Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (44%) plāno, ka viņu izdevumi Ziemassvētku laikā salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabāsies nemainīgi, liecina IKEA veiktā aptauja. Lai gan lielākā daļa aptaujāto galveno uzmanību pievērsīs dāvanām un šogad tām tērēs mazliet vairāk, citi paredz lielākus izdevumus par pārtiku, jo gatavojas svētkus svinēt kopā ar ģimeni un draugiem.
“Salīdzinot ar pagājušo gadu, vairāk nekā puse (53%) Latvijas iedzīvotāju kopumā Ziemassvētkiem plāno tērēt aptuveni tikpat daudz, cik pērn, bet ceturtā daļa vēl nav izlēmuši. Puse Latvijas iedzīvotāju joprojām galveno uzmanību veltīs dāvanām. Daudzi ir apņēmušies saglabāt savu Ziemassvētkiem paredzēto budžetu nemainīgā līmenī, lai pamatā koncentrētos uz dāvanu iegādi, vienlaikus atsakoties no mazāk svarīgu preču iegādes,” saka IKEA Latvija vadītājs Pēteris Grīnbergs.
Budžets Ziemassvētku dāvanu iegādei ir nedaudz palielinājies
Atskatoties uz pagājušo gadu, gandrīz puse (44%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem izdevies iekļauties paredzētajā Ziemassvētku budžetā, bet katrs piektais (19%) respondents to ir pārsniedzis. Vislabāk savu budžetu izdevies kontrolēt gados vecākiem respondentiem, aptuveni pusei iedzīvotāju šajā grupā spējot nepārsniegt plānotos izdevumus, taču ceturtā daļa gados jaunāku cilvēku savus paredzētos tēriņus pārsnieguši.
Dati liecina, ka šogad Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt līdzīgas summas kā 2024. gadā, taču mazliet pieaudzis cilvēku skaits, kas dāvanu budžetam gatavojas atvēlēt vairāk naudas – to iedzīvotāju īpatsvars, kas dāvanām plāno tērēt vairāk nekā 200 eiro, ir palielinājies no 13% līdz 16%. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji dāvanām joprojām plāno tērēt 91-100 eiro (19%). No Baltijas valstīm visvairāk līdzekļu Ziemassvētku dāvanām šogad atvēlēs igauņi (25%) un lietuvieši (24%), kas pauž lielāku gatavību šogad tērēt vairāk nekā 200 eiro.
“Ziemassvētki Latvijā joprojām ir nozīmīgi svētki, un, kā liecina dati, latvieši labprāt ievēro dāvanu dāvināšanas tradīcijas. Esam novērojuši, ka arvien vairāk latviešu šiem svētkiem sāk gatavoties laicīgi, kas palīdz viņiem gan sabalansēt finanses, gan nodrošināt vairāk laika visu nepieciešamo darbu paveikšanai. Šāda savlaicīga plānošana ir pozitīva, jo tā palīdz pieņemt pārdomātus un apzinātus lēmumus, kas sniedz paliekošu vērtību, rada sirdsmieru un ļauj svētkus aizvadīt jēgpilni un mierīgā atmosfērā,” norāda Grīnbergs.
Arvien retāki kļūst mazāki dāvanu iegādei atvēlētie budžeti, taču tēriņu paradumi dažādās vecuma grupās ir atšķirīgi. Visdāsnākie ir gados jaunāki pieaugušie (18-29 gadi) – šajā vecuma grupā gandrīz katrs piektais plāno dāvanām tērēt vairāk nekā 200 eiro. Savukārt respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem joprojām ir piesardzīgāki, un viņi dāvanām bieži vien tērē mazāk nekā 60 eiro.
Vislielāko stresu joprojām rada idejas dāvanām
Arī šogad, tāpat kā pērn, vislielāko stresu iedzīvotājiem rada idejas dāvanām (34%). Taču šogad cilvēkus mazāk satrauc ar dāvanu iegādi un svētku svinēšanu saistītie izdevumi – par tiem šogad satraucas 30% respondentu, salīdzinot ar 34% pērn. Tāpat kā pagājušajā gadā, vislielāko finansiālo slogu izjūt gados jaunāki cilvēki – 40% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem norāda uz izdevumu radītu stresu, salīdzinot ar 20% aptaujāto vecumā no 50 gadiem.
Tiešsaistes aptauju IKEA uzdevumā veica Norstat. Tā norisinājās 2025. gada septembrī, un tajā piedalījās 1048 Latvijas iedzīvotāji.
