Tuvojoties vēsākam laikam, mājsaimniecības atsākušas kurināt krāsnis, kamīnus un lietot citas apkures iekārtas. Tomēr daudzi aizmirst – skurstenis nav tikai caurule, pa kuru izplūst dūmi. Netīrīts vai bojāts dūmvads var pārvērst mājokli par sprādzienbīstamu zonu. Regulāra apkures ierīču un dūmvadu apkope nav tikai tehniska nepieciešamība, bet tieša rūpe par mājas drošību, veselību un dzīvību.

Sertificēts skursteņslauķis Agris Pleša atgādina, kāpēc skursteņu tīrīšana ir jāuztver nopietni, kad to vislabāk veikt, kāds kurināmais ir drošāks un kādas kļūdas var maksāt īpašumu vai pat dzīvību.

Savai drošībai

“Dūmvadi un apkures ierīces jātīra galvenokārt savai un sava īpašuma drošībai un apkures efektivitātes dēļ. Netīrīts skurstenis var izraisīt ugunsgrēku, pasliktināt vilkmi un palielināt kurināmā patēriņu. Regulāra tīrīšana pagarina apkures sistēmas mūžu un samazina ugunsnelaimju riskus. Plītīm un krāsnīm dūmvadi jātīra ne retāk kā reizi gadā, līdz apkures sezonas sākumam, bet ne vēlāk kā līdz 1. novembrim, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, bet ilgdedzes apkures ierīces – centrālapkures katli, kamīni – jātīra ne retāk kā divas reizes gadā līdz apkures sezonas sākumam, bet ne vēlāk kā līdz 1. novembrim, un apkures sezonas vidū, bet ne vēlāk kā līdz 1. martam,” atgādina sertificēts skursteņslauķis Agris Pleša. Viņš stāsta, ka visdrošāk un pareizāk skursteņus būtu tīrīt pēc apkures sezonas beigām, proti, pavasarī vai vasarā. Šāda rīcība ļauj savlaicīgi atklāt bojājumus apkures ierīcēs un dūmvados, nepieciešamības gadījumā veikt remontu līdz apkures sezonas sākumam. “Arī skursteņslauķim šajā periodā ir brīvāka rocība, lai veiktu dūmvadu tīrīšanu un apsekošanu. Ja nav tīrīts vasarā, tad noteikti to vajadzētu izdarīt pirms apkures sezonas sākuma, bet ne vēlāk kā līdz 1. novembrim. Tomēr, ja gadījies aizmirst pieteikt skursteņslauķi līdz sezonas sākumam, to rekomendēju darīt, kā teicienā – “Labāk vēlāk, nekā nekad”, īstu skursteņslauķi nebaida ne lietus, ne sniegs,” saka A. Pleša.

Karstākais darba laiks

Skursteņslauķis stāsta, ka privātmāju īpašnieki skursteni var tīrīt paši, tomēr drošāk to uzticēt sertificētam skursteņslauķim, kurš ne tikai iztīra dūmvadu, bet arī pārbauda tā un apkures ierīces tehnisko stāvokli. Turklāt skursteņslauķa izsniegts akts var būt nepieciešams nekustamā īpašuma apdrošināšanai un būvvaldes vajadzībām. “Šobrīd noteikti ir pēdējais brīdis pieteikties dūmvadu tīrīšanai, jo apkures sezona jau uzsākta. Skursteņslauķiem pašlaik ir “karstākais” darba laiks, jo pašlaik pieteikumi sniedzas mēneša garumā, tātad nezinu, vai vairs iekļausies termiņā līdz 1. novembrim, bet, kā jau minēju iepriekš, labāk izdarīt to vēlāk, nekā neizdarīt nemaz,” saka A. Pleša.

Daudzdzīvokļu mājās, kur viens dūmenis apkalpo vairākus dzīvokļus, par tā tīrīšanu ir atbildīgs mājas pārvaldnieks vai apsaimniekotājs, dzīvokļu īpašnieku biedrība vai pilnvarotā persona. Individuāli dzīvokļa īpašnieks nav tiesīgs vienpersoniski lemt par dūmvada tīrīšanu vai netīrīšanu, jo šāda rīcība iepriekš ir jāsaskaņo ar mājas iedzīvotājiem. “Dūmvadu tīrīšana šādos īpašumos ir jāveic sertificētam skursteņslauķim,” uzsver A. Pleša. Viņš stāsta, ka katrai krāsnij vai pavardam ierīko atsevišķu dūmeni vai dūmkanālu. Vienam dūmkanālam atļauts pievienot divas apkures ierīces, ja tās atrodas vienā dzīvoklī un vienā stāvā. “Padomju laikā un vēlākā laika posmā būvētajām mā-
jām ļoti bieži ir viens dūmkanāls uz visiem stāviem, kur pieslēgtas ir pat vairākas apkures ierīces. Galvenais ir atcerēties, ka kamīns noteikti nedrīkst būt vienā dūmkanālā ar citu apkures ierīci,” norāda skursteņslauķis un uzsver, ka kamīna vai krāsns pieslēgšana ventilācijas kanālam daudzdzīvokļu mājā ir kategoriski aizliegta un ļoti bīstama. “Ventilācijas kanāli nav paredzēti dūmgāzu novadei, un šāda rīcība var novest pie saindēšanās ar dūmgāzēm vai ugunsgrēka. Ja iedzīvotāji vēlas uzstādīt apkures ierīci, tas jādara, izstrādājot projektu, un uzstādīšana jāuztic jomas profesionāļiem,” saka skursteņslauķis.

Visdrošākais kurināmais – malka

Atbildot uz jautājumu – kad dūmvads kļūst bīstams, ja to netīra, ja apkures ierīces lieto nepareizi, ja ilgdedzes katlu pieslēdz pie ķieģeļu skursteņa un aizver gaisa padevi, A. Pleša stāsta, ka dūmvadam šādos gadījumos parādās mehāniski bojājumi, neblīvumi, plaisas un tajā sākas sodrēju degšana. “Plaisas un bojājumi parasti parādās no sodrēju degšanas skurstenī, un, jā, protams, arī laika zobs vai neatbilstoša materiāla būvētiem dūmvadiem. Tomēr galvenais iemesls ir netīrīts dūmvads un apkures ierīces. Lai degtu, ir jābūt, kam degt, ja viss ir iztīrīts, nav kam degt. No dūmiem nekas neaizdegas. Pat bojātā dūmvadā, to regulāri tīrot, degšanas risks samazinās,” skaidro A. Pleša.

Skursteņslauķis stāsta, ka visdrošākais un efektīvākais kurināmais ir sausa malka ar mitruma saturu zem 20 %. “Tā nodrošina labu sadegšanu, mazāk piesārņo dūmvadu un ir videi draudzīga. Ja malka ir nostāvējusi pārāk ilgi malkas šķūnī, tā nedos nepieciešamo siltumu, jo būs pārāk izžuvusi. Tāpat var izmantot arī kvalitatīvas koksnes briketes vai granulas, atkarībā no apkures iekārtas. Noteikti nedrīkst kurināt mitru koksni, apstrādātus materiālus vai atkritumus, jo tas radīs lielu piesērējumu apkures sistēmā un dūmvadā, kas veicinās aizdegšanās risku,” stāsta skursteņslauķis. Viņš norāda, ka krāsnīs un kamīnos nevajadzētu dedzināt mitru malku, mēbeles, skaidu plāksnes, plastmasas, apģērbu un sadzīves atkritumus. Šie materiāli var izraisīt dūmvadu aizsērēšanu, ugunsgrēkus un smagu gaisa piesārņojumu. “Dedzinot nepiemērotu materiālu, tiek apdraudēta gan apkures ierīču droša darbība, gan siltuma padeves efektivitāte, kā arī pats īpašums. Mājas apkurei jāizmanto tikai piemērots un sauss kurināmais materiāls atbilstoši uzstādītajai kurināmai ierīcei,” saka A. Pleša.

Aicina būt atbildīgiem

Lai rūpētos par drošību, skursteņslauķis saka, ka ikvienā dzīvojamā mājoklī obligāti ir dūmu detektori. “Vismaz viens detektors jāuzstāda katrā dzīvoklī vai mājas stāvā. Tas ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs veids, kā savlaicīgi reaģēt uz tuvojošos uguns nelaimi. Ja vēl neesat uzstādījuši dūmu detektoru, tad noteikti to izdariet, jo dūmu detektora neesamība var maksāt pat dzīvību,” saka A. Pleša. Viņš arī iesaka pēc katra cilvēka finansiālām iespējām apdrošināt īpašumu. “Mūsu mājas ir mūsu pils, karaļvalsts. Ne tikai apkures sistēmas var radīt bīstamību – postu var nodarīt arī laikapstākļi, ūdens, elektroinstalācija un cits. Esam atbildīgi par saviem īpašumiem tāpat, kā par savu veselību!” uzsver skursteņslauķis. Viņš norāda, ka vislielākās problēmas darbā sagādā gadiem netīrīti dūmeņi un apkures ierīces. “Nereti gadās nojaukt kādu putnu mājokli, kas uztapināts uz skursteņa vai ir tajā iekšā, kā arī laika zoba radīti bojājumi jumta segumos un piekļuve pie skursteņa.

Kad skurstenis tīrs

Katrs sev tuvāko sertificētu skursteņslauķi var atrast mājas lapā www.skurstenslaukiem.lv. Alūksnes apkārtnē strādā divi sertificēti skursteņslauķi – Agris Pleša un Raitis Zariņš. Kontaktinformācija saziņai ar skursteņslauķi pieejama arī novadu būvvaldēs. A. Pleša novērojis, ka lielākoties par dūmvadu tīrību visvairāk uztraucas vecāka gadu gājuma cilvēki, kuri izvērtē un saprot uguns bīstamību un kuri vairs nespēj paši parūpēties par pilnvērtīgu dūmvadu un apkures ierīču iztīrīšanu. “Tomēr ar katru gadu biežāk par dūmvadu drošību sāk domāt arī gados jaunāki cilvēki, saprotot to, ka, izsaucot skursteņslauķi, dūmvadu un apkures ierīču tīrīšana ir daudz drošāka, jo to dara jomas profesionālis un, protams, darbs norit ātrāk, kvalitatīvāk, nekā to darot pašam. Nereti dzirdu sakām: “Kā, tik ātri, tīri un kvalitatīvi viss izdarīts?! Jā, darot pašam, paiet vesela diena un pēc tam, namamātei, vēl divas dienas, sakopjot māju, jo sodrēji ir visur,” stāsta skursteņslauķis.

Visos laikos ticējums vēsta, ka, pieskaroties skursteņslauķa pogai, tā nes laimi. Ko par to saka paši skursteņslauķi? “Galvenais ir tam ticēt. Ikdienā cilvēki nāk klāt, vēlas pieskarties pogai un iedomājas vēlēšanos. Ja tas kādam sagādā prieku un cerību, kāpēc gan ne! Tomēr vislielākā laime ir tad, kad skurstenis ir tīrs, māja ir silta un visi ir veseli,” saka A. Pleša.

SKURSTEŅSLAUĶA PADOMI:

• Skurstenim ir jābūt izveidotam no apkures iekārtai piemērotiem materiāliem;

• Dūmvadi un ventilācijas kanāli regulāri jāapseko, jāpārbauda un jātīra;

• Apkures sistēma jālieto, tikai vadoties pēc ražotāja instrukcijām;

• Apkures ierīcei jānodrošina pietiekoša svaigā gaisa padeve;

• Apkures iekārtu tiešā tuvumā nedrīkst būt viegli uzliesmojoši priekšmeti;

• Mājā jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem un vismaz vienai ugunsdzēšamajai ierīcei;

• Ja aizdegas skurstenis un notiek sodrēju degšana – jāzvana glābšanas dienestam 112.