Ceļš, kā Dace nokļuva Japānā, ir apbrīnas vērts uzdrīkstēšanās un iespēju izmantošanas piemērs. Lēmums nebija viegls. Latvijā palika ģimene – divi bērni un vīrs. Priekšā bija tāla, sveša, no Eiropas krasi atšķirīga zeme, kuras valodu Dace nepārzināja.
Pirmais pusgads Japānā viņai bija izdzīvošana. Piecus mēnešus Dace kopā ar pārējiem stipendiātiem slēgtā grupā mācījās japāņu valodu. Nācās pārdzīvot lielo atšķirību dēļ radušos kultūršoku. Strencēnietei tas bija mazāks, jo viņa Japānā nebija pirmo reizi. Taču daži stipendiāti neizturēja. Brazīliete mājās devās pēc pirmajiem trijiem mēnešiem.
Vai eiropietis vispār var izprast Japānu un japāņus?
Plašu materiālu par strencēnietes piedzīvojumiem Japanā lasiet sestdienas, 29. maija, laikrakstā “Ziemeļlatvija”!
