ir ar pieaugošu tendenci. Zaudējumi visbiežāk saistīti ar plūdiem un palu ūdeņiem, spēcīgiem nokrišņiem un vētrām, straujām temperatūras svārstībām. Gados, kad bijuši kādi ekstremāli laikapstākļi, apdrošināšanas gadījumu skaits pieaug vairākkārtīgi. Piemēram, 2021. gads bija salīdzinoši mierīgs, un tajā par dabas katastrofu izraisītiem postījumiem izmaksāti nepilni 4 miljoni eiro, kamēr par 2023. gada 7. augusta vētru vien nepilni 17 miljoni eiro, bet 2024. gada jūlija beigu vētru 25 miljoni eiro. Cieš gan mājokļi, gan automašīnas, gan sējumi. Tas nozīmē, ka arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajai realitātei.
Ko iedzīvotāji un uzņēmumi var darīt profilaktiski?
Latvijas Apdrošinātāju asociācija norāda – lai mazinātu iespējamos plūdu radītos zaudējumus, būtiska ir gan apkārtnes sakārtošana, gan īpašuma drošības pārbaude.
Apkārtnes un infrastruktūras sakārtošana
- Iztīrīt caurtekas, notekas un grāvjus, lai ūdens var brīvi aizplūst.
- Izkontrolēt bebru būves, īpaši lauku un zemnieku saimniecībās, jo tās var strauji paaugstināt ūdens līmeni.
- Pārbaudīt slūžu un vārtu mehānismus, pārliecinoties, ka tie darbojas.
- Nostiprināt laipas un nelielus tiltiņus vai, ja nepieciešams, tos īslaicīgi demontēt.
- Veikt dambju un vaļņu nostiprināšanu vietās, kur iepriekš novērota izskalošana.
Būvju un īpašuma drošība
- Nostiprināt vieglas konstrukcijas – šķūņus, siltumnīcas, āra tualetes.
- Pacelt mantas un tehniku augstāk, īpaši pagrabos un pirmajos stāvos.
- Sagatavot smilšu maisus durvju, logu un pagrabu aizsardzībai.
Finansiālā drošība
- Pārbaudīt, vai apdrošināšanas polise sedz plūdu un palu radītos zaudējumus un vai īpašuma apdrošināšanā ir iekļauta un apdrošināta arī iedzīve, un par kādu summu.
- Pārliecināties, ka apdrošinājuma summa atbilst īpašuma atjaunošanas vērtībai.
Kā rīkoties, ja ūdens līmenis strauji ceļas?
Paaugstināta riska apstākļos svarīgi sekot oficiālajiem brīdinājumiem, atvienot elektroierīces, nešķērsot applūdušus ceļus un primāri rūpēties par cilvēku un dzīvnieku drošību. Mantu glābšana nedrīkst apdraudēt dzīvību.
Ko darīt pēc plūdiem?
Pēc applūšanas būtiski dokumentēt bojājumus, savlaicīgi pieteikt apdrošināšanas gadījumu un neveikt būtiskus remontdarbus bez saskaņošanas ar apdrošinātāju, ja vien tas nav nepieciešams drošības dēļ.
Sagatavošanās atmaksājas
Plūdi ir dabas risks, kuru nav iespējams novērst, taču sagatavošanās ļauj būtiski samazināt zaudējumus. Apdrošināšanas dati rāda – visdārgāk bieži izmaksā tieši neizdarītie vai atliktie darbi. Klimata pārmaiņu apstākļos savlaicīga rīcība kļūst par būtisku drošības elementu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem sagatavoties iespējamiem paliem un to nodarītajiem postījumiem, LAA ir sagatavojusi infografiku, kas pieejama LAA – Ceļveži.
Sandija Šaicāne, Latvijas Apdrošinātāju asociācija
