Siltas domas
Tev sniegā dziesmu es rakstu,
Lai to nospēlē ziemeļvējš!
Kā lai ceļu pie tevis es rastu,
Ja putenis pēdas dzēš?
Tev leduspuķēs dziesmu es rakstu,
Kad baltā diena zilā mijkrēslī dziest,
Ar elpu, kā mana sirds karstu,
Kad aiz loga valsi dejo sniegs.
Ar gaismas stariem tev dziesmu es rakstu,
Kas no iedegtas svecītes plūst,
Sūtīšu tev ar siltu domu pastu,
Lai siltas domas vieno mūs!
Senču mantojums
Pāvilostas akmens milzis,
Kas Dzintara jūrā mazgā kājas,
Un Kurzemes zaļie priežu sili
Ir mūsu mantojums, mūsu mājas.
Gaujas senleja, egļu mežos tītā,
Gaiziņš mākoņu cepurē,
Daugava, kas vijas kā sudraba dzīpars –
Tādus dārgumus citur atrast nevarēs.
Latgales ezeru zilās acis
Un baltās birzis, ko rudens apzeltī –
Mēs varam šos brīnumus skatīt
Kā dāvanu skaistu, kas dota par velti.
Bet patiesībā nekas nav par velti –
Arī šie dārgumi jāsargā mums,
Atpirkt nevarētu par pasaules zeltu
To, kas ir mūsu senču mantojums.
