Pēdējo gadu dati liecina, ka lielai daļai Latvijas jauniešu ir nopietni izaicinājumi ar mentālo veselību. Aptauju rezultāti rāda, ka vairāk nekā 60 % jauniešu atzīst: viņu mentālā veselība pasliktinājusies Covid-19 pandēmijas laikā, un ievērojams skaits šīs vecuma grupas pārstāvju pēdējā mēneša laikā ir izjutuši sasprindzinājumu, stresu vai nomāktību. Turklāt aptuveni 9 % 11–15 gadus vecu pusaudžu izjūt nozīmīgas emocionālas grūtības1.
Arī Latvijas sieviešu U-18 hokeja izlases spēlētājas, viesojoties uzņēmumā “Olpha”, stresa līmeni savā ikdienā novērtēja aptuveni 6–7 ballēs pēc 10 ballu skalas — gan saistībā ar treniņu un sacensību slodzi, gan ar mācību un sociālajām prasībām. Par to, kā jaunieši var ikdienā rūpēties par savu mentālo veselību un mazināt stresa ietekmi, stāsta Latvijas Bērnu atbalsta fonda ģimenes atbalsta persona un Klīniskais un veselības psihologs apmācībā Aiga Bernsone-Helmane.
Runā par savām sajūtām, tas ir pirmais solis stresa mazināšanā
Runāšana ar kādu, kam uzticies, nav tikai emocionāls atbalsts – tā ir zinātniski pamatota mentālās veselības stiprināšanas prakse. Pētījumi rāda2, ka cilvēkiem ar stabilām sociālajām attiecībām un atbalsta vidi ir zemāks stresa līmenis, labāka emocionālā noturība un mazāks trauksmes un nomāktības risks. Sociālā saikne ir tieši saistīta ar psiholoģisko labklājību un spēju tikt galā ar ikdienas slodzi.
Jaunieša vecumā saruna ar draugu, vecākiem, treneri, skolotāju vai citu uzticamu cilvēku palīdz sakārtot domas, nosaukt savas emocijas vārdos un nepalikt ar visu vienatnē. Tas mazina iekšējo spriedzi un rada sajūtu, ka palīdzība ir pieejama. Tieši tāpēc viens no būtiskākajiem soļiem rūpēs par mentālo veselību ir atrast drošu cilvēku, ar kuru var runāt atklāti par savām sajūtām, pieredzi un grūtībām. Runāšana bieži kļūst par sākuma punktu arī citām pārmaiņām: palīdzības meklēšanai, ieradumu maiņai un veselīgākai attieksmei pret sevi.
Atļauj emocijām izpausties – tās ir daļa no tavas mentālās veselības
Ikdienā jaunieši piedzīvo ļoti dažādas emocijas — gan spēcīgas pozitīvas (prieks, enerģija), gan arī smagas un grūti pārvaldāmas (dusmas, vilšanās, bailes vai bezspēcība). Problēma nerodas pašās emocijās, bet gan tajā, ka tās bieži tiek apspiestas vai ignorētas.
Pētījumi liecina3, ka emociju apzināta izteikšana un apstrādāšana (nevis to slāpēšana) ir saistīta ar labāku spēju tikt galā ar stresu un kopumā labāku psiholoģisko veselību. Tas nozīmē, ka tad, kad cilvēks vārdiski nosauc, izjūt vai apraksta savas jūtas, tas palīdz viņam labāk saprast sevi un regulēt emocionālās reakcijas.
Ja emocijas tiek nomāktas vai apspiestas, tās neizzūd — drīzāk tās var uzkrāties un vēlāk izpausties kā pastāvīgs stress, trauksme vai spriedze ķermenī. Emociju apzināšana un izpaušana palīdz atbrīvot iekšējo spriedzi un veido stabilāku emocionālo līdzsvaru, kas ir svarīgs pamats mentālajai veselībai.
Iemācies regulēt stresu caur elpošanu
Stresa situācijās ķermenis bieži reaģē ātrāk nekā prāts, parādās sasprindzinājums, paātrināta sirdsdarbība, trīcošas rokas vai kājas, sajūta, ka “vairs netieku galā”. Šīs reakcijas nav vājums, tās ir dabiskas organisma atbildes uz pārslodzi.
Elpošana ir viens no vienkāršākajiem un vienlaikus efektīvākajiem veidiem, kā ietekmēt nervu sistēmu un palīdzēt ķermenim nomierināties. Apzināta, lēna elpošana sūta signālu smadzenēm, ka situācija ir droša, un palīdz samazināt spriedzi ķermenī.
Svarīgākais – elpošanu ir jāpraktizē regulāri, ne tikai brīžos, kad jau ir ļoti grūti. Ikdienas elpošanas vingrinājumi palīdz organismam “iemācīties” mierīgāku reakciju uz stresu. Smadzenēs veidojas jauni neironu savienojumi, kas ļauj labāk regulēt emocionālās un fiziskās stresa reakcijas. Tādējādi elpošana kļūst nevis par krīzes instrumentu, bet par ikdienas prasmi, kas palīdz uzturēt iekšējo līdzsvaru, mazināt trauksmi un labāk tikt galā ar slodzi gan skolā, gan treniņos, gan ikdienas situācijās.
Mentālā veselība sākas ar ikdienas pašaprūpi
Rūpes par mentālo veselību nav viens paņēmiens vai viena tehnika. Tā ir ikdienas attieksme pret sevi. Tā veidojas no maziem, bet regulāriem soļiem, kas veido stabilu pamatu gan emocionālajai, gan psiholoģiskajai labsajūtai.
Svarīgi saprast, ka cilvēka labsajūta veidojas vairākās savstarpēji saistītās jomās. Fiziskajā līmenī tas ir miegs, uzturs, kustība un ķermeņa sajūtas. Mentālajā – vai jaunietis dara lietas, kas viņu interesē, iedvesmo un dod jēgu. Emocionālajā – vai ir cilvēki, ar kuriem var runāt atklāti un justies droši. Garīgajā – izpratne par to, kas es esmu, kādas ir manas vērtības un kāds cilvēks es gribu būt. Sociālajā – draudzība, piederības sajūta un attiecības. Sensorajā – apkārtējās vides ietekme: gaisma, skaņas, pieskārieni, fiziskais komforts un drošības sajūta ikdienas vidē.
Ja šīs jomas tiek uzturētas līdzsvarā, veidojas stabils pamats, kas palīdz jaunietim tikt galā ar stresu, pārslodzi un emocionāli sarežģītām situācijām. Mentālā veselība tad kļūst nevis par krīzes tēmu, bet par ikdienas dzīves daļu.
Savukārt, lai aktualizētu mentālās veselības nozīmi sabiedrībā, īpaši izgaismojot šo problemātiku vīriešu vidū, Latvijas zāļu ražotājs “Olpha”, “Centrālā laboratorija”, “Veselības centru apvienība” un “Mēness aptieka” no 18. februāra līdz 16. martam īsteno sociālo kampaņu par vīriešu mentālo veselību “Tavs klusums nav spēks”.
1 https://www.rsu.lv/en/news/prevalence-emotional-and-behavioural-difficulties-among-adolescents-latvia-study-psychiatrist
2 https://www.who.int/news/item/30-06-2025-social-connection-linked-to-improved-heath-and-reduced-risk-of-early-death
