* * *
Es tevi gaidīšu vakara vējā…
Kad krēslas svecēs degs riets.
Tikai manu matu sudraba dzīparos
Pirmās zvaigznes ievīs starus.
Es tevi gaidīšu nakts klusumā…
Zem aizmigušām vīnstīgu skropstām.
Kad vārdi kļūst lieki klusuma drūzmā,
Vien tava nomoda glāstos iemigšu es.
Es tevi gaidīšu…
gaidīšu ik mirkli…
Neiedomājies neatnākt –
Tad neausīs rīts…
Degs rieta sveces, un es tāpat
gaidīšu tevi!
