Kādreizējā Plāņu pagasta iedzīvotāja Smaida Maskina pirms aptuveni pieciem gadiem no laukiem pārcēlās uz dzīvi Smiltenē.
“Kādu dienu aizbraucu pie draudzenes uz maiznīcu “Ieva”. Viņa man teica, paklausies, mums vajadzīgs strādnieks. Darbu dabūju, tāpēc arī riskēju pārcelties. Es gribēju strādāt, iet cilvēkos, nevis laukos sēdēt mājās,” stāsta Smaida.
Neilgi pēc pārcelšanās uz pilsētu, Smaida izlasīja avīzē reklāmu par floristikas kursiem. Tā viņu ieintriģēja tik ļoti, ka gadu ik svētdienu bija gatava apmeklēt tos Valmierā. “Kursi bija ļoti dārgi. Tomēr mans sapnis bija iedziļināties floristikas pasaulē. Jau no bērnības patika kaut ko veidot, taču trūka zināšanu. Lai cik grūti bija ar naudiņām, nodarbības pabeidzu, nokārtoju eksāmenu uz deviņi un ieguvu apliecību,” priecājas sieviete.
Floristika ne vienā mirklī Smaidai nav bijis bizness. Tas ir vaļasprieks, kuram viņa atdodas ar lielu prieku. Tāpēc arī visi darbi, ko taisa sieviete, nāk no sirds.
Vairāk lasiet šodienas laikrakstā “Ziemeļlatvija”!
