Lieldienu rīts bērniem bieži sākas ar priecīgu satraukumu – vai būs olu meklēšana un ripināšana, vai šodien varēs šūpoties? Olu krāsošana, rosība mājās un smiekli pie galda – tieši šīs pieredzes veido bērna priekšstatu par Lieldienām. Kā skaidro klīniskā psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Aija Krišjāne, pirmsskolas un sākumskolas vecumā bērni pasauli uztver ļoti tieši un tradīciju nozīmi apgūst, redzot, kā svētki tiek atzīmēti ģimenē.
Jāatzīmē, ka “mūsu ģimenes tradīcijas” sajūta katrā mājā var izskatīties citādi. Vieniem Lieldienas ir vairāk saistītas ar reliģiskām tradīcijām, citiem – ar pavasara svinēšanu vai vienkārši kopābūšanu. “Bērnam svarīgākais nav tas, kura pieeja ir “pareizā”, bērns par tradīciju mācās saukt to ģimenes aktivitāti, kas atkārtojas gadu no gada un kurā piedalās visa ģimene kopā. Tieši no piedzīvotā veidojas bērna atmiņas par savu ģimeni un tās tradīcijām,” stāsta Aija Krišjāne.
Tradīcijas, kas rada drošību
Bērniem ļoti svarīga ir notikumu paredzamība, turklāt, jo bērns ir mazāks, jo tas ir svarīgāk. Olu krāsošana, šūpošanās, kopīga galda klāšana vai pat viens un tas pats rīta rituāls palīdz bērnam justies droši. Viņš sāk saprast: “tā mēs darām mūsu ģimenē”. “Nav būtiski, cik sarežģītas vai “pareizas” ir šīs tradīcijas. Daudz svarīgāk ir tas, ka tās atkārtojas un ka bērns tajās piedalās. Pat vienkāršas darbības, ko ģimene atkārto katru gadu, veido piederības izjūtu un stiprina bērna emocionālo drošību,” akcentē Rimi Bērniem eksperte.
Svarīgi atcerēties, ka bērnam tradīcija nav tikai darbība, bet arī sajūta, kas ar to saistīta. Ja olu krāsošana notiek steigā vai spriedzē, bērns to piedzīvo citādi, nekā tad, ja tas ir mierīgs un kopīgs process. Tieši emocijas, kas pavada šīs darbības, nosaka to, kā bērns vēlāk atcerēsies svētku svinēšanu.
Mazāk perfekcionisma, vairāk kopābūšanas
Svētku laikā pieaugušie bieži cenšas radīt īpašu atmosfēru – skaistu galdu, bagātīgu maltīti, daudz aktivitāšu. Taču bērnam būtiskākais ir nevis, kā viss izskatās, bet gan tas, kā viņš jūtas. “Ja vecāki ir saspringti, steidzas vai cenšas visu izdarīt “pareizi”, bērns to jūt. Savukārt mierīga kopābūšana, smiekli un sarunas rada daudz paliekošāku pieredzi, nekā perfekti noorganizēti svētki. Bērni ļoti jūt pieaugušo noskaņojumu – ja vecāki ir mierīgi un emocionāli klātesoši, arī bērns jūtas drošāk un būs gatavs iesaistīties. Savukārt, ja pieaugušie ir aizņemti ar organizēšanu vai uztraucas par detaļām, bērns var kļūt nemierīgāks vai pieprasīt vairāk uzmanības,” stāsta klīniskā psiholoģe.
Bērna iesaistīšana svētku gatavošanā
Bērns ļoti vēlas ne tikai piedalīties, bet arī palīdzēt sagatavoties svētkiem. Ļaujiet izvēlēties olu krāsas, palīdzēt galda klāšanā vai izdomāt savu mazo svētku rituālu. Tas palīdz bērnam justies nozīmīgam un piederīgam. Tādējādi svētki kļūst par kopīgu pieredzi, nevis notikumu, ko pieaugušie organizē bērnam.
“Jāļauj arī bērnam piedzīvot svētkus savā tempā. Ne visiem bērniem patīk vienāds aktivitāšu daudzums – kādam gribas aktīvi iesaistīties, citam vairāk vērot. Pieņemot bērna individuālo ritmu, svētki kļūst viņam drošāki un patīkamāki,” stāsta Rimi Bērniem eksperte. Svētki parasti atšķiras no ikdienas – ir vairāk cilvēku, jaunas aktivitātes, lielāks troksnis. Dažiem bērniem tas var būt nogurdinoši. Ja bērns ir emocionāli jutīgāks, viņš ātrāk nogurs vai kļūs viegli aizkaitināms, kas šādās situācijās ir saprotami. Var palīdzēt iespēja uz brīdi atvilkt elpu, padzerties un mierīgi pavērot notiekošo no malas.
Ko vecākiem ir vērts paturēt prātā?
Bērns neatcerēsies, kāds ēdiens svētkos tika pasniegts vai cik skaisti viss izskatījās – viņš atcerēsies savas sajūtas. Tāpēc nav nepieciešams plānot ļoti daudz aktivitāšu, kas pieprasa lielu plānošanu. Dažas vienkāršas un jautras aktivitātes bieži rada vislielāko prieku, piemēram, orientēšanās sacensības, kur kā kontrolpunktus izmanto dekoratīvās olas vai citus Lieldienu atribūtus. Jāatceras, ka bērns mācās, vērojot pieaugušos. Bērni ļoti jūt vecāku noskaņojumu – ja svētki tiek piedzīvoti ar prieku un mieru, arī bērns tos sajūt kā siltus un drošus. Ja tajos ir spriedze vai nogurums, arī tas kļūst par daļu no bērna pieredzes.
Svētki bērnam ir svarīgi arī tradīciju dēļ. Piedaloties aktivitātēs un kopīgos rituālos, viņš mācās, ko nozīmē būt daļai no ģimenes. Tieši tradīcijas palīdz veidot saikni starp bērnu un vecākiem – tās vieno ģimenes locekļus un rada piederības sajūtu. Ar laiku šie kopīgie brīži kļūst par bērna emocionālās pasaules pamatu – atmiņām, pie kurām viņš var atgriezties un no kurām veidojas viņa izpratne par tuvību, rūpēm un attiecībām.
Everita Bičkova, Rimi Latvia ārējās komunikācijas vadītāja
