Kad lidmašīna nosēžas Afganistānas galvaspilsētā Kabulā, smiltenietim Aigaram Savickim tas ir sākums ne tikai divu nedēļu ilgam izlūkošanas braucienam, sagatavojot militāru misiju, bet arī ceļojumam laikā, pagātnes virzienā.
Latvijas militārais kontingents izvietots šīs Centrālās Āzijas valsts ziemeļos, Meimenes pilsētā, vienā bāzē ar Norvēģijas karavīriem. Lai izpētītu situāciju, kā dzīvo un ko domā afgāņi, Latvijas zemessardzes virsleitnants Aigars Savickis devās arī uz afgāņu ciematiem kalnu ieplakās. Zem spilgti zilām debesīm, kuras apmācas tikai ziemā, tuksnešainajai zemei pieplakušas tikpat pelēcīgas mājeles. Vietējie tās būvē no dubļiem un ēzeļu mēsliem. Afganistānas kalnu apvidos ēzeļi ir vienīgais transportlīdzeklis un arī kurināmā avots. Aukstajās ziemās cilvēki ciematos sildās, dedzinot ēzeļu mēslus. Koki un krūmi neauglīgajā zemē negrib augt.”Ciematos valda ļoti liela nabadzība. Grūti pat iedomāties, kā tādos apstākļos cilvēki spēj dzīvot,” pārrodoties Latvijā, Aigars dalās iespaidos.Janvārī viņš uz šo nemierīgo zemi, kuras dienvidos un austrumos joprojām par varu cīnās radikālās kustības “Taleban” kaujinieki, dosies vēlreiz – nu jau uz pusgadu. Pirmo reizi kopā ar Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku karavīriem miera uzturēšanas misijā piedalīsies Latvijas zemessargi – ne tikai zemessardzes profesionālā militārā dienesta karavīri, kā Aigars, bet arī ārrindnieki, kuru pamatdarbs ir cits. Aigara komandētajā nodaļā būs septiņi cilvēki, arī divi palsmanieši. Afganistānā viņi dienēs militārās novērošanas nodaļā NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos.
Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 10. novembra laikrakstā “Ziemeļlatvija”.
